Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada novembris

27 TĒVIJAS SARGS, NR.11, NOVEMBRIS, 2018 WWW.SARGS.LV HRONIKA 18. novembrī — Latvijas Tautas padome G. Zemgala vadībā 2. pilsētas teātrī pasludina Latvijas Republikas izveidošanu, kap- teinis Roberts Dambītis nodod Latvju kareivju nacionālās savie- nības organizētos karavīrus Tautas padomes rīcībā. Rīgā pie na- miem parādās Latvijas karogi. 18.—19. novembrī — Latvijas sociāldemokrātijas 17. konfe- rencē Rīgā izveidota Latvijas kara revolucionārā komiteja bruņo- tas sacelšanās organizēšanai. Lielinieku konference pieņem arī rezolūciju par autonomas Latvijas padomju komūnas izveidoša- nas nepieciešamību Krievijas sastāvā. 19. novembrī — Latvijas Tautas padomes sēdē K. Ulmanis zi- ņo par valdības sastāvu. Latviešu izglītības biedrības vidusskolās svinīgs akts sakarā ar Latvijas valsts proklamēšanu. Svinīgs akts arī Latvju operā. Latvju kareivju nacionālās savienības prezidijs ap- spriež turpmāko darbību, pirmkārt karavīru reģistrācijā. Darbu uzsāk Apsardzības sekcija pie Latvijas Tautas padomes. Rīgā izvei- dojas Žīdu tautas pagaidu padome, kurā apvienojas politisko par- tiju un Rīgas ebreju bezpartejisko organizāciju pārstāvji. 20. novembrī — atjauno darbību Latviešu izglītības biedrības Augstskolas sekcija. Latvju kareivju nacionālā savienība lūdz laik- rakstu redakcijas atturēties no ziņu sniegšanas par milicijas vei- došanu un apsardzības rakstura darbību. Rīgā ierodas Rietum­ ukrainas Tautas Republikas konsuls N. Benderovskis, iesniedz pilnvaras Vācijas pārstāvim A. Vinnigam, atklāj konsulātu. 21. novembrī — Latvijas Tautas padomes priekšsēdētāja biedrs G. Zemgals vēršas pie tautas ar aicinājumu «ziedot tai va- jadzīgos naudas līdzekļus pirmo visnepieciešamāko izdevumu segšanai». Rīgā iznāk LSDSP dienas laikraksts «Sociāldemokrāts» un Latvijas Revolucionāro sociālistu laikraksts «Uz Priekšu». Lie- pājas strādnieku deputātu padomes pilnsapulce pieņem prasības par 8 stundu darba dienu, darba algas paaugstināšanu, sociālajām garantijām u. c. 22. novembrī — Rīgā ierodas Latvijas Tautas padomes priekšsēdētājs J. Čakste. Latvijas Tautas padomes starpfrakciju sēdē nolemts izveidot Rīgas domi no 80 locekļiem (33 «sociālis- ti», 24 no latviešu un 23 no cittautiešu grupām— 13 vācieši, pa 3 krieviem, poļiem un igauņiem, 1 lietuvietis). Rīgas Latviešu bied- rībā uzsāk darbu Apsardzības ministrija. Prese atzīmē, ka Pagai- du valdības «darba lielāko daļu aizvien vēl aizņem pārtikas lietu nokārtošana». Rīgā sākusies politisko ieslodzīto atbrīvošana. Vā- cu okupācijas pārvalde 16. novembrī mēģinājusi izvest no Liepā- jas malku un miltu krājumus, to nepieļauj vācu zaldātu padome. Vācu karaspēks atstāj Viļaku. Sarkanās armijas Pleskavas strēlnie- ku divīzija pāriet mūsdienu Latvijas robežu, ieņemot Rozentavu (Zilupi). Valkā iznāk lieliniecisks laikraksts «Sarkanais Karogs». Latvijas karogi parādās pie namiem Liepājā. Cēsīs nodibināta Latvju kareivju nacionālās savienības nodaļa. 23. novembrī — Latvijas Tautas padome ieceļ priekšsēdētāju J. Čaksti par Latvijas pārstāvi Miera konferencē. Rīgā sākusies po- litisko ieslodzīto atbrīvošana no cietumiem, no Vācijas atgriežas lielas atbrīvoto karagūstekņu grupas. V. Olava komercskolā Rīgā vispārēja latviešu studentu sapulce pieņem lēmumu atbalstīt Tau- tas padomi un Pagaidu valdību. Svinīgi atzīmē Rīgas Latviešu biedrības 50 gadu pastāvēšanu. Latvju kareivju nacionālās savie- nības Jūrnieku sekcija deleģē divus pārstāvjus uz Apsardzības ministrijas Jūrniecības nodaļu, aicina jūrniekus iestāties savienī- bā. Liepājā vācu militāriestādes sāk savu uzņēmumu likvidāciju, īpašumu pārdod privātpersonām. Maskavā LSD CK Krievijas birojs spiests pieņemt Ļeņina un Staļina prasību veidot formāli neatkarīgu Padomju Latviju un tās valdību. Staļins dod rīkojumu pasludināt Padomju Latvijas izveidi Torošinas dzelzceļa stacijā. 