Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada jūnijs.

16 TĒVIJAS SARGS, NR.6, JŪNIJS, 2018 WWW.SARGS.LV neuzticēšanās dēļ neviens īsti netic ie- sniegto faktu un skaitļu patiesīgumam. Otrs jautājums, kas skar tieši Vīnes līguma modernizāciju, ir par militāro aktivitāšu ierobežošanu, jo sevišķi robežu tuvumā. Laikus sniegta informācija par militāro aktivitāšu (galvenokārt runa ir par militā- rajām mācībām) mērķi un apmēriem var pasargāt no pārpratumiem un pārsteidzī- giem lēmumiem. Starp konkrētiempriekš- likumiem ir: (1) pazemināt slieksni (šo- brīd tās ir 9000 militārpersonas), kad ir jāziņo par militārajām aktivitātēm; (2) pa- lielināt novērošanas grupas (šobrīd 3 cil- vēki) un pagarināt to uzturēšanās laiku ilgāk nekā vienu dienu; (3) samazināt no- vērošanas slieksni (šobrīd 13 000 militār- personu). 4 Šādu labojumu apstiprināšana palīdzētu nodrošināt lielāku caurskatāmī- bu, kas attiecīgi novestu pie lielākas uzti- cēšanās veidošanās. Šobrīd Krievija de- monstratīvi nepiedalās šajās diskusijās un negrasās atbalstīt šos labojumus. Papildus šīm diskusijām EDSO ietva- ros arvien vairāk tiek pieminēta nepiecie- šamība apsvērt speciāla subreģionāla kon- vencionāla bruņojuma kontroles regulēju- ma piemērošanu Baltijas valstu reģionam, lai mazinātu reģiona militarizāciju un pie- augošo saspīlējumu. Vēsturiski šādi reģio- nāli bruņojuma kontroles regulējumi tika piemēroti Dienvidkaukāza reģionā, Balkā- nos un Gruzijā. Baltijas reģiona gadījumā tas varētu nozīmēt ierobežojumus militāro vienību izvietošanai un citām militārajām aktivitātēm pierobežā. Protams, no pirmā vērtējuma, ņemot vērā militāro asimetriju reģionā, Baltijas valstis hipotētiski pat va- rētu atbalstīt šādu priekšlikumu, jo tādējā- di Krievijai būtu ievērojami jāsamazina sava klātbūtne reģionā. Taču vairāku ie- meslu dēļ šī iniciatīva, visticamāk, tā arī nekad nematerializēsies. Pirmkārt, vēstu- riski subreģionālie režīmi ir bijuši uzspies- ti no mediatoru puses, jo valstīm, uz ku- rām tie attiecās, nebija lielas ietekmes spē- jas starptautiskajā politikā. Baltijas valstis ir NATO , ES un EDSO dalībvalstis, līdz ar to tās izmantos visas iespējamās ietekmes sviras, lai pretotos iniciatīvām, kuras ir pretrunā ar viņu nacionālās drošības inte- resēm. Otrkārt, Baltijas valstis šādu regulē- jumu noteikti saskatītu kā apdraudējumu savām interesēm. Šobrīd pastāv ļoti zema uzticēšanās starp Baltijas valstīm, no vie- nas puses, un Krieviju, no otras puses. Nav arī skaidrs, kādu labumu šāds regulējums dotu katrai no pusēm. Līdz ar to trūkst po- litisko priekšnoteikumu, lai būtu atbalsts šādai iniciatīvai. Treškārt, no militārā vie- dokļa šāda lokāla reģionāla bruņojuma kontrole ir uzskatāma par novecojušu, jo, piemēram, Krievijas bruņojumā ir tālās darbības augstas precizitātes raķetes, kuras var sasniegt Baltijas valstu stratēģiskos ob- jektus arī no ļoti liela attāluma. Visbeidzot, ceturtkārt, šobrīd nav pamata uzskatīt, ka pati Krievija būtu ieinteresēta atbalstīt šā- du priekšlikumu, ņemot vērā tās militāro spēku klātbūtni Kaļiņingradā un tās Rietu- mu militārajā apgabalā. Tā kā Krievija ir apturējusi dalību lie- lākajā daļā no bruņojuma kontroles līgu- miem un tā nepiedalās to modernizēšanas procesā, rodas jautājums par citiem iespē- jamiem saskarsmes punktiem, uz kuru pamata varētu veidoties dialogs. Diemžēl EDSO amatpersonas ir ļoti skeptiskas par papildu iniciatīvu radīšanu un žēlojas, ka EDSO iknedēļas sanāksmes Hofburgā, Vīnē, tiek aizvadītas saspīlētā gaisotnē un bez rezultātiem. Šajā kontekstā parādās EDSO politiski militārā dialoga ierobežo- jumi, jo Rietumu bloka valstis un