Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada novembris

26 TĒVIJAS SARGS, NR.11, NOVEMBRIS, 2018 WWW.SARGS.LV HRONIKA 1. novembrī — Vācijas armijas pavēlniecība atļauj vietējo brīvprātīgo vienību organizēšanu Baltijā, bet vācu 8. armijas vadība — apstiprina landesvēra organizācijas plānu. 2. novembrī — Rīgas namu īpašnieku sapulce spriež, kā «apsargāt pilsētas iedzīvotāju dzīvību un īpašumu». Rīgā, varie- tē « Marine » telpās cīņa par Baltijas meistara (čempiona) titulu grieķu-romiešu cīņā, piedalās Dānijas, Kurzemes, Rīgas, Ples- kavas, Varšavas, Igaunijas, Krievijas un Harkovas pārstāvji. 3. novembrī — ar matrožu sacelšanos Ķīlē sākas revolūci- ja Vācijā. 4. novembrī — Vladivostokā ar Francijas pārstāvniecības atbalstu izveidots Imantas pulks. 6. novembrī — vācu iestādes Rīgā apcietina Padomju Krievijas konsulāta darbiniekus un izraida viņus uz Krieviju. 5.—8. novembrī — Apvienotā Vidzemes, Igaunijas, Rīgas un Sāmsalas zemes padome Rīgā, kā viesim piedaloties Kurze- mes zemes padomes pārstāvim, nolemj ievēlēt Baltijas valdo- nības padomi un no visu tautību un grupu pārstāvjiem sastā- vošu Baltijas zemes komiteju, kura izstrādās Baltijas valsts satversmi. Izskata arī Latgales Centrālās zemes padomes priekšsēdētāja R. Engelharda lūgumu pievienot Latgali topo- šajai Baltijas valstij. 8. novembrī — Baltijas civilpārvaldes priekšnieka sasauk- tā sapulcē spriests par Rīgas apsardzību, latviešu pārstāvji pra- sa izveidot miliciju, iesaistot visus slāņus, kuri «atzīst personas un īpašuma neaizskaramību». 9. novembrī — Vācijā ķeizars atsakās no troņa, tiek prok- lamēta republika. Pārtraukta pasažieru satiksme pa dzelzceļu starp Rīgu un Berlīni. 10. novembrī — LSD CK Krievijas birojs nolemj panākt ātrāku vācu karaspēka izvešanu no Latvijas un lūgt Padomju Krieviju ieņemt Latviju, kā arī gatavot bruņotu sacelšanos. Vā- cijas karaspēka virspavēlnieks Baltijas zemēs paziņo iedzīvotā- jiem par Baltijas zemessargu vienības veidošanu. 11. novembrī — Vācija paraksta Kompjēnas pamieru, Pir- mā pasaules kara noslēgums. Lielbritānijas valdība atzīst Lat- viešu pagaidu nacionālo padomi kā « de facto neatkarīgu orgā- nu». Rīgā sāk darboties LPNP Aizsardzības nodaļa. No Petro­ gradas Rīgā pienāk kārtējais vilciena sastāvs ar aptuveni 2000 bēgļiem. Rīgā darbu pārtrauc Strādnieku centrāle, kas nosūtīja peļņas darbos uz Vāciju 8400 strādniekus un amatniekus. 12. novembrī — Rīgā darbību uzsāk Vācijas 8. armijas zal- dātu padome. Zemessargu štāba uzsaukums par Baltijas lan- desvēra izveidi aicina nekavējoties pieteikties visus 18—60 ga- dus vecos vīriešus. LPNP aicina latviešu karavīrus pieteikties reģistrācijas punktos «Latvijas apsardzības un kartības uzturē- šanai». Strādnieku masu sapulce Valkā nolemj atjaunot strād- nieku deputātu padomju darbību. 1918. GADA NOTIKUMU HRONOLOĢIJA LATVIJĀ 13. novembrī — Padomju Krievija atceļ ar Vāciju noslēgto Brestļitovskas miera līgumu. Rīgā sāk darbu vācu brīvprātīgo pie- teikšanās punkts Mazajā ģildē, piesakās ap 1100 brīvprātīgo. Lie- pājas pilsonisko spēku pārstāvju sapulce spriež par jaunas pašval- dības veidošanu. 16 organizāciju pārstāvju apspriede Valkā. Val- kas vācu zaldātu padomes prezidija pārstāvji apsola neiejaukties zemes iekšējās lietās. Sapulce nolemj, ka vara pilsētā jānodod li- kumīgi ievēlētajai domei, ievēlē Valkas sabiedrisko organizāciju izpildkomiteju. Rīgā sāk iznākt Vācu zaldātu padomes laikraksts « Das neue Deutschland ». 