Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada oktobris

17 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2018 WWW.SARGS.LV JAUNSARDZE Veidojam jaunu cilvēku paaudzi ar atšķirīgu vērtību sistēmu «Strādājot ar jaunsargiem, esmu novērojis, ka tie, kas daudz sasniedz un sevi pierāda Jaunsardzē, parasti ir ļoti aktīvi un apdā- vināti jauni cilvēki, kas iespēj sevi realizēt daudzās dzīves jomās, piepildot dienas gan ar nodarbībām, gan pulciņiem, gan sacensī- bām un olimpiādēm,» secina Jānis Mežulis. Uz jautājumu, vai par jaunsargiem kļūst tikai veiksminieki un bērni no saulainas, atbalstošas sociālās vides, viņš atbild, pro- tams, ne — Jaunsardze ir tikpat raiba un dažāda kā pati sabiedrī- ba. Un tomēr šī vide, kur plecu pie pleca darbojas jauni cilvēki ar dažādu dzīves pieredzi, kur komanda un tās izjūta ir viens no svarīgākajiem kopā būšanas stūrakmeņiem, bieži arī ne tik pa- reizus jauniešu likteņus vērš uz labu. —Kādus jūs redzat šodienas jauniešus, jo visai bieži skolu pedagogi sūdzas par visatļautību? — Jauni cilvēki man šķiet vienmēr ir mēģinājuši pieaugušos novērtēt, izprovocēt, saprast, ko var un ko nevar atļauties. Pie- mēram, mūsdienās tik ierasta ir situācija, kad stāvi auditorijas priekšā, runā ar viņiem un redzi, ka kādā no soliem sēž jaunietis un klejo telefonā. Šādās reizēs neeju uz kompromisiem. Izglīto- šanās sadaļa momentā pāriet sporta un fiziskās sagatavotības sa- daļā. Negribam šodien domāt un strādāt ar galvu, strādāsim ar ķermeni. Man pašam tas nenāk viegli, jo, kad esi gatavojies un entuzi- asma pilns, lai ko vērtīgu pastāstītu, negribas no iecerētā tik vieg- li atkāpties. Bet ir situācijas, kad tas acīmredzot ir nepieciešams. Vienlaikus tas trenē manu elastību — nevaru iet tikai pēc sava iedomāta kursa, ir jāmācās pieņemt apstākļi un pat kardināli mai- nīt ieceres, ja tas ir atbilstošāk situācijai. Jaunsardzē liela nozīme ir vecākajiem jaunsargiem, kuriem gadu gaitā uzkrāta pieredze, parasti arī zināma autoritāte. Jebkurā grupā darbojas sava veida bara instinkts, kur nosacīti «stiprākie» nosaka toni. Ja viedokļa līderi un vairākums izvēlas vienu uzvedī- bas modeli, tad arī pārējie to pārņem. — Vai esat stingrs attiecībās ar jauniešiem? — Tā nevarētu teikt. Ar daudziem jaunsargiem, kuri jau bei- guši savas gaitas un ir pieauguši cilvēki, mums ir ļoti labas un drau- dzīgas attiecības. Tāpat ar vecākajiem jaunsargiem un daudziem no tiem puikām un meitenēm, kuri regulāri nāk uz Jaunsardzi. Bet šajās attiecībās ir jājūt zināma robeža, jo mums katram ir savi uzdevumi, pienākumi un atbildība. — Kas ir svarīgākais, ko gribat attīstīt savos jaunsargos? —Primārais ir patriotisms, mīlestība pret savu valsti. Mēs, cil- vēki, esam šī valsts. Un visa pamatā ir attiecības. Kā mēs iztura- mies viens pret otru, tā mēs izturamies arī pret Latviju. Jaunsardzē mēs mācāmies veidot savstarpēji cienošas un krietnas attiecības. Manuprāt, īstens patriotisms ir kopības, piederības izjūta, un to mēs attīstām un piedzīvojam caur visu, ko Jaunsardzē darām un apgūstam. Svētki, valstiski pasākumi un dalība tajos arī veicina saviļņo- jumu un tuvību Latvijai. Mēs ar jaunsargiem katru gadu piedalā- mies Lāpu gājienā, kas Daugavpilī notiek 11. novembrī. Šī piere- dze, kad esam formās un ejam pa pilsētu kopā lielā cilvēku plūs- mā, paliek atmiņā kā kaut kas īpašs un personīgi nozīmīgs. — Jūs šogad esat arī pilotprojekta skolotājs Daugavpils 16. vidusskolā, pasniedzot vidusskolēniem valsts aizsardzības mācību. Kāds ir šīs programmas saturs? — Valsts aizsardzības mācības programma veidota no čet- riem blokiem— valstiskās audzināšanas, dzīves mācības, fiziskās sagatavotības un militārā bloka, lai jaunajiem cilvēkiem būtu priekšstats, kas ir Latvijas armija un kāda ir tās nozīme. Apmācību iecerēts veikt divos mācību gados ar pilnas dienas nodarbību reizi mēnesī. Vasarā paredzētas nometnes — viena 10. klases beigās, bet otra pēc 11. klases. Piedalīsies tie vidussko- lēni, kuri gada laikā sevi pozitīvi pierādījuši, labi nokārtojuši pār- baudījumus. Jauniešiem apmācība, kuri sekmīgi būs nokārtojuši divu gadu kursu un piedalījušies abās nometnēs, būs pielīdzināta pamata apmācībai Alūksnes kājnieku skolā. Tā ka turpmāk, stā- joties Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā vai militārajā dienestā, viņiem šāds kurss nebūs jāapgūst atkārtoti. —Pēc kāda principa tika atlasītas skolas, kurās no septem­ bra sākts valsts aizsardzības mācības pilotprojekts? — Visās šajās skolās jau iepriekš notika līdzīga satura mācī- bas. Daugavpils 16. vidusskolā, kurā pasniedzu jauno priekšme- tu, iepriekš valsts aizsardzības mācība bija izvēles priekšmets, ko apguva trīs vidusskolas gados. Šai skolai līdz šim bijusi sava niša, sadarbojoties ar Valsts robežsardzi un policiju. Pēc sekmīgas valsts aizsardzības mācības apguves vidusskolā skolas audzēkņi bija labi sagatavoti turpmākai profesijas izvēlei Iekšlietu ministri- jas struktūrās. Absolventi nereti arī izvēlējās šādu dzīves ceļu. — Ja īsi un kodolīgi jums lūgtu pateikt, kāds mērķis ir jaunajai valsts aizsardzības mācības programmai, ko jūs at­ bildētu? — Arī šajā ziņā, manuprāt, galvenais mērķis līdzīgi kā darbā ar jaunsargiem ir veidot jaunajos cilvēkos lojalitāti pret mūsu val- sti. Stiprināsim to caur zināšanām, vērtībām, personīgu pieredzi. Mēs negatavojam karavīrus. Mēs palīdzam veidoties labiem Lat- vijas pilsoņiem. Man Jaunsardzē ir bijuši gadījumi, kad jaunietis, izlēmis pie- teikties, aiznes vecākiem parakstīšanai nepieciešamos dokumen- tus, un tētis vai mamma pārbijušies man zvana un saka, viņi ir pret to, jo viņu bērns būs pirmais, ko aizsauks karā. Ne bieži, bet ar šādiem aizspriedumiem nākas saskarties. Arī no šī viedokļa ir labi, ka valsts aizsardzības mācība ar laiku iecerēta visās skolās, jo palīdzēs mazināt aizspriedumus un attīstīs cilvēku paaudzi ar atšķirīgu vērtību sistēmu.