Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada maijs.

6 TĒVIJAS SARGS, NR.5, MAIJS, 2018 WWW.SARGS.LV ƒ Sākums 4. un 5. lpp. JŪRAS SPĒKI Protams, vietējie par to nav priecīgi un dzen viņus prom, reizēm arī diezgan agre- sīvi. Savukārt tie uzreiz ziņo par pirātis- mu. Ir ļoti labi jāpārzina vietējās tradīcijas un sabiedrība, lai varētu izdarīt pareizus secinājumus. — Vai paši sastapāties ar pirātiem? — Visa dežūra bija salīdzinoši mierī- ga, nevienu pirātu nesatikām, bet uz pa- šām beigām, kad kuģis bija netālu no Seišelu salām, saņēmām izsaukumu. Kāds kravas kuģis bija divas reizes no laivas ap- šaudīts ar prettanku raķetēm, par laimi, nevienu reizi tam netrāpīja. Ziņojumā bija informācija par aizdomīgu laivu, tādēļ mainījām kursu un devāmies to meklēt. Uz klāja esošais helikopters lidojuma laikā varēja nosegt 200 jūdžu rādiusu, tā kā ie- spēja pirātus atrast bija diezgan liela. Bet viņi paši izdarīja kļūdu un atviegloja mums uzdevumu — veica otru uzbruku- mu, un jau pavisam netālu no mums. Diezgan operatīvi viņus atradām, naktī sekojām un rītausmā notvērām. Laivā bija seši cilvēki, ieročus un dokumentus viņi bija izmetuši un stāstīja, ka esot parasti zvejnieki. Laivā bija apmēram tonna ben- zīna, vairākas ūdens mucas un vecs tīkls, kam it kā bija jāapliecina, ka vīri patiešām interesējas tikai par zivīm. Tas gan viņiem nepalīdzēja, jo laiva un paši pirāti uzbru- kuma laikā bija nofotografēti. Tālāk seko liela birokrātija — aizturē- tie ir jāceļ uz kuģa, tur viņiem jānodrošina atbilstošs serviss. Pēc tam ir lielas grūtības ar pirātu nodošanu atbildīgajām iestādēm krastā — parasti ir iesaistītas dažādas valstis, kurām ir atšķirīgas likumdošanas, tādēļ jāiesaista diplomāti. Mūsu gadījumā viss beidzās veiksmīgi, tikai buksēšanas laikā pirātu laiva piesmēlās ar ūdeni un nogrima. — Kā «strādā» pirāti? — Parasti pirāti darbojas no mātesku- ģa, kas maskēts kā zvejas kuģis. Tam uz klāja ir daudz degvielas un ūdens krājumi, kā arī vairākas palielas zvejas laivas ar spē- cīgiemmotoriem, ko tur dēvē par skifiem. Liela motora jauda nepieciešama, lai tiktu līdzi kravas kuģim, kas pilnā gaitā ir visai ātrs. Jūlijs —oktobris Somālijas piekrastē ir musonu laiks, kad okeānā ir lieli, līdz čet- rus metrus augsti viļņi. Tajā laikā tālu no krasta neviens nelien, kaut kāda aktivitāte notiek tikai Adenas jūras līcī. Taču, kad musonu laiks beidzas — viss atdzīvojas. Nav gan arī tā, ka šajā reģionā notiek tikai cīņa ar pirātismu. Tur netrūkst nele- gālu preču, arī narkotiku tirdzniecības, kas ir ļoti izplatīta. Līdz ar to «Atalanta» ne tuvu nav vienīgā jūras operācija — ir arī citas, starp kurām notiek zināma sa- darbība. Var teikt, ka šīs misijas veicina arī Eiropas, Āfrikas un Arābijas pussalas val- stu sadarbību. —Kas vēl īpaši palicis atmiņā no da­ lības operācijā? — Ļoti īpaša tradīcija saistās ar ekva- tora šķērsošanu — tas ir īsts šovs uz kuģa. Parasti ir pieņemts ekvatora šķērsošanas laikā mest ūdenī tos, kuri to dara pirmo reizi. Pēc tam visi saņem sertifikātu, kas apliecina šo vēsturisko faktu. Drošības ap- svērumu dēļ, jo ūdenī ir daudz haizivju, uz mūsu kuģa iztika ar ugunsdzēsības sistē- mas iedarbināšanu, taču visi tik un tā bija slapji. Ir vēl daudz citu teatralizēta pasāku- ma elementu. — Kādi ir lielākie ieguvumi pašam no šīs dežūras? — Katra diena nesa kaut ko jaunu, va- rēju iepazīt citu valstu tradīcijas. Misijas laikā biju daudzās eksotiskās valstīs, kuras citādi droši vien nesanāktu apmeklēt. Pie- mēram, Madagaskara — absolūti fantas- tiska zeme, ar ļoti skaistu, mežonīgu dabu. Jāsaka gan, ka tajā pasaules malā ar vides tīrību pārāk neaizraujas — viss ir diezgan pamatīgi piemēslots, kaut cik sakoptas ir tikai tūristiem domātās vietas. Tomēr lielākais ieguvums, protams, ir unikālā pieredze, dienot uz pavisam jau- nas fregates. Tā tomēr bija reāla kaujas dežūra, līdz ar to varēju apgūt visus īstos kaujas grupas procesus, operāciju vadīša- nu, arī valodas prasme uzlabojās. Latvijā tādu pieredzi būtu ļoti grūti iegūt, tās būtu milzu izmaksas. Protams, arī jauni draugi ir iegūti, sakarus uzturam joprojām. Ja man nebūtu ģimenes, labprāt brauktu vēl- reiz. Tomēr jāteic, ka pieci mēneši ir visai daudz. Pēc kāda laika Āfrikas jau ir gana un prasās pēc Latvijas zaļās dabas.