Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada aprīlis

23 TĒVIJAS SARGS, NR.4, APRĪLIS, 2018 WWW.SARGS.LV Somu jēgers kaujas ietērpā. 1. aprīlī — Rīgas pilsētas Pārtikas valdes uzturētajās virtuvēs katram apmeklētājam sāk izsniegt 2 porcijas (stopus) zupas. 3. aprīlī — Rīgā sākas jauns mācību kurss Zeltmata vadītajos Latviešu dramatiskajos kursos. 7. aprīlī — Rīgas Latviešu teātris noslēdz ziemas sezonu ar Henrika Senkeviča lugu «Quo vadis» ; Rīgā, Melngalvju nama zālē ar pilsētas un sabiedrības piedalīšanos svinīgi atzīmēta Vācijas 8. armijas pavēlnieka grāfa fon Kirhbaha 50 gadu jubileja. 10. aprīlī — sākas Vācijas universitāšu profesoru vieslekcijas Rīgā, Jāņa ģildes zālē (turpinās līdz 2. maijam); Rīgas pilsētas domnieku sapulce (no 65 domniekiem piedalās 54) izvirza savus kandidātus uz Savienoto Vidzemes, Igaunijas, Rīgas un Sāmsalas zemes padomi. 12. aprīlī —Savienotās Vidzemes, Igaunijas, Rīgas un Sāmsa- las zemes padomes 58 locekļu pirmā sēde Rīgas pilī (arī latviešu pārstāvji no Rīgas domniekiem un Vidzemes pagastiem, prezidi- jā A. Krastkalns) lūdz Vācijas ķeizaru turpināt Vidzemes un Igau- nijas apsardzību un atbalstīt to pilnīgu atdalīšanos no Krievijas; pārstāvētie apgabali izveido «monarhistiski konstitucionālu val- sti ar apvienotu satversmi un patvaldīšanu, kas pie Vācu valsts pieslieta caur personālūniju ar Vācijas ķeizaru un Prūsijas ķēni- ņu», uz Berlīni nosūtīta delegācija barona Delinghauzena vadībā ar lūgumrakstu ķeizaram; Rīgā korporāciju un citu studentu or- ganizāciju pārstāvju sapulce pārrunā Politehniskā institūta atjau- nošanas iespējas. 13. aprīlī — Padomju Krievijā izveidota Sarkanās armijas Latviešu strēlnieku padomju divīzija. 14. aprīlī — Rīgā vairāku dienu apciemojumā ierodas Prū- sijas princis Heinrihs, Biržas komiteja sakarā ar to rīko svētku mielastu. 15. aprīlī — tiek nodota ekspluatācijā jauna elektrības līnija Rīgā — no Ķīšezera līdz Vecdaugavai. 18. aprīlī — Kurzemes zemes padome Jelgavā ievēlē Satver­ smes izveides komisiju un Saimniecisko komisiju pārtikas grūtī- bu risināšanai. 22. aprīlī — Maskavā izveidots LSD Centrālās komitejas Krievijas birojs J. Daniševska vadībā (galvenais mērķis — atbalsts pagrīdes darbībai Latvijā); Cēsīs L. Ausēja vidusskolā ieviesta latviešu mācību valoda. 23. aprīlī —ar Raiņa lugu «Pūt, vējiņi» atklāts Latviešu nacio- nālais teātris Valkā; Rīgas Pārtikas valde atver pirmos četrus «ēdienu namus», kuros iedzīvotāji pret zupas kartītēm var sa- ņemt zupu un otro ēdienu, un ievērojamu atbalstu valdei ar pār- tiku joprojām sniedz armijas intendantūras iestādes; no Rīgas uz Krieviju izbrauc divi dzelzceļa sastāvi ar izceļotājiem. 26. aprīlī — cauri Rīgai uz Kurzemi plūst līdz šim lielākais bēgļu daudzums; Daugavpils apriņķa zemste (pašvaldība) sēdē pieņem lēmumu, ka Latgalei jāatdalās no Krievijas un jāapvieno- jas ar pārējiem Latvijas novadiem, deklarē, ka uzskata par realizē- tu Krievijas Tautas komisāru padomes 14. decembra lēmumu par Latgales pievienošanu Vidzemes guberņai, kā arī iesaka Latvijai pievienot arī Drisas apriņķa daļu un Ostrovas apriņķi, ko apdzī- vojot latvieši. 27.—28. aprīlī —Latviešu palīdzības komitejas «liels tautisks vakars» notiek Rīgas Latviešu biedrības zālē, tīrais atlikums — 442 rubļi un 80 kapeikas. 29. aprīlī — Latgales «sabiedrisko darbinieku kongress» pie- ņem lēmumu, ka Latgalei jāatdalās no Krievijas. 30. aprīlī —Rīgas Doma muzeja zālē Latviešu draugu biedrī- bas sapulce, kas atjauno tās darbību. Sagatavojis Ēriks Jēkabsons , LU profesors. PIRMS 100 GADIEM: 1918. GADA NOTIKUMU HRONOLOĢIJA LATVIJĀ 1918. gadā neatkarību ieguva virkne valstu Centrāleiropā un Austrumeiropā, arī Latvijas Republika (18. novembrī). Kopš 1915. gada vasaras Latvijas teritorijā atradās pasaules kara frontes līnija, tāpēc tieši Latvija no visām topoša- jāmBaltijas un pat visa reģiona valstīm bija ļoti sarežģītā stāvoklī. 1918. gada februārī, nonākot strupceļā Padomju Krievijas un Vācijas miera sarunāmBrestļitovskā, vācu karaspēks ieņēma visu Latvijas teritoriju, Igauniju un iegāja Krievi- jā. Sekoja vācu okupācijas laika mēneši, kuros dzīve turpinājās, strauji tuvojoties pasaules kara nobeigumam, kas pavēra iespēju iegūt neatkarību. Sākam publicēt galveno notikumu un norišu hroniku, lai atgādinātu, kas notika pirms 100 gadiem, jo lielākā daļa no tālaika norisēm ir aizmirstas, tādējādi sarežģījot neatkarības iegūšanas fakta izpratni. Materiāls apkopots, izmantojot presi, atmiņas, arhīva avotus, kā arī zinātnieku darbus. Publicētā hronoloģija neietver vēsturnieka komentārus par tiem. Galvenā uzmanība pievērsta notikumiem Latvijā, par norisēm Pilsoņu kara pārņemtajā Krievijā, kur joprojām bija spiestas uzturēties milzīgas latviešu bēgļu masas un karā iesaistīta Latviešu padomju strēlnieku divīzija, minot vienīgi svarīgāko.