Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada oktobris

26 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2018 WWW.SARGS.LV HRONIKA 3. oktobrī —Rīgas prese ziņo, ka pilsētas kara ķēķos ik dienas saņem ēdienu 90 000 cilvēku, darbojas 12 pilsētas ēdienu nami, kuros pusdienas un vakariņas ik dienas saņem 7000 iedzīvotāji, 3 «pilsoņu mitekļi» (ikdienas rīta kafija, pusdienas un vakariņas par 2,50 markām— 6000 cilvēki), 61 skolā izsniedz siltu tumi un maizi, dažreiz arī pienu (17 000 bērnu). 4.—5. oktobrī —Daugavpilī notiek Latgales Centrālās zemes padomes sēde, par priekšsēdētāju ievēlē R. Engelhardu, izstrādā rezolūciju, kurā vēlreiz uzsver iedzīvotāju vēlmi pievienoties Vid­ zemes un Kurzemes guberņai, bet Vācijas valdība lūgta neatdot Latgali «no austrumiem draudošajai anarhijai un visa veida kul- tūras iznīcināšanai, nolemj sūtīt pārstāvjus uz Berlīni, Kauņu un Rīgu, ievēlēta Latgales pārvaldīšanas centrālā komiteja 3 latviešu, 2 poļu un 1 vācieša sastāvā, kurai jāstrādā Daugavpilī. 5. oktobrī — Rīgas prese ziņo, ka maize pilsētā maksā ne ma- zāk par 2 markām mārciņā. 10. oktobrī — sakarā ar klīstošajām baumām vācu karaspē- ka pavēlnieks Baltijas zemēs fon Kathens oficiāli paziņo, ka Bal- tiju apsargājošie karapulki zemi neatstās ne zem kādiem apstāk­ ļiem, kamēr nebūs nodibināta varas pilna valdība. Rēzeknē ie- rodas Krievijas Ziemeļu korpusa vadības pārstāvji no Pleskavas (ģenerālmajors Vandams u.c.), lai organizētu bruņotu vienību veidošanu. 11. oktobrī — Latgales zemstu sapulces pārstāvis iesniedz Vācijas valsts kancleram lūgumu neizvest vācu karaspēku no Lat- gales līdz miera noslēgšanai Rietumos. 13. oktobrī — Rēzeknē notiek Krievijas Ziemeļu korpusa or- ganizācijas sapulce, tiek nolemts dibināt no brīvprātīgajiem kor- pusa nodaļu, par komandieri ieceļ pulkvedi Mihailu Afanasjevu. 14. oktobrī —Rīgā svinīgi atklāta Baltijas Tehniskā augstsko- la, piedalās vācu 8. armijas pavēlniecība u.c. 15. oktobrī — Rīgas policijas priekšnieks organizē pirmo tautību pārstāvju apspriedi pašaizsardzības spēku organizācijas jautājumā, latvieši neierodas, nolemts tos turpmāk atgādāt ar varu. Troickā, Orenburgas guberņā, ar Samaras pagaidu tautas valdības atļauju izveidots 1. Latvijas atbrīvošanas bataljons. Darbību atjauno Krustpils lauksaimniecības biedrības Zemko- pības skola. Pirmā pilnā Latvju operas izrāde Rīgas 2. pilsētas teātrī. Daugavpilī Latgales Centrālā zemes padome otrajā sēdē spriež par pašaizsardzības vienību organizēšanu, ievēlē pašaiz- sardzības komiteju piecu cilvēku sastāvā. 16. oktobrī —Vidzemes, Igaunijas, Rīgas un Sāmsalas zemes padomei nodots Vācijas ķeizara 22. septembrī parakstīts akts, ku- rā «šie zemes gabali» atzīti par «brīviem un neatkarīgiem». Rīgā Vidzemes mācītāju sinodes sēdē superintendants savā uzrunā kara laiku sadala trīs periodos: cara valdības radītais «nacionālis- tiskais» posms ar «mākslīgi uzkurinātu nacionālu sajūsmu», Feb- ruāra revolūcijas radītā sajukuma posms un «šķiru cīņas» periods. 17. oktobrī — tautību pārstāvju apspriede pašaizsardzības spēku organizēšanā, no latviešiem piedalās Ernests Alksnis u.c. Rīgā kartupeļu cena sasniegusi 70 feniņus par mārciņu. 19. oktobrī — Rīgā pienāk kārtējais bēgļu ešelons no Krie- vijas, starp 1200 bēgļiem daudz ebreju, sadalīti pa karantīnām. Prese ziņo, ka tiek gatavots 9. bēgļu ešelons uz Krieviju. 19.—20. oktobrī — Vidzemes, Igaunijas, Rīgas un Sāmsalas zemes padomes sēde Rīgā. Pieņem lēmumu izveidot apvienotu zemes padomi ar Kurzemi, ievēlēt no visām aprindām un tautī- bām sastāvošu Zemes komisiju, sastādīt Baltijas valsts Pagaidu valdību, jālūdz Vācijas valsts militāra aizsardzība. PIRMS 100 GADIEM: 1918. GADA NOTIKUMU HRONOLOĢIJA LATVIJĀ 1918. gadā neatkarību ieguva virkne valstu Centrāleiropā un Austrumeiropā, arī Latvijas Republika (18. novembrī). Kopš 1915. gada vasaras Latvijas teritorijā atradās pasaules kara frontes līnija, tāpēc tieši Latvija no visām topoša- jāmBaltijas un pat visa reģiona valstīm bija ļoti sarežģītā stāvoklī. 1918. gada februārī, nonākot strupceļā Padomju Krievijas un Vācijas miera sarunāmBrestļitovskā, vācu karaspēks ieņēma visu Latvijas teritoriju, Igauniju un iegāja Krievi- jā. Sekoja vācu okupācijas laika mēneši, kuros dzīve turpinājās, strauji tuvojoties pasaules kara nobeigumam, kas pavēra iespēju iegūt neatkarību. Turpinām publicēt galveno notikumu un norišu hroniku, lai atgādinātu, kas notika pirms 100 gadiem, jo lielākā daļa no tālaika norisēm ir aizmirstas, tādējādi sarežģījot neatkarības iegūšanas fakta izpratni. Materiāls apkopots, izmantojot presi, atmiņas, arhīva avotus, kā arī zinātnieku darbus. Publicētā hronoloģija neietver vēsturnieka komentārus par tiem. Galvenā uzmanība pievērsta notikumiem Latvijā, par norisēm Pilsoņu kara pārņemtajā Krievijā, kur joprojām bija spiestas uzturēties milzīgas latviešu bēgļu masas un karā iesaistīta Latviešu padomju strēlnieku divīzija, minot vienīgi svarīgāko. „ Turpinājums 28. lpp.