24. novembrī — Rīgā izveidojas lielinieku Rīgas kara organi- zācija, lai organizētu bruņotu sacelšanos. Uz Stokholmu izbrauc Latvijas Tautas padomes priekšsēdētājs J. Čakste un viņa viet- nieks G. Zemgals. Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo draudzē svinīgs dievkalpojums sakarā ar Latvijas valsts prokla- mēšanu. Liepājas Annas baznīcā svētku dievkalpojums par godu Latvijas valsts dibināšanai un gājiens ar karogiem uz Latviešu biedrības namu. LSDSP Talsu nodaļas dibināšanas sapulce, ievē- lēta komiteja 7 cilvēku sastāvā. Latvijas revolucionāro sociālistu Rīgas nodaļas kopsapulcē notiek šķelšanās. Rīgas skolotāju bied- rības kopsapulcē ziņo par sekmēm pārejā uz latviešu mācību valodu. 25. novembrī — Latvju kareivju nacionālā savienība presē aicina ierasties Rīgā vecākos virsniekus. Baltijas Tehniskās augst- skolas vispārējās latviešu studentu sapulces ievēlētie pārstāvji ie- sniedz atbalstu Tautas Padomei un Pagaidu valdībai. Latgales ci- vilpārvaldes vadītājs A. Zaļevskis atsakās pārņemt varas iestādes no Vācijas okupācijas varas, aizbildinoties ar tās izraisīto haosu apgabalā. Rīgas Latviešu biedrības pilnsapulce savā 50 gadu jubi- lejā nosūta pateicību ASV prezidentam V. Vilsonam par «pūlēm mazo tautu patstāvības labā». Cēsīs politisko partiju pārstāvji vie- nojas par pilsētas domi 36 cilvēku sastāvā. Darbu sāk atjaunotā Ventspils pilsētas pašvaldība. 26. novembrī — pirmā Pagaidu valdības sēde. Vācu civilpār- valde nodod varu Latvijas Pagaidu valdības institūcijām. Cēsīs «darbaļaužu sapulce» ievēlē komiteju pilsētas strādnieku deputā- tu padomes izveidei. Valmierā lielinieku sasauktā tautas sapulcē nosūtīts apsveikums Ļeņinam un Trockim, nosodīta Latvijas Tautas padome, mazinieki un sociālisti revolucionāri. No Rīgas uz mājām Elzasas-Lotringas apgabalā dodas vairāki vagoni ar vācu dzelzceļniekiem. 27. novembrī — pirmās sarkangvardu vienības ienāk Rēzek- nē. Latvijas Sarkanā Krusta dibināšanas sapulce Rīgā. Ievēlētā valde sāk rūpēties par latviešu karagūstekņiem, kas atgriežas no Vācijas. Latviešu izglītības biedrības Tautas augstskolas sekcijas sēdē ziņo, ka uz vispārizglītojošajiem vakara kursiem jau pietei- kušies 200 cilvēki. Liepājā sāk iznākt pilsonisks dienas laikraksts «Kurzemes Vārds». 28. novembrī — Sarkanās armijas daļas ieņem Ludzu. Prese ziņo par sociāldemokrātu šķelšanos un LSDSP izveidi. Vācijas pilnvarotais pārstāvis A. Vinnigs, Ministru prezidents K. Ulmanis un Rīgas Vācu zaldātu padomes vadītājs Grosmans kopējā paziņo- jumā «iedzīvotāju drošības interesēs» nosaka aizliegumu atrasties uz ielām bez īpašām atļaujām no plkst. 11 vakarā līdz 5 no rīta. Latviešu invalīdu savienība Rīgas Latviešu biedrības telpās rīko biedriem muzikāli dramatisku vakaru. 29. novembrī — Sarkanā armija ieņem Rēzekni. Rīgā no Pet- rogradas atgriežas bij. Valsts domes loceklis J. Goldmanis. Liel- sesavas pagasta padomes vēlēšanās par LSDSP nobalso 317, par LZS — 84 un par komunistiem— 49 vēlētāji. 30. novembrī — Sarkanās armijas daļas ieņem Rēzekni. Rīgas pilsētas pagaidu domes dibināšanas sēdi atklāj iekšlietu ministra biedrs A. Birznieks. A. Vinnigs, K. Ulmanis un Vācu zaldātu pa- dome paraksta aizliegumu «katra veida sapulcēm» bez iepriek- šējas pilsētas policijas atļaujas Rīgā. Vācbaltiešu nacionālās ko- mitejas sēdē spriež par piedalīšanos Rīgas pašvaldībā (vāciešiem 13 vietas, pieņemami būtu 30). 30. novembrī un 1. decembrī — cauri Rīgai uz dzimteni pa dzelzceļu dodas lielas vācu karavīru grupas. Sagatavojis Ēriks Jēkabsons , LU profesors.