Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada marts.

29 TĒVIJAS SARGS, NR.3, MARTS, 2018 WWW.SARGS.LV 25 istabas ar 65 gultām,» 1937. gada 16. jū- lijā rakstīja laikraksts «Brīvā Zeme». Visu Rudbāržu atpūtas namam nepieciešamo inventāru un saimniecības priekšmetus pirka ar Armijas ekonomiskā veikala starpniecību. Atpūtas nama atklāšanā 1937. gada 18. jūlijā piedalījās armijas štāba priekš- nieka palīgs ģenerālis Roberts Dambītis, Apgādes pārvaldes priekšnieks ģenerālis Jēkabs Ruškevics, Kurzemes divīzijas ko- mandieris ģenerālis Oskars Dankers un citi augstu stāvoši armijas un pašvaldību pārstāvji. Divas dienas pēc atpūtas nama atklāšanas Apgādes pārvaldes priekšnieks izdeva apkārtrakstu armijas augstākajiem virsniekiem un militāro iestāžu priekšnie- kiem, kurā bija teikts: «Lūdzu rīkojumu Jums pakļauto karaspēka daļu komandie- riem, ka karavīriem un viņu ģimeņu lo- cekļiem, kas vēlas pavadīt atvaļinājumu Rudbāržu karavīru atpūtas namā, jābūt veseliem; starp viņiem nevar būt tādi, kas slimojuši ar tuberkulozi vai kādām citām lipīgām slimībām.» Par Rudbāržu karavī- ru atpūtas nama pārzini — komandantu iecēla pulkvedi Ernestu Kreišmani, kurš palika arī Apgādes pārvaldes Intendantū- ras daļas priekšnieka amatā. Atpūtas nama kompleksā ietilpa arī Zemkopības ministrijas Meža departa- menta pārraudzībā esošais 50 hektāru lielais muižas parks, kas bija nodots Rud- bāržu pacientu lietošanā. «Un staigāt šeit nav garlaicīgi, jo apkārtnei piemīt liela dažādība: te lauki, te pļavas un augļu dār- zi; te 40 hektārus aptverošā zivju dīķu sistēma, kurā lielākais ir Mednieku dīķis (20 hektāru), kas jau ir īstens ezers; un beidzot — simtgadīgs parks, kas ir ar uz- kalniem un gravām izvagots un koku dažādību bagāts. [..] Bet, ja kādam apnīk dīka staigāšana vai sēdēšana veco koku ēnā, tas var ņemt bisi un iet uz meža pī- lēm, kas tepat pa rokai, vai arī makšķerēt un zvejot, var piekopt arī airēšanas un peldēšanas sportu, jo atpūtas nama iemīt- niekiem brīvā lietošanā ir vairākas laivas un īpaši ierīkota peldētava,» — tā par ka- ravīru atpūtas namā notiekošajām aktivi- tātēm 1938. gada 4. septembrī rakstīja laikraksts «Latvijas Kareivis». Laikrakstā aprakstītas arī atpūtas nama iemītnieku ikdienas gaitas: «Dzīve atpūtas namā iekārtota tā, lai katrs varētu rast pil- nīgu mieru un atpūtu. Brokastis starp plkst. 8.00 un 9.00. Pusdienas plkst. 13.00, vakariņas plkst. 19.00. Celšanās un gulēt iešanas laiks nav ierobežots. Klusums jā- ievēro starp plkst. 22.00 un 7.00 no rīta.» Par atpūtas nama izmantošanu no ie- mītniekiem militārais resors iekasēja ne- lielu samaksu — 1,30 latu dienā, ieskaitot uzturu un dzīvošanu. 1939. gada augustā laikrakstā «Latvijas Kareivis» publicētā informācija liecina, ka divu pastāvēšanas gadu laikā Rudbāržu atpūtas namu reha- bilitācijai bija izmantojušas ap 800 perso- nas, pārsvarā no Rīgas un Liepājas garni- zoniem, kuru izvietojums atpūtas nama apmeklējumam bija ļoti izdevīgs. Diemžēl Rudbāržu karavīru atpūtas nama vēsture nebija ilga. Pēc 1940. gada vasarā notikušās mūsu valsts militārās okupācijas un teritorijas inkorporācijas Padomju Savienības sastāvā, līdz ar armiju okupācijas vara likvidēja arī šo atpūtas na- mu. Otrā pasaules kara gados Rudbāržu muižas ēkā atradās Vācijas armijas karavī- ru hospitālis, bet pēckara gados — pa- domju meža darbinieku skola. 1962. gadā muižas ēkā izvietoja Rudbāržu skolu. VĒSTURE PULKVEDIS ERNESTS KREIŠMANIS (1890—1963) Dzimis 4. jūnijā Umurgas pagastā. Bei- dzis Biržas komercskolu Ņižņijnovgorodā, RPI Ķīmijas nodaļu (1915). 1915. VI brīv- prātīgi iestājies Aleksandra karaskolā Mas- kavā, kuru pabeidzis 1915. X praporščika dienesta pakāpē. Dienējis krievu armijas 1. rezerves artilērijas brigādē un 126. arti- lērijas divizionā. No 1916. VI Dienvidu frontē. 1918. II atvaļinājies. Vadījis ķīmi- jas laboratoriju Maskavā. 1918. XII atgrie- zies Latvijā. 1918. gada 12. XII iestājies Pagaidu valdības bruņotajos spēkos kā virsleit- nants, dienējis rezerves rotā (tās vēlākie nosaukumi: 1. neatkarības rota, 1. neatka- rības bataljons). No 1919. VII virsnieks 1. Liepājas kājnieku pulkā, no 1920. III — artilērijas rezervē. 1920. gadā paaugsti- nāts par kapteini. 1922. VII ieskaitīts Bruņojuma pārvaldē, no 1924. Apgādības daļas priekšnieka palīgs, no 1925. Tehnis- kās daļas izmēģināšanas darbnīcas priekš- nieks. 1929. gadā paaugstināts par pulkve- di-leitnantu. 1933. gadā pārskaitīts uz Apgādes pārvaldes Intendantūras daļu, no 1936. gada Intendantūras daļas priekš- nieks. Piešķirta pulkveža dienesta pakāpe. 1940. X atvaļināts. Vācu okupācijas laikā no 1941. gada vasaras laikraksta «Tēvija» galvenais redaktors un izdevniecības di- rektors. No 1945. gada bēgļu gaitās Vācijā. No 1950. gada trimdā ASV, strādājis par ķīmijas laborantu Bostonā, aktīvi piedalī- jies latviešu organizāciju darbībā. Miris 1963. gada 9. aprīlī. Attēls no Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcijas «Zudusī Latvija». Oriģināls LNB Konrāda Ubāna Mākslas lasītavas krājumā.