Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada oktobris

22 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2018 WWW.SARGS.LV PĒTĪ JUMS SOMIJAS ĪSTENOTĀ PRETRUNĪGĀ ATTURĒŠANA ATTURĒŠANA AR NOLIEGUMU KOPĀ AR ATTĀLINĀTO ATTURĒŠANU 1 Čārlijs Saloniuss-Pasternaks, Somijas ārpolitikas institūta ( Finish Institute of International Affairs ) pētnieks. Sākums septembra numurā. Bija nepieciešams gandrīz viss 2014. gads, lai Somijas politiskās iestādes atzītu, ka Eiropas drošības situācija tik ātri neuzlabosies. To- mēr 2014. gada beigās sāka mainī- ties līdzsvars starp dialogu un at- klātu runāšanu par (militāro) atturēšanu. Publiskajā telpā parādī- jās skaidrojums par to, kāds ir Somijas drošības naratīvs. Prezi- denta Nīnistes izteiktais raksturojums ir kļuvis par metaforu, kas raksturo Somijas atbildi uz mainīto drošības vidi: krēsls ar četrām kājām. Somijas drošības politikas četras kājas tika raksturotas šā- di: (1) uzticama valsts aizsardzība; (2) starptautiskās divpusējās un daudzpusējās sadarbības pastiprināšanas tīkls; (3) funkcionē- jošas attiecības ar kaimiņvalstīm/Krieviju un (4) starptautisko likumu un normu ievērošana. Prezidenta Nīnistes runā, kurā tika izklāstīta četrkājaina krēsla pieeja, galvenā ideja par uzticamu valsts aizsardzību bija tā, ka visos gadījumos Somijas aizsardzībai bija jārada spēcīga atturēšana no draudiem vai militāru spēku iz- mantošanas pret Somiju. Prezidents Nīniste uzsvēra, ka uzticamī- bu veido griba aizsargāt, militārās tehnoloģijas un taktika un ka šīm lietām ir jābūt līdzsvarā. Pēc tam viņš izteica galveno vēstīju- mu saskaņā ar parlamenta ziņojumu, kas tika publicēts tikai mē- nesi iepriekš, proti, lai gan bija spiediens samazināt valsts budže- tu, bija jānodrošina aizsardzības iepirkums. 2 Līdz 2016. gadam bija gandrīz vienprātīga parlamenta vie- nošanās par aizsardzības budžeta palielināšanu. Tas ir atspogu- ļots 2016. gada ārpolitikas un drošības politikas ziņojumā un 2017. gada valdības ziņojumā par aizsardzību; pirmais raksturoja pasliktināšanos drošības vidē, un otrs — neseno Somijas aizsar- dzības stāvokli un pastāvīgos centienus to stiprināt un attīstīt. 3 Politiskās vienprātības līmeni raksturo projekti, ar kuriem tiek aizstāta pašreizējā «Hornet» reaktīvo lidmašīnu flote un tiek iegā- dāta jauna kuģu kategorija jūras spēkiem. Abi projekti ir atzī- mēti kā «stratēģiskie projekti», kas ir integrēti valsts aizsardzības plānošanā, bet tiek finansēti ārpus parastā aizsardzības budžeta. Oficiāli neviens no projektiem nav atbilde uz mainīto drošības vidi, bet gandrīz vienbalsīgs atbalsts to finansēšanai, neņemot vē- rā paredzamās iegādes izmaksas no 8,2 līdz 11,2 miljardiem eiro, liecina, ka tas notiek Ukrainas krīzes ietekmē. Kopumā Somijas drošības iestāžu un politiķu veiktie pasāku- mi kopš 2014. gada nav izraisījuši ievērojamus sabiedrības iebil- dumus. Tas var būt saistīts ar sabiedrības mainīto uztveri par dro- šības vidi Eiropā. Tas, kas nav būtiski mainījies, ir somu viedoklis par to, kā jāveido atturēšana; atbalsts iestāšanās iespējai militārā aliansē faktiski ir mazinājies. Aplūkojot Aizsardzības informācijas padomes 2017. gada ru- dens datus, lai arī par atturēšanu kā tādu netiek jautāts, somu vie- dokļi par vairākiem jautājumiem, kas ir tieši saistīti ar atturēšanas veidošanu, ir diezgan stabili. No 20 līdz 30 procentiem atbalsta dalību NATO, un 67 procenti ir pret to. Jautājumā par to, kā iespē- jamā Somijas dalība NATO ietekmēs Somijas un somu drošību, 29 procenti uzskata, ka tas palielinātu drošību, bet 42 procenti uzskata, ka tas mazinātu drošību, un 17 procenti uzskata, ka dalī- ba NATO neietekmēs Somijas drošību. Pēdējos desmit gados šie uzskati par ieguvumu drošībai saistībā ar dalību NATO ir bijuši diezgan stabili. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Somijas iedzīvotāji nevēlas paplašinātas atturēšanas iespējas militāras alianses veidā gan konceptuāli, gan tieši, iestājoties NATO . Somijas aizsardzības pasākumu un izdevumu palielinājums — galvenās atturēšanas stiprināšana — tiek uzskatīts par vēlamo reakciju uz izmaiņām drošības vidē. Somijas bruņoto spēku īstenotie pasākumi fokusējās uz re- aģēšanas laika saīsinājumu, lai ātri un atbilstoši reaģētu uz vairā- kiem hibrīddraudu gadījumiem. Galvenās izmaiņas ir saistītas ar gatavību un vēl ciešāku sadarbību starp iestādēm, jo īpaši policiju, robežsardzi un Aizsardzības spēkiem. Zemo tūlītējās gatavības līmeni 2014. gadā apliecina tas, ka lielākajā daļā gadījumu, ja da- žu dienu laikā Somijas valdībai būtu nepieciešamas apmācītas armijas vienības, tai būtu pieejami tikai daži īpašo bruņoto spēku bataljoni. Līdz ar to valdība fokusējās uz paaugstinātu starpsek- toru sadarbību un veica nepieciešamos precizējumus esošajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu « pelēkās zonas nepilnību » novēršanu. Papildu pasākumi tikai veikti, lai uzlabotu sabiedrības izturētspēju, liedzot potenciālajam pretiniekam jebkādas iespēja- mās priekšrocības no darbībām, kas uzspiestu Somijas sabiedrī- bai (politisku) paklausību. Tā kā Somijai nav pilnībā jāmaina sava pieeja nacionālajai aizsardzībai, no ārpuses var šķist, ka no 2014. līdz 2017. gadam Somija nav reaģējusi tik spēcīgi kā citi. Lai gan daļēji tā ir taisnī- ba, tomēr tas atspoguļo arī atšķirības komunikācijas kultūrā. Somijas drošības un aizsardzības iestādes bieži izvēlas pieeju « ne- runāt » . Lai gan šai pieejai ir savas priekšrocības, no atturēšanas viedokļa tas ir nedaudz problemātiski. Ņemot vērā, ka tas zinā- mā mērā ir novēloti, Somijas militārie spēki, policija un robež- sargi ir sākuši ziņot par savu gatavību un spējām, izmantojot da- žādus plašsaziņas līdzekļus, sniedzot vairāk interviju un aktīvi