Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada maijs.

WWW.SARGS.LV „ Turpinājums 6. lpp. JŪRAS SPĒKI No Lielbritānijas devos uz Vidusjūru, 18. jūlijā ierados Krētā un tad braucu ar taksi pāri visai salai, lai noķertu savu kuģi. Pēc tam — pieci mēneši kaujas režīmā, faktiski bez brīvdienām, visu laiku bijām uz kuģa, izņemot dažas reizes, kad kādā ostā papildinājām krājumus. —Uz kāda kuģa dienējāt? — Kuģis bija pavisam jauna FREMM klases Itālijas fregate «Virginio Fasan» , ar aptuveni 200 cilvēku komandu. Apkalpe un virsnieki visi bija itāļi, bet misijas ietva- ros uz kuģa dienēja arī serbi, portugāļi, vācieši, spāņi, beļģi un holandieši. No Bal- tijas valstīm Latvija bija vienīgā. Tiesa, Lietuva «Atalanta» piedalās ar savu kaujas uzdevumu — viņiem ir tuvā kontakta vie- nība, kas apsargā kuģus, atrodoties uz klā- ja. Tas viss notiek «World Food Programm» ietvaros — ir īpaši kuģi, kas pārvadā pārti- ku, un tur arī liek šīs komandas, ja vien kuģi neeskortē «Atalanta» misijas kuģis. — Kā iedzīvojāties uz kuģa? —Zināms šoks man bija pašā sākumā, kad pēc savas pirmās aizvadītās dežūras gaidīju brīvo laiku, lai atpūstos. Taču kuģis dzīvo savu dzīvi, visur ir kņada, visās ma- lās skaļruņi, un viens no tiem gluži vai pie galvas, virs guļvietas. Kā zināms, itālieši ir jautra tauta — daudz dzied, visur spēlē mūzika. Valda princips — ja nevari aiz- migt, tā ir tava un tikai tava problēma. Ar laiku, protams, pieradu un varēju gulēt, taču sākumā miega bads bija jūtams. Dzīves apstākļi bija labi, komanda ļoti draudzīga. Baroja mūs vienkārši izcili. Es joprojām brīnos, kā viņi visi spēj saglabāt formu — to es tiešām nevaru saprast. Ma- karoni un pastas ir rītā, vakarā, jūras vel- tes, dažādas delikateses — bez pārspīlēju- ma, mūs baroja kā restorānā. Tur mums, piemēram, deva tādus langustus, kādi šeit pat redzēti nav. Varēja just, ka uz kuģa ir ļoti piedomāts, lai cilvēks, tik ilgi esot prom, to justu pēc iespējas mazāk. Bet, protams, tambija savas sekas—es arī jutu, ka sāku strauji pieņemties svarā. Risinā- jums bija sporta zāle un regulāra skriešana uz kuģa klāja. — Vai sastapāties arī ar kādām pro­ blēmām? — Viena no lielākajām problēmām, vismaz sākumā, bija angļu valoda. Man pašam ne, bet itāliešu komandai gan. An- gļu valodu pietiekami labā līmenī pārval- dīja tikai daži virsnieki. Savā ziņā to var saprast — uz fregates viņiem ir pilnībā sava vide, tāda kā maza Itālija. Ar laiku gan iemanījos saprasties arī ar tiem, kas angliski nerunā — gan daļu svarīgāko vār- du un frāžu itāliešu valodā apguvu, gan ar žestiem varēju izlīdzēties. Vispār man ļoti paveicās. Kajītē dzīvo- jām četri cilvēki — es un trīs itālieši, kuģa pavāri jeb koki. Līdz ar to man bija vēl da- ži papildu bonusi, kas citiemnebija pieeja- mi, piemēram, cepumi bija pieejami visu diennakti, kamēr citiem — tikai ēdienrei- zēs. Tas pats attiecās uz svaigu ūdeni, kas Āfrikā, starp citu, ir liels deficīts. Dienas norma katram cilvēkam uz kuģa ir četras 0,5 l pudeles, ūdens krājumi ir ierobežoti. Āfrikā, papildinot krājumus, vietējo ūdeni neņēmām — pārāk riskanti. Jāiztiek tikai ar fasēto. Komunikācija ar mājām arī bija ļoti laba. Varējām izmantot satelīttelefonu un zvanīt uz mājām kaut četras reizes dienā. Internets gan bija sliktāks, bet pakāpeniski sakārtoja arī to. Izmantot gan varēja tikai militāro tīklu, privātais nestrādāja. —Kādā reģionā norisinājās operāci­ ja, kurā piedalījāties? — Kuģojām no Suecas kanāla uz Sar- kano jūru, būtībā gar visu Āfrikas rietumu piekrasti un Saūda Arābijas piekrasti. Pats tālākais punkts, kur bijām — Madagaska- ra un Seišelu salas Indijas okeānā. Tas bija jau manas misijas