Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada aprīlis

9 TĒVIJAS SARGS, NR.4, APRĪLIS, 2018 WWW.SARGS.LV Turpinājums 10. lpp. „ ZEMESSARDZE Kopš neatkarības atgūšanas arī mēs kā sabiedrība esam nogājuši noteiktu attīstī- bas ciklu. Deviņdesmitajos gados zinā- jām, ka mums pašiem ir jārūpējas par savu drošību. Toreiz katrs otrais Latvijas pilso- nis bija zemessargs. Iestājoties NATO , do- mājām, ka kāds atnāks un visu izdarīs mū- su vietā. Savukārt šobrīd mēs kā sabiedrī- ba pamazām atskāršam, ka savas valsts aizsardzība ir pašu rokās. Tā ir mūsu atbil- dība. Vienīgi tad, ja paši par sevi rūpēsi- mies, mums palīdzēs arī citi. Manuprāt, tas liecina par zināmu brieduma pakāpi. Sākam sevi labāk apzināties. —Kāds ir ceļš, lai iestātos Zemessar- dzē? — Detalizēti katrs solis aprakstīts mū- su mājaslapā www.zs.mil.lv . Īsumā — cil- vēkam ir jābūt Latvijas pilsonim, jāizpilda noteiktas pieteikuma veidlapas un jāveic medicīniskā pārbaude. Ar katru, kurš iz- rāda interesi iestāties, sazināmies arī indi- viduāli un visu nepieciešamo informāciju izstāstām personīgi. Vecuma ierobežo- jums, lai stātos Zemessardzē, ir no 18 līdz 55 gadiem. Bet arī šajā ziņā nav tā, ka vai- rāmies no tiem, kuriem tuvojas vecuma robeža. Piemēram, pagājušā gada nogalē uzņēmām 53 gadu vecu vīru. Viņš ir tie- sīgs vadīt visu kategoriju transportlīdzek- ļus, un tās ir vērtīgas iemaņas, kas nav kuram katram. — Jums nākas arī kādu neuzņemt Zemessardzē, neskatoties uz vajadzību pēc jauniem cilvēkiem? — Jā — arī tā diemžēl notiek. Zemes- sargam jābūt veselam — gan garīgi, gan fiziski. Pakāpeniski pārejam uz to, ka kat- ram zemessargam ierocis glabāsies mājās seifā. Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka ieroci uzti- cam adekvātam, garīgi veselam cilvēkam. —Medijos izskanējusī oficiālā versi- ja vēstīja, ka viens no 1. Rīgas brigādes izveides iemesliem ir nepieciešamība vairāk integrēt Zemessardzi bruņotajos spēkos. Ko īsti nozīmē šī integrācija? — Zemessardze ir neatņemama bru- ņoto spēku sastāvdaļa. Mēs pastāvīgi mā- cāmies kopā ar profesionālā dienesta vie- nībām. Tāpēc šajā ziņā nav īsti korekti runāt par lielāku integrāciju. Pašreiz Na- cionālajos bruņotajos spēkos, tai skaitā arī Zemessardzē, norit strukturālas iz- maiņas — ir likvidēti «novadi», un to vietā ir izveidotas brigādes. Attiecīgi esam no- nākuši pie secinājuma, ka arī Rīgā ir ne- pieciešama sava Zemessardzes brigāde, lai dotu iespēju rīdziniekiem un tuvāko novadu iedzīvotājiem aizsargāt tieši savas mājas, savu novadu, savu pilsētu! — Kāda šobrīd ir situācija ar ekipē- juma nodrošinājumu zemessargiem? — Gan NBS komandieris, gan aizsar- dzības ministrs ir apsolījuši, ka ekipē- jums būs. Pagaidām tas ir daļējs. Katram zemessargam ir forma, zābaki un ierocis, bet virkne lietu, piemēram, uzkabes, ķi- veres, mugursomas, visiem nepietiek. Pakāpeniski tiek nomainīti arī ieroči — Ak4 ar G36 . Ticu, ka individuālā ekipē- juma jautājums tiks atrisināts pārskatā- mā nākotnē. — Vai 1. Rīgas brigādē plānojat vei- dot sadarbību ar Baltijas kaimiņu ze- messardzi? — Ja palūkojas vēsturē — Pirmā un Otrā pasaules kara kontekstā, Baltija vien- mēr uztverta kā viens reģions. Ja kaut kas notiek, tad visā šajā teritorijā. Tādēļ mūsu savstarpējā sadarbība ir ļoti būtiska un ne- pieciešama. Mums ir iespēja saskaņot plā- nus, mācīties citam no cita, aizgūt