Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada jūnijs.

15 TĒVIJAS SARGS, NR.6, JŪNIJS, 2018 WWW.SARGS.LV Turpinājums 16. lpp. „ dialogu ar Krieviju, jo 57 dalībvalstu vidū ir Krievija. EDSO ir gara vēsture, kas ap- liecina iespēju kalpot par dialoga platfor- mu starp Rietumiem un Krieviju. Organi- zācija tika izveidota 1973. gadā un piedzī- voja savu zenītu 80. un 90. gados, kad pēc smagām diplomātiskām cīņām tika ap- stiprināti savstarpējās uzticēšanās pasāku- mi un bruņojuma kontroles Eiropā galve- nie līgumi — Vīnes dokuments ( Vienna Document ) 1992, Konvencionālo bruņoto spēku Eiropā līgums ( Conventional Armed Forces in Europe Treaty ) 1990, Atvērto debesu līgums ( The Open Skies Treaty ) 2001, un citi. Taču pēc 2000. gada EDSO zaudēja savu aktualitāti, un daudzu eks­ pertu vidū izvērsās diskusijas par organi- zācijas lietderību un pielāgošanās spējām jaunajai drošības videi. EDSO sāka dēvēt pat par «guļošo skaistuli» ( The Sleeping Beauty ). EDSO lietu eksperts Pals Dunejs ( Pal Dunay ), šī apzīmējuma autors, savā rakstā 2005. gadā EDSO gadagrāmatā, norāda, ka agrāk or- ganizācijai bija trīs darbības virzieni (di- mensijas) — (1) ekonomiskais, kas skata vides, transporta un enerģētikas drošības jautājumus; (2) humanitārais, kura ietva- ros tiek veicināta cilvēktiesību un demo- krātiskas, tiesiskas valsts principu ievēro- šana; un (3) politiski militārais, kura cen- trā ir bruņojuma kontrole un savstarpējo uzticēšanos veicinošie pasākumi. Tagad pēdējais, kurš ir uzskatāmas par pašu svarīgāko, ir zaudējis savu aktualitāti un gaida «maģisko skūpstu» 2 . Par galveno iemeslu politiski militārās dimensijas ak- tualitātes zaudēšanai tiek uzskatīts jauno apdraudējumu transnacionālais raksturs. Pēc Balkānu krīzes Eiropā vai tās pierobe- žā nebija aktuālu jaunu tradicionāli kon- vencionālu apdraudējumu, bet to vietu ieņēma starptautiskais terorisms. EDSO politiski militārās politikas ietvaros nebija instrumentu, kā risināt šādu jaunu starp- tautiska rakstura apdraudējumu, kas ir ārpus Eiropas robežām, un to risināšana vienkārši nebija organizācijas kompeten- cē. Līdz ar to EDSO turpināja darboties citās dimensijās, vairāk pievēršot uzmanī- bu organizētajai noziedzībai, «pieskatot» esošos ilgstošos konfliktus Eiropas piero- bežā (Dienvidosetijā un Abhāzijā, Pie­ dņestrā un Kalnu Karabahā) un sekojot līdzi vēlēšanu tiesiskai norisei vājās demo- krātijās vai režīmos ar noslieci uz autoritā- rismu (Tadžikistānā, Kirgizstānā, Albānijā, Azerbaidžānā, Mongolijā un citur). Diskusijas EDSO ietvaros pēc Ukrainas krīzes sākšanās Līdzīgi kā NATO gadījumā 3 Krimas aneksija arī EDSO deva būtisku pavērsie- nu organizācijas attīstībā. Pēc Ukrainas konflikta sākšanās EDSO iesaiste ir divē- jāda. Pirmais darbības virziens ir konflikta uzraudzīšana, noregulēšana un atrisināša- na. Organizāciju uzskata par «Minskas 2» vienošanās īstenošanas progresa uzrau- dzītāju, un tās speciālā novērošanas misija ir vienīgā starptautiskā klātbūtne, ko ir pieļāvušas konfliktā iesaistītās puses. Novērošanas misijas sastāvā ir neap- bruņotas civilpersonas, kuras 24 stundas diennaktī atrodas visos Ukrainas reģio- nos, lai novērotu un ziņotu par situāciju Ukrainā. Tā arī cenšas īstenot Vīnes doku- mentā noteiktos uzticības, caurskatāmības un drošības veicināšanas pasākumus mili- tārajā jomā. Šī misija tiek visai kritiski vēr- tēta, respektīvi, tās ieguldījumi konflikta noregulēšanā. Tomēr ir jāņem vērā visi politiskie ierobežojumi, un šobrīd izska- tās, ka rietumvalstis un Krievija nevar vie- noties par kaut ko vairāk. Šīs