Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada februāris.

12 WWW.SARGS.LV TĒVIJAS SARGS, NR.2, FEBRUĀRIS, 2018 AKTUĀLI TERORISMA CĒLOŅI: MĪTI UN REALITĀTE Mārtiņš Hiršs, LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks. Foto—no autora personiskā arhīva. Par terorismu ir izplatīti daudzi mīti, stereotipi un aizspriedumi. Imigrāciju un islāmu, bezdarbu un psiholoģiskas pro­ blēmas bieži vien Latvijā un citur Eiropā nepatiesi dēvē par terorisma cēloņiem. Bieži var dzirdēt apgalvojumus, ka teroris- ti veic uzbrukumus, jo it kā ienīst mūsu demokrātiskās brīvības un tiesības. Tomēr terorisms ir komplekss fenomens, kurš rodas dažādu, sarežģītu faktoru mijiedar- bībā. Šādi vienkāršoti skaidrojumi novērš uzmanību no reālajiem terorisma cēlo- ņiem — «Islāma valsts» internetā izplatī- tajām džihādisma idejām, aizvainojumu pret rietumvalstu ārpolitiku Tuvajos Aus- trumos un citiem. Apkopojot datus par terorismu pēdē- jās desmitgadēs, pieaugošai imigrācijai nav korelācijas ar pieaugošu terora aktu daudzumu. 1 Imigrantu veikti terora akti ir ļoti reti izņēmumi kopējā terorisma sta- tistikā. Piemēram, 2015. gadā Eiropā ie- radās aptuveni miljons bēgļu, no kuriem tikai 26 bija kaut kāda saistība ar teroris- mu, tātad tikai 0,003% no visiem bēg- ļiem. 2 Lielākā daļa no cilvēkiem, kuri kopš 2001. gada 11. septembra teroraktiem ASV un Eiropā ir veikuši ar džihādismu saistītus terora aktus, ir vietējās sabiedrī- bās integrējušies cilvēki. Būtiski, ka tie nav nedz bēgļi, nedz arī nesen imigrējuši cil- vēki, bet gan Eiropā vai ASV dzimuši vai gadu desmitiem Rietumos dzīvojoši cil- vēki. Piemēram, ASV 85% ar džihādismu saistītu terora aktu veicēju ir dzimuši ASV. Tikai 15% ir bez legāla ilgtermiņa uzturē- šanās statusa, no tiem 1% terora aktu vei- cēju ir bijuši nelegālie imigranti, 4% — bēgļi vai patvēruma meklētāji. 3 Imigranti var būt salīdzinoši atvērtāki radikalizācijai ilgtermiņā, jo, ļoti iespē- jams, pēc imigrācijas daudzi no viņiem nonāks marginalizētā situācijā ar grūtī- bām atrast dzīves vietu, darbu, iekļauties Rietumu sabiedrībās. Tieši sociālā atstum- tība un diskriminācija, ar ko imigrantiem un viņu bērniem ir lielāka iespēja saskar- ties, padara dažus indivīdus no šīs grupas ilgtermiņā atvērtākus terorismam. Tomēr viņu radikalizācijas procesu ietekmē arī Rietumu sabiedrības daļas nevēlēšanās uzņemt imigrantus un pret viņiem vērsti aizspriedumi, rasisms un vardarbība. 4 Protams, imigrantus ir nepieciešams pa- kļaut drošības pārbaudēm, lai novērstu potenciālos riskus, bet terorisms būtu problēma Eiropā pat bez imigrācijas. At- sevišķi džihāda teroristi var izmantot bēg- ļu plūsmu ieceļošanai ES vai ASV, tomēr tas ir mīts, ka bēgļu un imigrantu pieplū- dums automātiski novedīs pie terorisma. Tieši tāpat arī islāms nav viennozīmīgi saistīts ar džihāda terorismu. Islāms un tā 1,8 miljardi sekotāju nav vienota un ho- mogēna grupa. Pastāv dažādas islāma in- terpretācijas, tai skaitā pavisam liberālas un saderīgas ar