Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada aprīlis

WWW.SARGS.LV „ Turpinājums 26. lpp. nozibot koši sarkanajiem pakaļspārniem, parkšķis būs prom. Ja jau ienaidnieks pamanījis, vairs nav jēgas slēpties. Drīzāk jāmē- ģina uzbrucēju pārsteigt un samulsināt ar troksni un negaidīto košās krāsas parādīšanos. Ādažu poligona vidi un līdz ar to arī tā dabas vērtības lielā mērā veidojusi uguns. Savulaik vienīgi neplānoti ugunsgrēki, kas radušies militāro mācību rezultātā, taču pēdējos gados arī mērķ- tiecīga kontrolētā dedzināšana dabas vērtību uzturēšanai. Un at- kal var šķist — kur gan ir tās dabas vērtības tādā izdegušā zemes pleķī? Viena no tām bija iemesls, ka poligons pērnvasar parādījās portāla «Delfi» virsrakstos. Tā ir degumu krāšņvabole —kukaiņu suga, kas pielāgojusies degumiem. Tās kāpuri attīstās apdegušu priežu koksnē, bet pati pieaugusī vabole ir melna un saplūst ar apdeguša koka melno mizu. Bet no kā gan jāslēpjas parkšķim, degumu krāšņvabolei un citiem poligonā mītošajiem kukaiņiem? Droši vien tas būs kāds radījums ar ļoti labu krāsu redzi. Tāds, no kura vis neaizbēgsi, vienkārši sastingstot uz vietas. Un šie ar izcilu redzi apveltītie ra- dījumi ir putni. Ādažu poligons atzīts par putniem nozīmīgu vie- tu Eiropas Savienības mērogā. Lai pastāstītu par vienu no galvenajiem Ādažu poligona put- niem, jāpakāpjas atpakaļ laikā un no vasaras jāatgriežas agrā pa- vasarī. Poligonā sniegs vēl pat nav lāgā nokusis. Agrā rītā, kad mācības vēl nav sākušās, daudzviet var dzirdēt burbuļojošu ska- ņu. «Katliņš vārās purva malā,» saka latviešu tautas mīkla. Jā, Rampas purvā un tā malās (bet ne tikai tur) tie vārās, un mīklas atminējums ir — rubeņi. Burbuļojošā skaņa ir tēviņu riesta dzies- ma. Ja jūs būtu tur klāt, jūs redzētu— te nav nekādas maskēšanās! Zilganmelnie rubeņu gaiļi, astes iepletuši un koši balto zemasti spīdinot, izrādās cits citam. Tā ir kā militārā parāde — tagad jā- parāda pretiniekam sava varenība, lai varētu izvairīties no tieša konflikta. Tomēr reizēm ar varenības izrādīšanu vien nepietiek, un rubeņi metas uzbrukumā cits citam. Bet šī konflikta iemesls — rubeņu mātītes — noskatās sacen- sībā no malas. To ietērps ir daudz neuzkrītošāks — melnbrūni raibumots. Šis tērps būs ļoti noderīgs, kad mātīte būs sapārojusies ar tēviņu sacensības uzvarētāju un atradusi kādu piemērotu vieti- ņu viršos, kur dēt olas. Perēšanas laiks ilgst gandrīz mēnesi — ap- tuveni 25 dienas, un tajā ligzdai ar mātīti jāpaliek nepamanītai. NBS Ādažu poligons ir dzīvības pilns. Kamēr karavīri trenējas, poligonā notiek neskaitāmas cīņas — par izdzīvošanu, par iespēju vairoties, par saviem bērniem, un bieži vien šajās cīņās izšķiroša ir spēja maskēties. Ādažu militārais poligons ir ne tikai Nacionālo bruņoto spēku mācību vieta, bet arī teritorija ar Eiropā aizsargājamām dabas vēr- tībām. Poligona centrālo daļu, kas visintensīvāk bijusi pakļauta mili- tārajāmmācībām, veido klaja, ap 3000 hektāru plaša vir- sāju un smiltāju ainava — Baltijas valstīs lielākais virsā- ju komplekss. Perifērijā saglabājušies cilvēka darbības maz skarti meži, purvi un ezeri. Tur mājvietu radušas daudzas Eiropā retas un īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas. No 2013. gada līdz 2018. gadam Ādažu poligonā tiek īstenots Eiropas Savienības LIFE+ programmas projekts «Putni Ādažos». Projekta laikā tiek atjaunotas retu un aiz- sargājamu putnu dzīves vietas virsājā, mežā un purvā 1640 hektāru platībā. «Putni Ādažos» ir viens no apjoma ziņā lielākajiem LIFE+ projektiem Latvijā. Projektu īste- no Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, Nacionālie bruņotie spēki, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, AS «Latvijas valsts meži» un Sējas novada dome. Uzzini vairāk: www.putniadazos.lv Stepes čipste. Foto— Jari Peltomaki.