Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada februāris.

WWW.SARGS.LV AKTUĀLI pastāvošo vai pareizo kārtību iznīcinošas. Teroristi cenšas atspoguļot sevi vai kopie- nu, kuru tie aizstāv kā morāli pārāku pār visiem citiem. Vienlaikus šīs organizācijas piedāvā skaidru, konservatīvu pasaules skatījumu ar skaidru hierarhiju un sociālo kārtību, kas ir vērsta pret izmaiņāmun pa- rasti balstīta mītiskā vēsturē. 8 Šo ideju ie- dvesmoti, teroristi bieži cenšas cīnīties pret viņu uztverē dekadentas modernitā- tes pazemojumu, no kuras jūtas atstumti. Viņi var uztvert sevi kā varoņus, kuri aiz- stāv pareizo pasaules kārtību. Vēl vairāk, terorisms ir atšķirīgs no parastas noziedzības. Teroristu vidū ir sa- stopama neproporcionāli augsta nelielu noziegumu vēsture, kam sekojusi džihā- disma radikalizācija cietumā. 9 Tomēr, lai gan daudzi teroristi ir bijuši policijas re- dzeslokā jau iepriekš, terorisms ir funda- mentāli atšķirīgs no parastas noziedzības. Piemēram, parasti ģimene vai bērni ma- zina noziedzības potenciālu indivīdiem. Tomēr teroristu vidū ir salīdzinoši daudz precētu teroristu. Par atšķirību starp tero- ristiem un noziedzniekiem liecina arī tas, ka iepriekšēja militāra pieredze parasti samazina noziedzīgas tendences indivī- dos, tomēr terorisma gadījumā iepriekšē- ja militāra pieredze palielina iespēju, ka indivīds pievienosies teroristu organizā- cijai. Šīs atšķirības no parastas noziedzī- bas var tikt skaidrotas ar to, ka daudzi te- roristi sevi uztver kā altruistus, kuri caur teroraktu dara pakalpojumu citiem: cī- nās, aizstāvot citus, kuri ir cietuši, piemē- ram, palestīniešus. 10 Altruisms — vēlme aizstāvēt citus, palīdzēt kādai kopienai, valstij, kas ir tuvāka karavīru, nevis no- ziedznieku motivācijai nogalināt, — var būt viena no teroristu motivācijām veikt terora aktus. Bezdarbs un psiholoģiskas problēmas arī nav terorisma cēloņi. Bezdarbs bieži ir saistīts ar noziedzību, bet nav tiešu pierā- dījumu, ka bezdarbs ir saistīts arī ar tero- rismu. Teroristi parasti nenāk no sabiedrī- bas zemākajiem slāņiem, bet gan no izglī- totajiem slāņiem ar salīdzinoši labākiem sociālekonomiskajiem apstākļiem. Tomēr pastāv saikne starp terorismu un relatīvu trūkumu. Ja cilvēks jūtas mazāk turīgs par citiem vai arī jūtas, ka ar viņa izglītību vai statusu viņam būtu jābūt turīgākam— tas var motivēt pievienoties teroristu organi- zācijām. 11 Pievēršoties teroristu psiholo- ģiskajam profilam, nepastāv korelācija, ka teroristi būtu ar lielākām psiholoģiskām problēmām nekā vidusmēra sabiedrība. 12 Aptuveni vienam no desmit teroristiem ir psiholoģiska rakstura problēmas. Vairākums teroristu nav psihiski slimi, viņiem nav daudz kopīga ar pašnāvnie- kiem, bieži vien viņi ir pavisam normāli sabiedrības locekļi. Tomēr psiholoģiska trauma, it īpaši tuva cilvēka zaudēšana, var būt kā spēcīgs motivējošs faktors terorakta veikšanai. 13 Tas ir mīts, ka teroristi būtu psiholoģiski slimi vai ka terorisms rodas tikai sliktu dzīves apstākļu rezultātā. Šis ir tikai neliels ieskats terorisma cē- loņos un mītos par terorisma cēloņiem — tie ir daudz plašāki un sarežģītāki. Tero- risma cēloņus ir svarīgi izprast, tomēr vienlaikus lielākā daļa indivīdu, kuri sa- skaras ar cēloņiem, kas saistīti ar teroris- mu, nekļūst par teroristiem. Daudzi no tiem, kuri nesaskaras, — kļūst. Tādēļ šā- diem cēloņu uzskaitījumiem būtu jāpieiet piesardzīgi. 1  Global Terrorism Index 2016. (2016). Institute for Economics & Peace. 70. lpp. 2  Mullins, S. (2016). Terrorism andMass Migration. per Concordiam. Vol 7 Issue 1. 26. lpp. 3  In Depth Terrorism in America After 9/11. (n.d.) New America. No: https://www.newamerica.org/in-depth/terrorism-in-america/who-are-terrorists/. 4  (Paulussen, Nijman, Lismont, 2017, 22.) (LaFree, Ackerman, 2009, 350.; Bergen, 2017, 283.). (Roy, 2017). 5  March, A., F. (2015). Political Islam: Theory. Annu. Rev. Polit. Sci. Vol. 18. 104. lpp. 6  Sadowski, Y. (2006). Political Islam: Asking theWrong Questions? Annu. Rev. Polit. Sci. Vol. 9. 215. lpp. 7  Roy, O., (13 April 2017). Who are the new Jihadis? The Guardian. No: https://www.theguardian.com/news/2017/apr/13/who-are-the-new-jihadis. 8  Gambetta, D., Hertog, S. (2016). Engineers of Jihad : The Curious Connection Between Violent Extremism and Education. Princeton University Press. 162.—163., 165. lpp. 9  Roy, O., (13 April 2017). Who are the new Jihadis? The Guardian. No: https://www.theguardian.com/news/2017/apr/13/who-are-the-new-jihadis. 10  LaFree, G., Ackerman G. (2009). The Empirical Study of Terrorism: Social and Legal Research. Annu. Rev. Law Soc. Sci. Vol. 5. 350., 354. lpp. 11  Ibid. 352.—353. lpp. 12  Ibid. 349. lpp. 13  Bergen, P. (2017). United States of Jihad: Who are America's Homegrown Terrorists and How Do We Stop Them? Broadway Books. 283. lpp. 1989. gada 15. februārī PSRS karaspēks tika izvests no Afganistānas, un šajā dienā piemin kritušos Afganistānas karā un citos militārajos konfliktos, kuros bijušās PSRS armijas sastāvā tika iesaistīti Latvijas iedzīvotāji. Afganistānas karā, kas ilga no 1979. līdz 1989. gadam, no Latvijas PSRS ar- mijas rindās tika iesaistīti 3640 karavīri. No tiem dzīvību zaudēja 63 cilvēki, viens pazuda bez vēsts, bet 177 karavīri ievainojumu dēļ kļuva invalīdi. Rīgā piemiņas vieta Afganistānas kara dalībniekiem atrodas Klusajā dārzā. Tās atklāšana notika 2014. gadā. Pieminekļa idejas autors ir Afganistānas kara veterāns, Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku rezerves majors Gunārs Rusiņš, akmeņkalis — Artis Leončiks. Pieminekļa priekšā uz neliela postamenta novietota granīta plāksne atvērtas grāmatas veidā, kurā iekalti kritušo karavīru vārdi un dzīves dati. Sagatavojusi Līga Lakuča. Foto —Gatis Dieziņš. 13