Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada oktobris

16 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2018 WWW.SARGS.LV JAUNSARDZE Džoanna Eglīte Foto—Gatis Dieziņš. Daugavpils jaunsardzes Līgas Kurošas vārds šoruden ar godu izskanējis vairākkārt. 12 gadu vecā meitene 17. oktobrī no aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa rokām saņēma goda rakstu un medaļu par drosmi, glābjot slīkstošu cilvēku. Daugavpils 16. vidusskola ir starp tām 14 Latvijas vidusskolām, kurās no septembra sākts valsts aizsardzības mācības pilotprojekts. Un tieši Daugavpilī pēdējo gadu laikā Jaunsardzes instruktoru skaits no viena palielināts līdz pieciem, bet jauniešu interese pieaugusi līdz 400 dalībniekiem. Daugavpilī Jaunsardzes kustība efektīvi pilda arī integrācijas lomu, jo aptuveni 70% skolēnu, kuri iesaistās šajā organizācijā, ir cittautieši. Jaunsargu vidē, lietojot latviešu sarunu valodu, jau- nie cilvēki ļoti ātri tajā sāk runāt un justies brīvi un piederīgi. «Tā viennozīmīgi nav valoda, kas rada dabisko atbirumu jaunsargu rindās,» saka Jaunsardzes un informācijas centra (JIC) Jaunsar- dzes departamenta 2. novada nodaļas Daugavpils pilsētas jaun- sargu vienības instruktors un jaunās valsts aizsardzības mācības pasniedzējs Jānis Mežulis. «Daugavpils ir otra lielākā Latvijas pil- sēta, un jauniešiem iespēju, kā pavadīt brīvo laiku, ir ļoti daudz. Konkurējam ar sporta sekcijām, kino, datoru pulciņiem un pat ar labu laiku aiz loga,» saka Jānis Mežulis. «Tomēr, lai arī jauniešu intereses ir ļoti dažādas, daudzi no tiem, kuri izvēlas Jaunsardzi, sapņo savu dzīvi saistīt ar militāro jomu. Tā aizrauj un interesē gan puišus, gan meitenes.» Stiprākais instinkts —glābt otru Daugavpils šajā oktobrī ir tikpat krāsaina, kā visa Latvija. Dažas dienas pirms aizsardzības ministra viesošanās pilsētā un mazās jaunsardzes Līgas Kurošas sveikšanas Daugavpils 12. vi- dusskolā pilsētas ielas un parki ir saules pielieti. Līga Kuroša, smalka, brūnacaina meitene Jaunsardzē darbojas jau dažus ga- dus, un vienu — ir oficiāli uzņemta jaunsargos — Daugavpils pilsētas jaunsargu vienībā Jāņa Mežuļa vadībā. Meitenei ir kaut- rīgs, bet ļoti dzīvs skatiens. Līga Jaunsardzē nav tāpēc, lai kļūtu par karavīru, un disciplīnas mazās meitenes ikdienā pietiek ar uzviju — katru dienu ir treniņi. Līga trenējas triatlonā — skrien, brauc ar velosipēdu un peld. Jaunsardze viņu saista, un tā patīk galvenokārt pārgājienu dabā un nometņu dēļ. Ministrs pie mei- tenes brauc, lai personīgi paspiestu roku un pateiktu paldies — viņa augusta nogalē palīdzējusi izglābt kādam cilvēkam dzīvību. «Abi bijām devušies uz peldēšanas treniņu Mazajā Stropu ezerā, kad Līga vienā momentā metās ūdenī ar visām drēbēm,» atceras viņas tētis. Tikai tad viņš ieraudzījis, ka ezerā slīkst cil- vēks. Neatlicis laika pat domāt — ja reiz meita jau bija ūdenī, arī pašam jāsteidzas palīgā. Bijušais sportists, kurš divas reizes dzīvē jau glābis slīkstošos, piepeldēja pirmais. Slīkstošais tobrīd jau zaudēja samaņu un salīdzinoši vienkārši bija izvelkams krastā. Tētis cilvēku reanimējis. Ar to šis stāsts noslēdzies. Ne tikšanās, ne pateicības par uzdāvinātu otru dzīvību. Arī Līga nekur plaši apkārt nestāstīja par Mazajā Stropu ezerā notikušo. Līdz ziņai par ministra vizīti arī viņas skolā par Līgas varonību nav zinājuši. Līgas momentālo gatavību palīdzēt augstu novērtējis pat mi- nistrs, tomēr tētis vēl vairākkārt ar meitu un mazo brāli pārrunā- juši notikušo. «Viss beidzās labi, tomēr mana pārliecība — ne- drīkst rīkoties spontāni. Līga neko nezināja par to, kā jāglābj slīkstošs cilvēks. Uzskatu — sākumā šādos brīžos jāapdomā savas spējas, darbības plāns un tikai tad var steigt palīgā,» saka Līgas tētis, piemetinot, ka, visticamāk, viņa meita līdzīgās situācijās rī- kosies tāpat. «Viņā instinkts palīdzēt otram ir spēcīgāks par savu drošību.» Iespējams, tieši tādi ir cilvēki, kas dzimuši, lai kļūtu ār- sti vai to profesiju pārstāvji, kuri glābj citus. «Kad Jaunsardzē runājam par otra cilvēka glābšanu bīstamās situācijās, mēs vienmēr atgādinām, ka ir svarīgi vispirms pado- māt par savu drošību. Ir traģiski, ja glābjot aiziet bojā gan tas, kuram palīdz, gan tas, kurš palīdz.» Taču vienlaikus Jānis Mežulis pauž gandarījumu par drosmi, kādu ar savu rīcību pierādījusi vi- ņa vienības jaunsardze. KĀ IZTURAMIES VIENS PRET OTRU, TĀ — IZTURAMIES ARĪ PRET VALSTI Kad Jaunsardzē runājam par otra cilvēka glābšanu bīstamās situācijās, mēs vienmēr atgādinām, ka ir svarīgi vispirms padomāt par savu drošību. Ir traģiski, ja glābjot aiziet bojā gan tas, kuram palīdz, gan tas, kurš palīdz.