cilvēktiesībām. Musulma- ņi ir dažādi, tāpat kā kristieši vai jebkura cita reliģiska grupa. Ir ļoti konservatīvas, autoritāras musulmaņu valstis kā Saūda Arābija, bet ir arī demokrātiskas, piemē- ram, Malaizija, Indonēzija un Tunisija. Viss islāms nav cieši saistīts ar džihādistu ideoloģiju, bet tieši salafisms — speci- fisks, konservatīvs islāma novirziens, kura islāma interpretācija atšķiras no lielākās daļas musulmaņu islāma interpretācijas. Šis konservatīvais islāma novirziens vēlas atgriezties pie islāma pirmsākumiem: se- kot pravieša Muhameda vārdiem un dar- biem, pakļaut dzīvi īpaši konservatīvai Korāna un šariāta likumu interpretācijai. 5 Tomēr arī pats salafisms nav amorfa, vien- dabīga islāma interpretācija. Salafisms ie- tver dažādus novirzienus. Lai gan lielākā daļa džihādistu pieder salafisma islāma novirzienam, ne visi salafisti ir džihādisti. Precīzāk būtu teikt, ka daudzi džihādisti pievēršas salafismam. Turklāt visvairāk no džihāda terorisma cieš tieši paši musulma- ņi, jo vislielākais terorisma upuru skaits ir musulmaņu valstīs: Irākā, Nigērijā, Afga- nistānā, Pakistānā un Sīrijā. Savā ziņā var teikt, ka musulmaņu sabiedrības un islāms atrodas kara stāvoklī ar džihādismu daudz lielākā mērā nekā rietumvalstis. Lai gan džihādisti izmanto islāmu sa- vās runās un propagandā, radikalizācija nav obligāti saistīta ar reliģiozitāti. Ir ļoti reliģiozi musulmaņi, kuriem nav saistības ar terorismu, un var būt absolūti nereli- ģiozi džihādisti, kurus motivē, piemēram, ASV iejaukšanās Tuvajos Austrumos. Džihādisms ir politiska alternatīva Rietu- mu kapitālismam, Rietumu ārpolitikai Tuvajos Austrumos un globalizācijai. Dži- hādisma sekotājiemnav jābūt īpaši reliģis- kiem vai vispār reliģiskiem, lai piekristu minētajām idejām. Piemēram, viens no 11. septembra uzbrukumu plānotājiem un ideologiemHālids Šaihs Muhammads ne- bija īpaši reliģiozs. Viņš vēlējās sodīt ASV par tās atbalstu Izraēlai. 6 Bieži vien tero- risti iepriekš ir dzīvojuši izteikti sekulāru dzīvi, nav bijuši iesaistīti tradicionālajās vietējās musulmaņu kopienās līdz brīdim, kad sasaistījušies ar džihādisma idejām, un tikai pēc tam pārgājuši islāmticībā vai arī no jauna atklājuši sev šo reliģiju. 7 Ne- noliedzami, ka musulmaņu veikto teror­ aktu skaits rietumvalstīs pēdējos gados ir pieaudzis, tomēr tam cēloņi vairāk ir po- litiskā nestabilitāte Tuvajos Austrumos, «Islāma valsts» nostiprināšanās un tās ie- guldītie resursi džihādisma propagandā internetā, nevis imigrācija vai islāms. Skatoties uz vērtībām, kas piemīt te- roristiem, bieži teroristu organizācijas uzrunā cilvēkus, kurus atbaida liberālas idejas, jo viņi jūt nostalģiju pēc pagātnes, atbalsta tradīciju uzturēšanu, kārtību un hierarhiju sabiedrībā, kā arī iestājas par izteiktu, nemainīgu identitāti. Teroristis- kas ideoloģijas uzrunā šādus cilvēkus, kritizējot morālo pagrimumu, aizstāvot seksuālu un sociālu konservatīvismu, kā arī kritizējot liberālās demokrātijas nor- mas, kas tiek atspoguļotas kā pretīgas,