Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada oktobris

23 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2018 WWW.SARGS.LV darbojoties dažādās sociālo plašsaziņas līdzekļu platformās. Var identificēt arī dažas somiem neierasti skaidras un tiešas stratē- ģiskās ziņojumu kampaņas, jo īpaši videoklipos, kas ir izvietoti Aizsardzības spēku vietnēs «YouTube» kanālā. Somijas Aizsardzības spēku nozīmīgākie jauninājumi kopš 2014. gada ir organizēt mācības un veikt citas darbības, lai paaug- stinātu gatavību. Pārsvarā šīs pārmaiņas var redzēt armijā, taču pat Jūras un Gaisa spēki ir saīsinājuši savu reaģēšanas laiku un, vēl svarīgāk — uzlabojuši spēju ātri reaģēt daudz lielākā apjomā. Armijai vislielākās ar gatavību saistītās pārmaiņas bija reaģēt- spējīgu vienību izveidošana, kuras veido karavīri un kadru per- sonāls, ko papildina rezervisti, kuri ir piekrituši tūlītējai pieeja- mībai. Tas nodrošina, ka dažu stundu laikā armija var izvietot tūkstošiem mācītu un aprīkotu karavīru vienībās ar izlūkošanas, netiešas uguns (artilērijas), inženierijas, loģistikas un gaisa aiz- sardzības spējām. Somijas Gaisa spēki ir arī atklāti paziņojuši par saviem opera- tīvajiem uzdevumiem, piemēram, lidmašīnu identificēšanu, kas lido tuvu Somijas gaisa telpai vai šķērso to. Daļēji tā ir atbilde uz pieaugošo informācijas izplatīšanas tempu, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus; lidmašīnu vērotāji var redzēt un publicēt sociālajos tīklos Somijas armijas kaujas lidmašīnu pacelšanos, un civiliedzīvotāji ziņo par ātrgaitas lidojumiem robežas virzienā. Tomēr Gaisa spēki ir centušies uzsvērt savu gatavību rīkoties spē- cīgi un ātri. Piemēram, 2014. gada augustā krievu lidmašīnas vie- nā nedēļā trīs reizes pārkāpa Somijas gaisa telpu, un ne visi pār- kāpumi tika atzīti par nejaušiem. Somijas Gaisa spēki pārvietoja iznīcinātājus «Hornet» uz Helsinku-Vantā lidostu, tādējādi ļaujot ātrāk pārtvert lidmašīnas, kas lido gar Somijas dienvidu robežu. Šo publisko signālu papildināja signāli, kas netika raidīti publiski, proti, Somija pielāgoja dažus savus sensorus/radarus, lai ārējiem novērotājiem darītu zināmu, ka ir palielinājusi gatavību. Arī Somijas Jūras spēkos ir notikušas organizatoriskas pār- maiņas. Daudz plašākais Aizsardzības spēku organizatoriskais pārskats tika pabeigts 2012. gadā un ieviests līdz 2015. gadam. Lai gan tas publiski ir mazāk izskanējis, dažām flotes vienībām pēdē- jos četros gados bija jāiesaistās ievērojami aktīvākās « teritoriālās integritātes/drošības » operācijās nekā iepriekš. Jūras operāciju rakstura dēļ tām bija mazāka publicitāte salīdzinājumā ar gaisa operācijām. Vienīgais izņēmums ir brīdinājuma dziļumbumbu palaišana operācijas laikā ārpus Helsinkiem 2015. gada aprīlī. Tā kā zemūdens kuģi nebija iespējams oficiāli identificēt, vairums uzskata, ka tā bijusi Krievijas zemūdene. Tāpat kā Gaisa spēkiem un armijai, arī Jūras spēkiem ir bijusi iespēja pārbaudīt gan teri- toriālās integritātes nodrošināšanas gatavību, gan gatavību strau- ji palielināt operāciju apjomu, ko flote varētu īstenot krīzes si- tuācijās. Savu gatavību ir paaugstinājusi arī Somijas robežsardze un policija. Miera laikā Somijas robežsargi darbojas Iekšlietu mini­ strijas pakļautībā, bet krīzes apstākļos viņus var iekļaut Aizsardzī- bas spēku komandā. Somijas robežsardzei kopš tās izveidošanas bijusi nozīmīga loma Somijas aizsardzībā. Aukstā kara laikā un līdz aptuveni 2015.