Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada novembris

29 TĒVIJAS SARGS, NR.11, NOVEMBRIS, 2018 WWW.SARGS.LV iesaistoties sadursmēs ar Sarkanās armijas daļām. Rezultātā no 900 vīru lielā bataljona Vladivostoku 1920. gada jūnijā sasniedza 614 vīru. Vladivostokā 1918. gada novembrī sāka formēt otru nacio- nālo latviešu karaspēka daļu — Imantas pulku. 1919. gada rude- nī pulkā jau bija 1103 karavīri. Viņi pilsētā pildīja garnizona dienestu, izkrāva un pavadīja kara materiāla transportu, pieda- lījās starptautiskās milicijas patruļās. No dienesta brīvajā laikā imantieši apguva svešvalodas un paaugstināja savu zināšanu lī- meni — viņiem bija savs klubs un sporta inventārs, tika izdots žurnāls «Imanta». Troickas bataljona un Imantas pulka mērķis bija atgriezties Latvijā un piedalīties neatkarības izcīnīšanā. Taču reāli šāda ie- spēja radās 1920. gada pavasarī, kad Latvijas Neatkarības karš jau bija beidzies. 1920. gada 25. februārī Imantas pulka pirmā grupa ar tvaikoni «Gweneth» no Vladivostokas devās uz Latviju, ap- braucot apkārt Āzijas, Āfrikas un Eiropas krastiem. Otra Imantas pulka grupa izbrauca no Vladivostokas ar kuģi «Dania» un iera- dās Liepājā 21. jūnijā. Lūk, daži fragmenti no Imantas pulka žurnāla «Kaija», kur karavīri aprakstīja savu gana eksotisko ceļojumu. «Ceturtā diena uz jūras. Tuvojamies pirmajai piestātnei — Karatshas ostai Japānas dienvidos. Vēl nebija pat uzvilkti vajadzī- gie karogi, kad uz kuģa jau parādījās japānietes — tirgotājas. Zēni tās apstāja kā brīnumu un plēsa vai gabalos, pirkdami piemiņai Japānas pastkartes.» «Vēl nobraucām uz Singapūras slaveno botānisko dārzu, kurš slavens visā pasaulē ar savu lielumu un tropiskās augu valsts bagā- tību. Ejot skatījāmies kokos, vai neieraudzīsim pērtiķus, jo dienu atpakaļ kāda cita grupa bija redzējusi vairākus šo nerimtīgo akro- bātu barus, bet mums gan nelaimējās.» «Pulksten 7 no rīta ieejam Dancigas ostā. Pulksten 2 pie mūsu kuģa piestājas Latvijas valdības kuģis «Pomona». Pārkāpjam uz to un ievietojamies apakštelpās. Pulksten 7 vakarā «Pomona» atstāja Dancigas ostu un uzsāka gājienu uz Rīgu.» Troickas bataljona karavīri un civiliedzīvotāji devās ar kuģi «Voronesh» no Vladivostokas uz Latviju, ierodoties 3. oktobrī Lie- pājas kara ostā. 7. oktobrī laikrakstā «Latvijas Sargs» bija ievietota ziņa: «Latvijas atbrīvošanas bataljons (t.i., Troickas bataljons) iera- dās vakar plkst. 12 dienā ar īpašu vilcienu no Liepājas Rīgā pie svinīga apsveikšanas marša skaņām, ko spēlēja divi orķestri. Sta- cijā viņus saņēma Satversmes sapulces un Ministru kabineta pre- zidenti, armijas virspavēlnieks ar savu štābu, ģenerālis Goppers, ārlietu un iekšlietu ministri, Sieviešu korpusa priekšniecība un kareivju goda špalieris. Bataljona komandieris majors Dardzāns nodeva ziņojumu, pēc kam Sieviešu korpusa dāmas appušķoja ka- reivjus puķēm. [..] Pēc valsts himnas un ilgiem urrā saucieniem bataljons svinīgā gājienā, orķestriem spēlējot, maršēja pa Raiņa bulvāri, Nikolaja, Dzirnavu un Aleksandra ielu, Aleksandra bul- vāri un Pauluči ielu uz Rīgas Latviešu biedrības namu, kur viņus apsveica Sibīrijas latviešu vārdā P. Berģis, pēc kam pie puķēm un zaļumiem pušķotiem galdiem Sieviešu korpuss pacienāja viesus ar pusdienām, kas ilga līdz pievakarei, kad viņus atlaida uz kazar- mēm. Bataljonā ir pavisam 118 virsnieki un 583 strēlnieki [..]. Ba- taljonā ir arī Ufas guberņas latviešu kolonistu dēli, kuri Latviju redz pirmo reizi mūžā.» Pēc atgriešanās Latvijā abas vienības reorganizēja. 1920. gada 1. augustā Imantas pulku izformēja: daļu no karavīriem atvaļinā- ja, daļu ieskaitīja citās vienībās. Troickas bataljonu 1920. gada 28. oktobrī pārveidoja par pulku, pārdēvējot par Latvijas strēlnieku (Troickas) pulku un kā tādu to iekļāva Robežsargu divīzijā. No decembra pulka daļas izvietojās Ludzā, Krāslavā un Rēzeknē. 1922. gada janvārī pulku pārformēja un kā 3. bataljonu iekļāva 10. Aizputes kājnieku pulkā. VĒSTURE Latvijas atbrīvošanas (Troickas) bataljona ešelons ceļā. 1919. gads. Latvijas atbrīvošanas (Troickas) bataljona karavīri pie appušķota ešelona vagona Vasaras svētkos. Stacija «Ugoļnaja», 1920. gada maijs. Imantas pulka kanceleja. Vladivostoka, 1919. gada 5. jūnijs.