noslēgumā. No turie- nes, lai nokļūtu atpakaļ līdz Eiropai ar ku- ģi, būtu jākuģo trīs nedēļas. Tāpēc, kad mans dienesta laiks beidzās, izkāpu Dži- buti — mazā, ne visai tīrā valstī, kas pilna ar dažādām karabāzēm, — un tālāko atce- ļu jau veicu ar lidmašīnu. —Kāda šajā reģionā pašlaik ir situā­ cija ar pirātismu? — Kopš brīža, kad sākās operācija «Atalanta» , pirātu skaits pakāpeniski sa- mazinājās. Tāpēc ar laiku samazinājās arī operācijas īstenošanā iesaistītie resursi. Piemēram, sākumā operācijā piedalījās vairāk nekā 20 kuģi, bet laikā, kad dienēju es, vairs tikai trīs, jo pirātu bija salīdzinoši maz. Vēl viens aspekts — reizēm šķiet, ka visa tā cīņa ir diezgan bezjēdzīga, jo no- ķertie pirāti ļoti ātri tiek atbrīvoti. Kolēģi stāstīja, ka bieži vien pavisam nesen no- ķertie un varas iestādēm nodotie pirāti pēc pāris mēnešiem tiek noķerti atkal. Lai gan— situācija ar pirātismu Somā- lijas krastos nav nemaz tik viennozīmīga, jo reizēm tā ir cīņa par zvejošanas teritori- jām. No Indijas un Pakistānas brauc lielas zvejas laivas un zvejo klanu teritorijās. 21. gadsimta sākumā Āfrikas austrumos eso- šā Somālijas Federatīvā Republika pilsoņu kara, ekonomisko un politisko satricinājumu rezultā- tā faktiski beidza pastāvēt kā vienota valsts un sašķēlās vairākos daļēji neatkarīgos reģionos. Centrālās varas neesamība, politiskais haoss, ekonomiskais sabrukums, valdošā nabadzība ra- dīja priekšnoteikumus jūras pirātisma uzplauk- šanai, un Adenas jūras šauruma ūdeņi kļuva ļoti bīstami kuģošanai. Piekrastē bāzētie pirāti laupī- šanas nolūkos uzbruka kravas kuģiem, bieži no- laupīja kuģa ekipāžas, lai vēlāk pieprasītu izpir- kumu, laupīja un bojāja materiālās vērtības. 2008. gada decembrī, izpildot vairākas Apvieno- to Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības pado- mes rezolūcijas, Eiropas Savienības (ES) valstis uzsāka militāro jūras operāciju «Atalanta»* . Operācijai ir arī cits nosaukums — EUNAVFOR ( European Union Naval Force ). MILITĀRĀS OPERĀCIJAS « ATALANTA » GALVENIE UZDEVUMI: — Vispasaules pārtikas programmas ( World Food Programm — WFP ) un Āfrikas Savienības misijas Somālijā ( African Union Mission in So- mali — AMISOM ) kravas pārvadājošo kuģu aiz- sardzība pret iespējamajiem pirātu uzbruku- miem. WFP ir pasaulē lielākā humāno palīdzību sniedzošā organizācija, kura palīdz nabadzīgā- kajām pasaules valstīm un kuras galvenais uz- devums šajā reģionā ir pārtikas kravu piegāde pilsoņu kara haosā esošajiem Somālijas iedzīvo- tājiem. AMISOM ir ar ANO mandātu izveidota Āfrikas valstu reģionāla organizācija, kuras gal- venais uzdevums ir sniegt humāno palīdzību Somālijas iedzīvotājiem, kā arī militāru atbalstu Somālijas federālās pagaidu valdības kontrolēta- jam karaspēkam; — Āfrikas raga neitrālajos ūdeņos kuģojošo transporta kuģu aizsardzība pret pirātu uzbru- kumiem, kā arī pirātisku aktu un laupīšanas uz- brukumu novēršana Somālijas piekrastē; — zivju nozvejas kontrole pie Somālijas. Šobrīd militārajā jūras operācijā «Atalanta» piedalās 21 Eiropas Savienības dalībvalsts. Šī ir pirmā kopējā Eiropas Savienības valstu jūras mi- litārā operācija. Misijā ar saviem karakuģiem ir piedalījusies arī Ukraina un Kolumbija. Latvijas Republikas Saeima 2010. gada 2. septembrī pie- ņēma lēmumu par mūsu valsts Nacionālo bru- ņoto spēku karavīru līdzdalību militārajā operā- cijā «Atalanta» . Latvija šajā pretpirātisma operā- cijā piedalās kopš 2011. gada, un līdz 2016. gada beigām militārajā operācijā «Atalanta» ir pieda- lījušies 24 NBS karavīri. * Atalanta — mītiska sengrieķu varone, sieviete karotāja, meistarīga loka šāvēja. EIROPAS SAVIENĪBAS MILITĀRĀ JŪRAS OPERĀCIJA « ATALANTA »