Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada aprīlis

14 TĒVIJAS SARGS, NR.4, APRĪLIS, 2018 WWW.SARGS.LV PĒTĪ JUMS Ieva Bērziņa, Dr. sc. pol., LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece. Mūsdienu pasaulē robeža starp mieru un karu kļūst aizvien nenoteiktāka, jo politisko un militāro mērķu sasniegšanai tiek izmantots integrēts militāro un nemilitāro paņēmienu lietojums. Lai varētu efektīvi risināt mūsdienu drošības problēmas, ir nepieciešama visaptveroša pieeja valsts aizsardzībai, kas paredz visas sabiedrības iesaisti, kā arī kompleksu skatījumu uz jomām, kuras ir kritiski svarīgas sabiedrības funkcionalitātes nodrošināšanai ilgtermiņā un krīzes situācijās. Citiem vārdiem sakot, visaptveroša valsts aizsardzības koncepcija pārsniedz aizsardzības sektora robežas un prasa visas valdības, pašvaldību, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju un citu struktūru saskaņotu darbību kopējammērķim. Visaptverošu valsts aizsardzību veido daudzi elementi, kurus var strukturēt četrās dimensijās: militārajā; civilajā; informācijas un psiholoģiskajā. Raksta mērķis ir sniegt dziļāku ieskatu visaptverošas valsts aizsardzības psiholoģiskajos aspektos. Kas ir psiholoģiskā aizsardzība? Valstīs, kuras izmanto vai plāno iz- mantot visaptverošu pieeju valsts aizsar- dzībai, tiek pievērsta īpaša uzmanība psi- holoģiskajai aizsardzībai. Tās būtība ir iedzīvotāju emocionālā gatavība aizstāvēt savu valsti, tomēr dažādu valstu aizsardzī- bas koncepcijās šis jēdziens tiek definēts atšķirīgi. Singapūras totālās aizsardzības 1 koncepcijā psiholoģiskā aizsardzība ir viens no pieciem pīlāriem, un tā attiecas uz sabiedrības cīņas garu un noturību krīzes situācijās. Kā svarīgākie psiholo- ģisko aizsardzību veidojošie elementi tiek minēti: lepnums par savu nacionālo identitāti un piederību valstij; sabiedrī- bas noturība jeb spēja saglabāt funkcio- nalitāti pēc krīzēm; vienota izpratne par valsts vēsturi un to veidojošām vērtībām. Viens no Singapūras totālās aizsardzības koncepcijas pamatlicējiem Lims Sjon Guaņs ( Lim Siong Guan ) uzskata, ka psi- holoģiskā aizsardzība ir vissvarīgākais totālās aizsardzības elements, jo cilvēku vēlēšanās aizstāvēt savu valsti ir priekš- noteikums tam, lai efektīvi būtu arī pārē- jie četri totālās aizsardzības elementi, proti, militārā, civilā, ekonomiskā un so- ciālā aizsardzība. Singapūras otrais aiz- sardzības ministrs un izglītības ministrs (augstākā izglītība un prasmes) Ons Je Kuns ( Ong Ye Kung ) savā runā šī gada sā- kumā uzsvēra, ka psiholoģiskā aizsardzī- ba ir visbūtiskākais aizsardzības veids miera laikā, pasaulei saskaroties ar tā- diem draudiem kā terorisms, viltus ziņas internetā un citiem. Somijas visaptverošās drošības kon- cepcijā tiek lietots jēdziens «psiholoģiskā noturība pret krīzēm», kas tiek attiecināts uz «valsts spēju izturēt stresu dažādās drošības situācijās un pārvarēt tā izraisī- tās sekas». Somijas gadījumā psiholoģis- kās noturības nodrošināšanai ir definēti trīs stratēģiskie mērķi: izglītības un pēt- niecības sistēmas drošība, kas ir priekš- noteikums tam, lai valstī būtu pieejamas nepieciešamās kompetences; kultūras identitātes un kultūras vērtību drošība, kas veicina sabiedrības kopējo drošības un piederības izjūtu; reliģisko pakalpojumu drošība, jo aizsardzības koncepcija paredz baznīcu iesaisti, sniedzot psiholoģisko un cita veida atbalstu krīzes situācijās. Somi- jas aizsardzības koncepcijā tiek uzsvērts arī tas, ka pamata fizioloģisko vajadzību nodrošināšana ir priekšnoteikums psiho- loģiskajai noturībai, ko var būtiski ietek- mēt tādi fizioloģiski faktori kā bads, miega trūkums, infekcijas slimības un citi. Tiek uzsvērta arī prasmīgas krīžu komunikāci- jas un līderības loma. Somijas eksperti kā problēmu identificē arī psiholoģiskās ope- rācijas informatīvajā telpā un kā svarīgā- kos aizsardzības priekšnoteikumus nacio- nālā līmenī min funkcionālas organizāci- jas, labi izglītotus pilsoņus un visaptvero- šu sadarbību starp valsts institūcijām un organizācijām, kuru darbība saistīta ar informatīvo telpu. Zviedrijas aizsardzības politika no 2016. līdz 2020. gadam paredz atgrieša- nos pie totālās aizsardzības koncepcijas, kas sastāv no militārās un civilās aizsar- dzības. Saskaņā ar šo dokumentu, psiho- loģiskā aizsardzība ir svarīga totālās aiz- sardzības sastāvdaļa, un tā tiek definēta kā «centieni saglabāt mūsu atvērto un demokrātisko sabiedrību pat ārkārtas apstākļos. [Psiholoģiskā aizsardzība] ir jāpiemēro gan miera, gan paaugstinātas bīstamības vai pat kara apstākļos. Tās mērķis ir atbalstīt mūsu pamatvērtības. Tā uzlabos Zviedrijas sabiedrības spēju izturēt iespējamā pretinieka spiedienu». 2017. gada decembrī Zviedrijas aizsar- dzības komisija publiskoja ziņojumu par Zviedrijas totālās aizsardzības kā sabied- rības noturības koncepciju un ar to sais- tīto civilās aizsardzības attīstības plānu no 2021. līdz 2025. gadam. Dokumentā tiek uzsvērts, ka Zviedrijas totālās aizsar- dzības koncepcija balstās uz iedzīvotāju gribu aizstāvēt valsti, kas izpaužas kā ap- ņēmība miera laikā un noturība un pre- tošanās kara laikā. Lai sasniegtu šo mēr- ķi, komisija rosina izskatīt iespēju veidot VISAPTVEROŠAS VALSTS AIZSARDZĪBAS PSIHOLOĢISKĀ DIMENSIJA