Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada aprīlis

15 TĒVIJAS SARGS, NR.4, APRĪLIS, 2018 WWW.SARGS.LV PĒTĪ JUMS jaunu aģentūru, kura būtu atbildīga par psiholoģiskās aizsardzības attīstīšanu un koordinēšanu. Igaunijas nacionālās drošības kon- cepcijā ir teikts, ka militāra uzbrukuma gadījumā nacionālās aizsardzības sistēma tiks īstenota visaptveroši, izmantojot mili- tāro aizsardzību, civilā sektora atbalstu militārajai aizsardzībai, starptautiskās ak- tivitātes, iekšējās drošības un kritisko pa- kalpojumu nodrošināšanu, kā arī psiholo- ģisko aizsardzību. Atbilstoši šim doku- mentam, «psiholoģiskā aizsardzība izriet no [Igaunijas] konstitucionālajām vērtī- bām un veicina Igaunijas drošību. Psiho- loģiskā aizsardzība ir kopīgu vērtību, kas ir saistītas ar sabiedrības saliedētību un drošības sajūtu, attīstība, saglabāšana un aizsardzība. Psiholoģiskās aizsardzības mērķis ir aizsargāt valsts un sabiedrības drošību, veicināt drošības sajūtu, novērst krīzes un palielināt uzticēšanos sabiedrī- bā, kā arī valsts īstenotajām aktivitātēm». Tiesa, 2012. gadā Igaunijas Starptautis- kais aizsardzības un drošības centrs ( ICDS ) publicēja pētnieku T. Jermalaviča ( T. Jermalavičius ) un M. Parmaka ( M. Parmak ) rakstu, kurā tika argumen- tēts, ka Igaunijai nav nepieciešama psiho- loģiskā aizsardzība, jo šī koncepcija neiz- slēdz iespēju, ka valdība to var izmantot kā manipulācijas instrumentu attiecībā pret savas valsts sabiedrību. Autori piedā- vā aizstāt jēdzienu «psiholoģiskā aizsar- dzība» ar vārdiem «sabiedrības noturība», jo tas dod iespēju sabiedrību sagatavot plašākam stresa faktoru spektram, kā arī ir pievilcīgāks no komunikācijas viedokļa. ICDS publikācija patiešām rosina uz pārdomām, vai jēdziens «psiholoģiskā aizsardzība» neietver sevī zemtekstu, ka kāds politiskajā elitē zina labāk, ko un kā vajadzētu domāt un just sabiedrībai, kas ir pretrunā ar demokrātiskas pārvaldes pa- mata principu, ka cilvēki paši lemj gan par savu dzīvi, gan par sabiedrības kopējo attīstību. Tomēr situācijā, kad ietekmīgi ģeopolitiski spēlētāji atklāti un slēpti iz- plata atšķirīgas realitātes interpretācijas un pasaules redzējumus, šos procesus ne- var un nedrīkst atstāt pašplūsmā. Tajā pa- šā laikā principiāli svarīgs ir pareizs pro­ blēmas formulējums, un tas ir —kā nodro- šināt demokrātisku un atvērtu sabiedrību psiholoģisko aizsardzību? Respektīvi, kā saglabāt un nosargāt demokrātiskās vērtī- bas un brīvības mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā, kad aizvien lielāku nozīmi sāk spēlēt autoritāri spēka centri. Rakstā tiek piedāvāti daži apsvērumi un iespējami ri- sinājumi valsts un sabiedrības attiecību stiprināšanai, saglabājot demokrātiskas vērtības un pārvaldes principus. Valsts pārvaldes institūcijas un sabiedrība Tā kā psiholoģiskās aizsardzības būtī- ba ir iedzīvotāju gatavība aizstāvēt valsti, valsts un sabiedrības attiecības ir jādefinē kā viena no svarīgākajām psiholoģiskās aizsardzības jomām. Sabiedrības atsveši- nātība no valsts pārvaldes institūcijām var pazemināt tās motivāciju iesaistīties valsts aizsardzībā, kā arī to var izmantot preti- nieki savu politisko un militāro mērķu sasniegšanai. Tomēr, lai varētu efektīvi ri- sināt problēmas valsts un sabiedrības at- tiecībās, ļoti svarīgi ir saprast un nejaukt cēloņus un sekas. Ja ārējs spēks savās inte- resēs izmanto plaisu valsts un sabiedrības attiecībās, ir jāsaprot, kādi ir šīs plaisas patiesie cēloņi. Ja tās ir iekšējas ilgtermiņa un