misijas galve- nais ieguldījums ir tās sniegtie ziņojumi par situācijas attīstību konflikta zonā un attiecīgi arī dalībnieku iespēja savākt zinā- mu izlūkošanas informāciju savām nacio- nālajām valstīm. Savukārt otrs darbības virziens ir dia- loga uzturēšana ar Krieviju, kas šobrīd ir attīstījusies bruņojuma kontroles jomā. Dialoga uzsākšanas autors ir bijušais Vāci- jas ārlietuministrsFranksValters Šteinmei­ ers ( Frank-Walter Steinmeier ), kas to uzsā- ka, kad Vācija bija prezidējošā valsts EDSO 2016. gadā. Šis process principā ir daļa no Vācijas «divu līmeņu» ( dual-track ) diplo- mātijas pret Krieviju. Viens ceļš ir sankciju konsekventa pagarināšana pret Krieviju, jo «Minskas II» vienošanās netiek ievērota. Savukārt, otrs ceļš ir dialoga veidošana ar Krieviju, lai atkal atgrieztos pie normālām un konstruktīvām attiecībām starp Eiropu un Krieviju, tādējādi nepieļaujot saspīlē- jumu veidošanos starp abām pusēm, un, iespējams, eventuāli novestu arī pie Ukrai- nas krīzes noregulēšanas. Viens no saspīlē- jumiem, kas tiek bieži minēts EDSO ie- tvaros, ir Baltijas reģions, jo abas puses pauž satraukumu par reģiona militarizāci- ju. Vācijas iniciatīvai ir pievienojušās citas EDSO dalībvalstis — Francija, Itālija, Aus- trija, Beļģija, Šveice, Čehija, Spānija, Nī- derlande, Norvēģija, Rumānija, Zviedrija, Slovākija, Bulgārija un Portugāle. Pirmais solis strukturētā dialoga ietva- ros bija sākt ar dalībvalstu draudu uztve- res apzināšanu un salīdzināšanu. To tālāk turpināja austrieši savā EDSO prezidentū- rā 2017. gadā, kas nevainagojās ar kaut kādiem rezultātiem. Katra valsts prezentē- ja savas nacionālās doktrīnas, principā skaidri iezīmējot, ka daļa Austrumeiropas valstu uztver Krieviju kā nacionālo ap- draudējumu, savukārt, Krievija norādīja uz NATO aktivitātēm reģionā kā pieaugo- šu apdraudējumu tās nacionālajai drošībai. Tāpēc drīz vien sekoja nākamais so- lis — uzsākt diskusijas par esošo bruņoju- ma kontroles līgumu pārskatīšanu. Krievi- ja jau sen ir apturējusi savu dalību vairu- mā no bruņojuma kontroles līgumiem, t.sk . līgumā par konvencionālajiem bru- ņotajiem spēkiem Eiropā, un iestājas par jaunu regulējumu izveidošanu. Taču pārē- jās kritiski noskaņotās EDSO Eiropas valstis, arī Baltijas valstis, uzskata, ka šo- brīd nepastāv nekāda savstarpējā uzticē- šanās, lai varētu atvērt diskusijas par bru- ņojuma kontroles līgumu pārskatīšanu. Pirms Vācijas parlamenta vēlēšanām 2017. gada septembrī Berlīnē pēc vāciešu iniciatīvas organizētā konference par bru- ņojuma kontroli principā beidzās ar seci- nājumu, ka esošie līgumi ir piemēroti un abām pusēm, protams, jo vairāk pašai Krievijai, vajadzētu vienkārši tos ievērot. Tādā gadījumā arī saspīlējums mazinātos. Papildus EDSO ietvaros jau vairākus gadus aktīvi tiek strādāts pie Vīnes doku- mentu modernizēšanas. Kopumā ir divi jautājumi, pie kā EDSO šobrīd darbojas. Pirmais ir «kartēšanas vingrinājums» ( mapping exercise ), kas paredz, ka katra no pusēm norāda vienības izvietojumu, ap- mēru, militārās bāzes utt. Lai gan šis attīs- tības virziens tiek uzskatīts kā vismaz kaut kāds progress, EDSO pārstāvji žēlo- jas, ka to atbalsta tikai daļa valstu, un lielās PĒTĪ JUMS Jaunās paaudzes pretgaisa aizsardzības sistē- mas (jo sevišķi Krievijas S-400 sistēma) un stratēģisko ieroču sistēmas agri vai vēlu liks ASV un Krievijai sēsties pie sarunu galda un diskutēt par vieno- tiem noteikumiem un ierobe- žojumiem. Līdz ar to jauno militāro tehnoloģiju un ieroču sistēmu attīstība determinēs abu pušu nepie- ciešamību veidot dialogu un meklēt kopsaucēju.