—2016. gadam šī loma daudziem šķita ne- skaidra, taču robežsargu svarīgākās atbildības jomas bija skaidras visiem, kuri ir iesaistīti Somijas aizsardzības plānošanā, kā arī tiem, kuri notiekošajam rūpīgi sekoja. Arī Somijas policijas loma nacionālajā drošībā ir palielinā- jusies, jo robežlīnija, kas nošķir iekšējo un ārējo drošību, ir izzu- dusi jaunajā Eiropas drošības vidē. Ņemot vērā dažādus hib- rīddraudu scenārijus, policija pēdējos piecos gados ir vairāk ie- saistījusies militāristu vadītajās mācībās, «Kajaani 17» uzdevumā pat lietojot lāzera simulatora rīkus, kurus militārie spēki izman- toja lauka vingrinājumos. No arvien pieaugošās atturēšanas skat- punkta militārās, robežsardzes un policijas pastiprinātās sadarbī- bas galvenā iezīme ir mazināt plaisas starp varu un spējām, ko hibrīduzbrukuma laikā varētu mēģināt izmantot. Reaģēšanas laiki ir saīsināti, un mācību skaits ir pieaudzis, īpaši daudzlīmeņu mācības, kur tiek izspēlētas simulētas situācijas, lai atklātu, kur eksistē iespējamās plaisas. Tiek aplūkots arī operāciju juridiskais pamats, kas liek iestādēm izlemt, kam konkrētajā scenārijā ir vis- labākā oficiālā juridiskā vara. Mazāka apjoma vingrinājumos gūtās mācības tiek iekļautas lielākās vairāku institūciju mācībās, kas notiek divas reizes gadā reģionālā līmenī visā Somijā. «Kymi 217» , «Satakunta 17» un «Kajaani 17» mācības, kas notika 2017. gada rudenī (katrā no tām bija vairāk nekā tūkstotis dalībnieku), apliecina, ka tagad mācībās iesaista vietējo un reģionālo policiju, veselības, glābša- nas, ekonomisko un sociālo struktūru pārstāvjus, kā arī robežsar- gu un militārās vienības, kuras veido karavīru, rezervistu un kad- ru personāls. Mācību mērķis ir uzlabot sadarbību, tādējādi palie- linot sabiedrības izturību, veicinot nacionālo atturēšanas (priekš- rocību nolieguma) stratēģiju. Somijas valdība ir izdarījusi vairākas izmaiņas tiesību aktos, kas regulē nacionālo drošību. To mērķis ir sniegt drošības iestā- dēm nepieciešamo juridisko pamatu, saskaņā ar kuru jārīkojas pat pirms valsts ārkārtas likumu pieņemšanas. Piemēram, Somi- jas Kriminālkodekss un Teritoriālās uzraudzības likums tika gro- zīti 2017. gadā, lai Somijas Aizsardzības spēki un robežsardze varētu izmantot militāro spēku pret personām, kuras darbojas bez pazīšanās zīmēm ( « zaļie vīriņi » ) pat pirms ārkārtas likumu stāšanās spēkā. Vēl — rezervistus tagad uzreiz var iesaukt kvalifi- kācijas celšanas kursos, nevis ar paziņošanu trīs mēnešus iepriekš, kā tas bija jādara agrāk. Spēkā esošā likuma jaunā interpretācija ļauj arī izmantot iesauktos, kuri nav vēl pabeiguši mācības, saistī- bā ar nacionālo aizsardzību, tādējādi efektīvi atgriežoties pie auk- stā kara prakses. Šajā laikā Somija ir arī grozījusi savus tiesību aktus, lai tā va- rētu sniegt un saņemt militāro palīdzību. Kaut arī nepieciešamība grozīt tiesību aktus atklājās jau agrāk, Francijas aktivizētais Lisa- bonas līguma 42.7. pants kā daļēja atbilde uz teroristu uzbruku- miem Parīzē 2015. gadā paātrināja Somijas valdības centienus. Pēc Ārlietu ministrijas ziņojuma, minētie tiesību akti ir stājušies spēkā. Tātad ir juridisks pamats darbībām, ko krīzes brīdī Somija veiktu, ja gribētu izmantot attālināto atturēšanu. Turpinājums nākamajā numurā. PĒTĪ JUMS 1  Raksts (tulkojusi N. Vanaga) balstās uz Noras Vanagas un Toma Rostoka grāmatas «Deterring Russia in Europe: Defence Strategies for Neighbouring States» nodaļu «Finland’s ambiguous deterrence: mixing deterrence by denial with ambiguous extended deterrence», ko ir sarakstījis Čārlijs Saloniuss-Pasternaks (Charly Salonius-Pasternak). Grāmatu publicējusi izdevniecība «Routledge». 2 Niinistö, S. (2014). Tasavallan Presidentti Sauli Niinistön Puhe 211. Valtakunnallisen Maanpuolustuskurssin Avajaisissa. November 11, 2014. 3 Lai arī pabeigts 2014. gada oktobrī, parlamentārais ziņo- jums tika uzsākts 2013. gada beigās; tas liecina, ka Somijas militārā situācija turpmāk un tās atturēšanas vērtīgums bija darba kārtības jautājums jau līdz 2014. gada pavasarim.