sistēmiskas problēmas, ko attiecīgajā situācijā izmanto kāds trešais spēks, tad prioritātei vajadzētu būt ne tikai cīņai pret «ārējo ienaidnieku», bet tieši iekšējo pro­ blēmu risināšanai. Tomēr tā ir sarežģīta un grūta dilemma, jo cīņa ar «ārējo ienaid- nieku», it īpaši informatīvajā telpā, ir vieg- lāks un efektīgāks risinājums nekā stratē- ģisku ilgtermiņa risinājumu īstenošana valsts iekšienē. Turklāt «ārējā ienaidnie- ka» konstruēšana ir viens no propagandas pamata instrumentiem, ko īstermiņā var izmantot uzmanības novēršanai no patie- šām būtiskām problēmām. Piemēram, viena no vēstījumu gru- pām, kādu pēdējos gados aktīvi izplata Krievijas valsts finansētie mediji, ir saistī- ta ar bēgļu un imigrantu pieplūdumu Eiropā. No vienas puses, Kremlis neap- šaubāmi pastiprina šīs negatīvās tenden- ces, bet, no otras puses, ir pētījumi, kuri skaidri parāda atšķirības starp sabiedrī- bas noskaņojumu dažādās Eiropas valstīs un politiskās elites īstenoto «atvērto durvju politiku». Protams, ir svarīgi sa- prast un atmaskot Kremļa īstenoto stratē- ģiju informācijas telpā, bet šīs problēmas kontekstā ne mazāk svarīga ir arī Eiropas valstu spēja nodrošināt iekšējo drošību. Pēdējos gados daudz tiek runāts par po- pulismu kā negatīvu tendenci Rietumu sabiedrībās, taču sabiedrības vajadzību ņemšana vērā ir vēl viena demokrātiskām sabiedrībām raksturīga iezīme. Tādējādi valsts pārvaldes institūciju un sabiedrības attiecību stiprināšanas un līdz ar to arī psiholoģiskās aizsardzības kontekstā kā politiskās darba kārtības prioritātes ir jā- izvirza tādu jautājumu risināšana, kas pa- tiešām ir aktuāli un būtiski lielai sabiedrī- bas daļai, piemēram, bezdarbs, ekono- miskā attīstība, veselības aprūpes sistēma utt. Par šo problēmu risinājumiem ir jā- diskutē un jākomunicē publiskajā telpā, kas ļauj arī pašiem definēt publiskā dis- kursa toni un virzību. Arī valsts pārvaldes institūcijām ir jāapzinās, ka to pieņemto lēmumu kvalitāte (vai tās trūkums) atstāj ietekmi ne tikai uz konkrēto jomu, bet ko- pējo valsts un sabiedrības attiecību kon- tekstu, līdz ar to profesionālisms un ilg- termiņa stratēģiskā domāšana no valsts puses ir būtisks faktors, kas ietekmē psi- holoģisko aizsardzību. Otra problēma, kas jāņem vērā valsts un sabiedrības attiecībās, ir tā sauktā poli- tikas mediatizācija jeb fenomens, ka visa politiskā darbība notiek tikai mediju vidē. Ņemot vērā mediju biznesa loģiku, kas nosaka, ka «labas ziņas nav ziņas», demo- krātisku valstu mediji vairāk fokusējas uz skandāliem un sensācijām, tādējādi vei- dojot un nostiprinot negatīvu un sagrozī- tu politikas un valsts tēlu kopumā. Jāņem vērā arī mediju īpašnieku intereses, kas var būt pretrunā ar valsts interesēm, it īpa- ši, ja mediju īpašnieki ir citu valstu pilsoņi. Arī jautājumi par tā saukto viltus ziņu iz- platīšanos un Krievijas iejaukšanos rie- tumvalstu vēlēšanu procesos lielā mērā ir 1  Jēdzieni «totālā aizsardzība» un «visaptveroša valsts aizsardzība» ir sinonīmi. Rakstā tiek izmantoti abi jēdzieni, atbilstoši aplūkoto valstu nacionālās drošības dokumentos lietotajiem, tomēr autore uzskata, ka jēdziens “visaptveroša valsts aizsardzība” ir precīzāks mūsdienu drošības izaicinājumu kontekstā, ņemot vērā pieaugošo nemilitāro aspektu nozīmi. Turpinājums 17. lpp. „ Sabiedrības atsvešinā- tība no valsts pārval- des institūcijām var pazemināt tās motivā- ciju iesaistīties valsts aizsardzībā, kā arī to var izmantot pretinie- ki savu politisko un militāro mērķu sasniegšanai.