Krievija nesaskata šobrīd nekādus diskutējamos saskarsmes punktus, kas būtu par pamatu dialoga veidošanai. Par spīti šai diezgan pesimistiskajai ainai, daudzi eksperti to- mēr norāda, ka EDSO galvenā priekšrocī- ba ir tās plašais dalībvalstu spektrs, kurā ietilpst arī Krievija, un situācijā, kad kon- fliktējošās puses saskatīs kādas kopīgas intereses, EDSO kalpos par piemērotu platformu dialogam. Saskarsmes punktu meklējumos Ja reiz EDSO kapacitātē nav virzīt dia- logu starp rietumvalstīm un Krieviju po- zitīvā virzienā, tad cerība ir uz «sadarbības salu» ( islands of cooperation ) veidošanos, respektīvi, abpusēji interesējošu problēm- jautājumu risināšana. Par vienu no šādiem saskarsmes punktiem tiek uzskatītas jau- nās militārās tehnoloģijas un ieroču sistē- mas, kuras nav pakļautas it nekādam bru- ņojuma kontroles režīmam. Bezpilota ie- roču sistēmas, ofensīvās kiberspējas, māk­ slīgais intelekts un citas jaunās militārās tehnoloģijas šobrīd atrodas «pelēkajā zo- nā», jo netiek regulētas. Jaunās paaudzes pretgaisa aizsardzības sistēmas (jo sevišķi Krievijas S-400 sistēma) un stratēģisko ie- roču sistēmas agri vai vēlu liks ASV un Krievijai sēsties pie sarunu galda un dis- kutēt par vienotiemnoteikumiemun iero- bežojumiem. Līdz ar to jauno militāro tehnoloģiju un ieroču sistēmu attīstība determinēs abu pušu nepieciešamību vei- dot dialogu un meklēt kopsaucēju. Kas attiecas uz Baltijas valstu reģionu, vislielākais potenciāls ir divpusējiem sa- darbības formātiem, kuri tiktu veidoti ap ļoti praktiskiem militāriem jautājumiem. Par pozitīvu piemēru tiek minēts, piemē- ram, divpusējais līgums starp Latvijas un Baltkrievijas aizsardzības ministrijām par mazajām inspekcijām. Šādu savstarpējo vizīšu organizēšana palīdz palielināt caur- skatāmību un veidot pakāpenisku savstar- pējās uzticēšanās radīšanu. Šobrīd gan no Krievijas puses nav novērota interese slēgt šādus divpusējos līgumus ar kādu no Bal- tijas valstīm. Līdz ar to var secināt, ka EDSO, kas tiek uzskatīta par vienīgo daudzpusējo platformu, kurā varētu tikt veidots dialogs ar Krieviju, saskaras ar nopietniem poli- tiskiem ierobežojumiem, proti, puses vienkārši nav ieinteresētas veidot dialogu. Ierosinātās iniciatīvas bruņojuma kontro- les jomā šobrīd nav devušas nekādus re- zultātus, kas ir skaidrojams gan ar politis- kā atbalsta trūkumu augstās savstarpējās neuzticēšanās dēļ, gan arī ar faktu, ka eso- šie līgumi tik tiešām neatbilst mūsdienu militārajām tehnoloģijām. Tāpēc tik svarī- gas ir diskusijas par to modernizēšanu. Tajā pašā laikā, piemēram, Vīnes doku- ments ietver virkni pasākumu, kas ir vērsti uz lielāku caurskatāmību un savstarpējās uzticēšanās veidošanu. Baltijas valstu no- stāja ir tāda, ka vispirms pusēm ir jāievēro caurskatāmības principi, kas veicinātu uz- ticēšanos, un tikai tad seko diskusijas par bruņojuma kontroli. Tomēr šobrīd Krie- vijai nav intereses īstenot šādus caurskatā- mības pasākumus, kas veicinātu tās pausto nodomu ticamību. ƒ Sākums 14. un 15. lpp. PĒTĪ JUMS 1 Rakstā tiek atspoguļots autores personīgais viedoklis, kurš nav uzskatāms par Aizsardzības ministrijas vai Nacionālo bruņoto spēku oficiālo nostāju. 2 Dunay, Pal. (2005). The OSCE’s Sleeping Beauty: The Politico-Military DimensionWaits for the Magic Kiss. OSCE Yearbook. 3 Pēc ISAF misijas slēgšanas Afganistānā daudzi spriedelēja par NATO nākotnes mērķiem un uzdevumiem. 4 Greminger, Thomas.(06.12.2017). It is Time to Revitalize Political-Military Dialouge in OSCE. European Leadership Network. No: https://www.europeanleadershipnetwork . org/commentary/it-is-time-to-revitalize-political-military-dialogue-in-the-osce/