labas idejas. Protams, var dzīvot ļoti savrupi, bet krīzes brīdī vienalga nāksies sadarboties. Labāk to praktizēt jau šodien. — Un kāda ir sadarbība ar Latvijas darba devējiem? Cik tie ir atvērti un at- balstoši? — Laika gaitā šī attieksme ir ļoti mai- nījusies un darba devēji ir kļuvuši daudz pretimnākošāki. Saskaņā ar likumu darba devējam gada laikā darbinieks — zemes- sargs jāatbrīvo līdz piecām darba dienām noteiktu uzdevumu veikšanai. Tas lielā mērā arī tiek ievērots. Ir darba devēji, kuri ļauj rekrutētājiem uzrunāt uzņēmuma darbiniekus stāties Zemessardzē. Piemēram, nupat viesojā- mies «Lattelecom» — tur veidojas vesela Zemessardzes nodaļa. — Kas ir lielākās mācības, kurās šo- gad piedalīsies 1. Rīgas brigāde? —Vasaras izskaņā piedalīsimies lielāka- jās Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku organizētajās militārajās mācībās «Namejs». Brigādes štābs vēl nebūs gatavs taktiskāmdarbībām, bet mūsu galve- nais uzdevums šajās mācībās — atbalstīt un koordinēt savu bataljonu darbību. — Cik dienu gadā zemessargam ir vēlams piedalīties mācībās? — Starp vēlamo un reālo diemžēl ir atšķirība. Katram zemessargam jāapgūst pamatapmācības kurss, kas ilgst 21 dienu. To var apgūt visu uzreiz, bet var dalīt arī pa nedēļas nogalēm. Likums nosaka, ka zemessargs gadā var piedalīties mācībās un dienesta uzdevumu veikšanā ne vairāk par 90 dienām. Protams, reti kurš var vel- tīt trīs mēnešus Zemessardzei, lai gan ir arī izņēmumi. Būtu vērtīgi, ja zemessargs mācībās piedalītos 20 dienas gadā. — Tas ir pietiekami — kam? Ko no zemessargiem var prasīt? — Šī gada nogalē noslēgsies četru ga- du posms, kura rezultātā katrā Zemes­ sardzes bataljonā jābūt izveidotai paaug- stinātas gatavības rotai. Tajā ir apvienoti zemessargi, kuri visvairāk laika veltījuši apmācībai un kopā ir spējīgi izpildīt kau- jas uzdevumus. Savā sagatavotībā viņi ir pielīdzināmi profesionālā dienesta kara- vīriem. Katra Zemessardzes bataljona spējas ir individuālas. Piemēram, 17. kaujas atbal- sta bataljons spēj lietot visas savā rīcībā esošās ieroču sistēmas, un viņi ir sekmīgi trenējušies izpildīt kaujas uzdevumus savā atbildības rajonā. Kājnieku prasmes, iespējas un spējas ir ļoti atšķirīgas. Pašreiz lielākais izaicinājums zemes- sargu apmācībā ir risināt kolektīvās aiz- sardzības iemaņu apgūšanas jautājumu. Individuālā līmenī cilvēki ir sagatavoti — viņi iemācās šaut, orientēties, sniegt pir- mo palīdzību, izdzīvot ārā apstākļos, me- žā, rīkoties ar militārajām sakaru iekār- tām. Bet, ja iemaņas jāapgūst, piemēram, nodaļai kā vienotam veselumam, izrādās, ka realitātē visi šīs vienības zemessargi mācībās tiekas reti. Vienu nedēļas nogali viens netiek, nākamajā — trīs citi. Šīs ir lietas, kas ir jārisina. Kopš Ukrainas krīzes Latvijas bruņoto spēku attīstībā esam gājuši daudz tālāk ne- kā visas iepriekšējās pastāvēšanas laikā. Mēs ļoti nopietni un nepārtraukti strādā- jam pie valsts aizsardzības plāniem, arī valsts finansējums aizsardzības nozarei šogad ir sasniedzis 2% no iekšzemes kop- produkta. Mēs patiesi daudz nopietnāk apzināmies savu atbildību un vērtējam savas iespējas un spējas reālistiski. — Ja valsts ir apdraudēta, nevienam nav šaubu, uz ko ir gatavi profesionālā dienestā karavīri. Vai arī zemessargi ap- zinās, kam tiek gatavoti? — Manuprāt, zemessargi to brīžiem apzinās vēl nopietnāk par profesionālā