14. novembrī — Rīgā atkal iznāk laikraksts «Baltijas Vēstne- sis». « Baltische Zeitung » publicē Miķeļa Valtera rakstu par to, ka vācbaltiešiem jāpieņem neatkarīgas Latvijas un Igaunijas valsts izveide. Vācu Rīgas zaldātu padome paziņo, ka pārņem visu mili- tāro jautājumu kārtošanu un atbalsta visu pilsoņu brīvu politisko darbību. Latviešu pieteikšanās punktos Rīgā piesakās ap 150, krie- vu pieteikšanās vietā — ap 50 brīvprātīgo. Rīgas Latviešu biedrībā bij. Krievijas armijas virsnieki spriež par milicijas veidošanu. Iz- veidota Liepājas Strādnieku deputātu pagaidu padome. Jelgavas latviešu sabiedriskie darbinieki lūdz Jelgavas vācu zaldātu pado- mei atbalstīt demokrātijas atjaunošanu, arī atdot Jelgavas latviešu biedrības namu. Rīgā darbību uzsāk Vācijas valdības ģenerālpiln- varotais pārstāvis Baltijas zemēs Augusts Vinnigs. Latgales civilās pārvaldes priekšsēdētājs A. Zaļevskis paziņo, ka Vācijas militārās iestādes paliek Latgalē, lai «uzturētu tiesisku kārtību». Jelgavā ar vācu zaldātu padomes atļauju notiek plaša LSDSP organizēta tau- tas sapulce Latviešu biedrības zālē. Ar Šauļu vilcienu Rīgā ierodas ap 50 kārtējie atbrīvotie latviešu karagūstekņi no Vācijas. 15. novembrī — Rīgā atsāk iznākt laikraksts «Jaunākās Zi- ņas». Latvju kareivju nacionālā savienība aicina savus biedrus at- saukties LPNP 12. novembra aicinājumam un pieteikties reģistrā- cijas punktos. Baltijas zemju vācu militārpārvalde tiek pārveidota par civilpārvaldi. Valkā LZS valde un padome izvirza mērķi —ne­ atkarīgas valsts izveidi. Liepājā pilsētas vācu priekšnieks nodod varu agrākajas domei. Jaunajā pašvaldībā 30 vietas būs LSDSP, 14 — latviešu pilsoniskajām grupām, 6 — vācu pilsoņiem, 6 — ebrejiem, 2 — lietuviešiem, 1 — poļiem un 1 — krieviem. 16. novembrī — Rīgā plašā latviešu virsnieku sapulcē atjau- no Latvju kareivju nacionālās savienības darbību. Pašaizsardzī- bas (milicijas) organizēšanai veidos komiteju, kurā būs 7 latvieši, 5 vācieši, pa 3 krieviem un ebrejiem, pa 2 poļiem un lietuviešiem. Nolemj, ka visu tautību virsnieki piedalīsies kārtības uzturēšanā, nejaucoties politisku jautājumu risināšanā. Latvju kareivju nacio- nālā savienība paziņo, ka latviešu karavīri ir gatavi uzņemties Lat- vijas zemes apsardzību. Rīgā iedzīvotāji saņem 0,5 mārciņas mai- zes dienā. Spekulanti to tirgo par nesamērīgu maksu. Padomju Krievijas Sarkanā armija uzsāk aktīvu karadarbību Latvijas un Igaunijas virzienā. 17. novembrī — plkst. 22 Rīgā, Latviešu amatnieku biedrības telpās no partiju pārstāvjiem izveidota Latvijas Tautas padome vienojas par K. Ulmaņa vadītas Pagaidu valdības izveidi. Latvijas vācbaltiešu progresīvās partijas pirmā sapulce Jāņa ģildē. Prese ziņo par grūtībām ar pārtiku Rīgā («kara virtuvēs» zupu saņem jau 120 000 cilvēku), gripas saslimšanas gadījumu skaita pieaugu- mu. Sarkanā armija pāriet bijušo demarkācijas līniju Latvijas un Igaunijas virzienā. Vācijas 8. armijas pavēlniecība «vietējo iedzī- votāju ievēlēto iestāžu» pārziņā nodod teritoriju austrumos no līnijas Krāslava—Sīvera ezers—Rušonu ezers—Strutāni—Stam- paku purvs. LSDSP organizētas masu sapulces Rīgā. LSDSP sa- sauktā mītiņā izveidota Jelgavas strādnieku deputātu padome. Arī Rīgā LSDSP Jaunajā teātrī sasauc plašu mītiņu.