Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada marts.

30 TĒVIJAS SARGS, NR.3, MARTS, 2018 WWW.SARGS.LV Ēriks Jēkabsons , LU profesors. Foto—no Latvijas Nacionālā arhīva LVVA. Pirms 130 gadiem (1888. gada 31. mar- tā) Pēterburgā latviešu skolotāja ģimenē dzimis Osvalds Kristaps Fogelmanis — vēlākais Latvijas armijas pulkvedis. Jaunī- bā plānoja iegūst civilista (ekonomista) profesiju un pēc Jelgavas reālskolas beig- šanas 1909. gadā iestājās Rīgas Politehnis- kajā institūtā. 1911.—1912. gadā studijas pārtrauca obligātais karadienests 2. strēl- nieku artilērijas divizionā. Tam beidzo- ties, ieguva rezerves virsnieka (praporšči- ka) dienesta pakāpi. Sākoties pasaules ka- ram, 1914. gada vasarā tika mobilizēts un iedalīts 29. artilērijas brigādē 10. armijas korpusa sastāvā. Piedalījās sākumā veik- smīgajās kaujās Austrumprūsijā, bija kor- pusa artilērijas inspektora sakaru virs- nieks. 1915. gada februārī pēc smagās sa- kāves korpusa sastāvā kritis vācu gūstā un atlikušo kara laiku pavadīja karagūstekņu nometnēs Vācijā. Atbrīvots, Latvijā atgrie- zies 1918. gada nogalē. 1918. gada 21. decembrī Rīgā brīvprā- tīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bru- ņotajos spēkos kā leitnants, no 1919. gada februāra virsleitnants, bija sevišķu uzdevu- mu virsnieks apsardzības ministra J. Zālī- ša rīcībā. Kopā ar valdību darbojās Lie- pājā. Starp citu, par viņa pildīto uzdevu- mu īpatnējo raksturu skaidri liecina šāds piemērs: 1919. gada 18. martā valdības pagaidu sabiedrotā — vācu karaspēka pil- nā mērā kontrolētās Liepājas Ziemeļu ka- pos tika svinīgi apbedīts kaujā kritušais Landesvēra vācu vienību rotas komandie- ris Hanss Vimmers, un starp pavadītā- jiem bija arī Apsardzības ministrijas pār- stāvji — virsleitnants Fogelmanis un leit- nants Pēteris Oliņš. Viņi nolika uz kapa vainagu, bet Osvalds Fogelmanis teica at- vadu vārdus, turklāt demonstratīvi — lat- viešu valodā. Pēc vācu organizētā apvēr- suma aprīlī Fogelmanis kopā ar valdību pārcēlās uz tvaikoni « Saratov » ostas rei- dā, bet jūlijā kopā ar to atgriezās Rīgā un tika paaugstināts par kapteini, turpinot dienestu jau apvienotajā Latvijas armijā (viņš tika piekomandēts sākumā Ameri- kas Sarkanā Krusta, pēc tam Amerikas palīdzības administrācijas misijām Latvi- jā). No 1920. gada jūnija piekomandēts Ministru prezidentam K. Ulmanim, tur- pinot pildīt dažādus speciālus uzdevu- mus, 1921. gadā paaugstināts par pulkve- di-leitnantu, 1922. gadā iecelts par militā- ro pārstāvi Polijā (1923. gadā kā brīvklau- sītājs beidzis Polijas Augstāko karaskolu), no 1924. gada virsnieks 5. Cēsu kājnieku pulkā, no 1926. gada — Armijas koman- diera štāba Operatīvajā daļā. 1928. gadā iecelts par 6. Rīgas kājnieku pulka bataljo- na komandieri, vēlāk pulka saimniecības priekšnieku, 1931. gadā — par Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku, paaugstinot par pulkvedi. 1939. gada oktobrī atvaļi- nāts no armijas, dzīvoja Rīgā un turpināja darbu tirdzniecības un rūpniecības akciju sabiedrības «Ādu un vilnas centrāle» val- dē līdz padomju okupācijai 1940. gada va- sarā. Tieši pirms tās — aprīlī — kopā ar ģimeni uzvārdu latviskošanas kampaņas laikā nomainīja uzvārdu uz «Aigars». Represijām sasniedzot kulmināciju — 1941. gada 14. jūnijā O. Fogelmanis nebija mājās, tika apcietināta viņa kundze Anna, bet bērni (18 gadu vecā Līvija un 15 gadu vecais Kristaps) izsūtīti. Izmisušais pulk- vedis nākošajā dienā, nepamatoti cerot pievienoties ģimenei, pats pieteicās repre- sīvajās iestādēs, tika arestēts un izvests uz Krieviju, kur 1943. gada 14. janvārī sodīts ar nāvi (1941. gada jūnijā arestēts un Rīgas Centrālcietumā nošauts viņa brālis — pulkvedis Nikolajs Fogelmanis). Dienests Neatkarības karā Tieši cīņu laikā par neatkarību Osval- dam Fogelmanim kā labam svešvalodu zi- nātājam bija jāpilda daudzi īpaši, dažkārt arī diplomātiska rakstura uzdevumi. Pie- mēram, kauju laikā ar Bermonta spēkiem, 1919. gada 23. oktobrī Amerikas Sarkanā Krusta ( American Red Cross — ARC ) mi- sijas vadītājs Edvards Raiens devās uz Ber- monta spēku kontrolēto Pārdaugavu, lai vienotos par tās iedzīvotāju apgādi. Latvi- jas valdības pārstāvis pie misijas O. Fogel- manis kopā ar amerikāņu majoru L. Pater- sonu palika gaidot viņu pie Dzelzs tilta, kur abi nokļuva spēcīgā Bermonta kara- spēka artilērijas apšaudē. Vēlāk Patersons liecināja, ka Raiens panācis uguns pār- traukumu no plkst. 10 līdz 12, N. Fogel- manis saņēmis uzdevumu ar amerikāņu virsnieku ierasties pie tilta un izkārt uz tā balto karogu. Ieradušies tur automašīnā ar Patersonu, Fogelmanis uzrāpies uz tilta un izkāris karogu. Abi tālskatī mēģinājuši saskatīt Raienu otrā krastā, taču pēkšņi 50—60 pēdu attālumā aiz viņiem sprāga divi no pretējā krasta raidīti artilērijas lā- diņi. Fogelmanis smejoties sacījis: «Sakarā ar to, ka viņi nešķiet izrādām cieņu pamie- ra karogam, būs labāk aiziet uz mazāk at- vērtu vietu.» To abi arī darījuši, paslēpjo- ties aiz tilta akmens balsta (sekojuši vēl apmēram 25 lielgabalu šāvieni). Patersons ļoti slavēja Fogelmaņa drosmi un aukst- asinību šajā epizodē. Pulkvedis Osvalds Fogelmanis: ĪPAŠĀ MISIJA NEATKARĪBAS KARA LAIKĀ VĒSTURE