Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada jūnijs.

33 WWW.SARGS.LV Somu jēgers kaujas ietērpā. 1. jūnijā — no Rīgas un Valkas uz Priekuļiem pārvietojas Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrības nodaļas un galvenais birojs ar sek- retāru K. Ulmani priekšgalā. 1.—2. jūnijā — Rīgā viesojas Vācijas Reihstāga delegācija 9 depu- tātu sastāvā, apskata arī Rīgas jūrmalu. Vitebskā notiek Latviešu dzelz- ceļnieku savienības delegātu kongress. 2. jūnijā — Rīgas Latviešu teātris ar izrādi «Žūpu Bērtulis» atzīmē latviešu teātra 50 gadu jubileju. 4. jūnijā — Kurzemes militārā apgabala pārvaldes priekšniekam A. fon Gosleram pakļauti arī Jaunjelgavas un Ilūkstes apriņķis. 5. jūnijā — Rīgas Latviešu izglītības biedrība pārrunā latviešu augstskolas nepieciešamības jautājumu. 6. jūnijā — Rīgas pilsētas domes Pārtikas komisijā Pārtikas valdes priekšnieks leitnants Lāms ziņo — maizes deva vienam iedzīvotājam jāsamazina līdz 1435 g nedēļā, kompensējot ar kartupeļiem. Rīga jo­ projām būs labākā stāvoklī par Berlīni (1400 g), Varšavu (1190 g pirms samazinājuma) un Viļņu (910 g pirms samazinājuma). Turpināsies bērnu brokastu izsniegšana skolās, palielinot maizes vai miltu tumes porcijas no 100 uz 150 g. Rīgā no Tallinas ierodas jaunieceltais (pirmais brīvi ievēlētais) Baltijas pareizticīgo draudžu bīskaps Platons. 13. jūnijā — svētki Rīgas pareizticīgo Debesbraukšanas latviešu draudzē, latviešu valodā sprediķi saka Baltijas bīskaps Platons. 15. jūnijā — beidzas Krievijas rubļu apmaiņas termiņš pret vācu Ost naudu Rīgā u.c. Vidzemes pilsētu Austrumu aizdevumu kases no- daļās. Berlīnes Mākslas akadēmijā atklāta Vidzemes un Igaunijas iz- stāde, atklāšanā piedalās Prūsijas princis Frīdrihs Vilhelms. 16. jūnijā — Valkas Latviešu palīdzības komiteja rīko ziedojumu vākšanu par labu bēgļu bāreņiem, nespējniekiem un trūkumcietējiem. 17. jūnijā — Ludendorfs iesniedz Hindenburgam prasību izsludi- nāt Austrumu apgabalu (arī Kurzemes) kolonizēšanas plānu. Nelegālā Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas konference pasludina partijas at- dalīšanos no Latvijas sociāldemokrātijas un cīņu par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku. 19. jūnijā —Rīgas domnieku sapulcē Pārtikas valdes vadītājs Lāms skaidro notikušo maizes devas samazinājumu iedzīvotājiem. Rīgas stā- voklis apgādes ziņā joprojām esot viens no labākajiem (Vīnē maizes deva samazināta līdz 90 g dienā, Vācijā — 160 g dienā, taču ar kartupe- ļu piejaukumu). Viņš atsaka cukura izsniegšanu iedzīvotājiem, jo tas nepieciešams marmelādes izgatavošanai ziemas laikam. 23. jūnijā — Rīgas latviešu teātris rīko «Joku un jautrības vakaru». Rīgas Latviešu izglītības biedrība Saulesdārzā rīko dramatiski vokālu uzvedumu pēc Ā. Alunāna lugas «Kas tie tādi, kas dziedāja» motīviem un aplīgošanu. Cēsīs uz dažām stundām ierodas Bavārijas princis Leo- polds, vakarā pils parkā plašs Līgo vakars. 23.—24. jūnijā —Rīgā paplašināta Rīgas skolotāju savienības kon- ference, piedaloties vairāk nekā 300 skolotājiem no Vidzemes, Kurze- mes un Igaunijas. Igauņu pārstāvji no Tallinas ierosina igauņu un lat- viešu «paralēlnodaļu» atvēršanu pilsētu skolās, kā arī igauņu un latvie- šu valodas kā mācību priekšmeta ieviešanu vācu skolās. 24.—25. jūnijā — Rīgā viesojas Austrumu virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds ar dēlu. 26.—28. jūnijā — Latviešu pagaidu nacionālās padomes sesija Pet- rogradā uzsver Latvijas nedalāmības principu. 27. jūnijā — 8. armijas pavēlnieks ievieš obligātu peldu nodokli Rīgas jūrmalas apmeklētājiem. 28. jūnijā — Hindenburgs izsludina rīkojumu par zemes nodoša- nu Kurzemē kolonistiem (katram muižniekam, kura zemes platība sasniedz 360 hektārus, ir jāpārdod Kurzemes zemes sabiedrībai ( Land- gesellschaft ) trešā daļa no savas platības kolonistu «apmetināšanai». Sagatavojis Ēriks Jēkabsons , LU profesors. PIRMS 100 GADIEM: 1918. GADA NOTIKUMU HRONOLOĢIJA LATVIJĀ 1918. gadā neatkarību ieguva virkne valstu Centrāleiropā un Austrumeiropā, arī Latvijas Republika (18. novembrī). Kopš 1915. gada vasaras Latvijas teritorijā atradās pasaules kara frontes līnija, tāpēc tieši Latvija no visām topoša- jāmBaltijas un pat visa reģiona valstīm bija ļoti sarežģītā stāvoklī. 1918. gada februārī, nonākot strupceļā Padomju Krievijas un Vācijas miera sarunāmBrestļitovskā, vācu karaspēks ieņēma visu Latvijas teritoriju, Igauniju un iegāja Krievi- jā. Sekoja vācu okupācijas laika mēneši, kuros dzīve turpinājās, strauji tuvojoties pasaules kara nobeigumam, kas pavēra iespēju iegūt neatkarību. Sākam publicēt galveno notikumu un norišu hroniku, lai atgādinātu, kas notika pirms 100 gadiem, jo lielākā daļa no tālaika norisēm ir aizmirstas, tādējādi sarežģījot neatkarības iegūšanas fakta izpratni. Materiāls apkopots, izmantojot presi, atmiņas, arhīva avotus, kā arī zinātnieku darbus. Publicētā hronoloģija neietver vēsturnieka komentārus par tiem. Galvenā uzmanība pievērsta notikumiem Latvijā, par norisēm Pilsoņu kara pārņemtajā Krievijā, kur joprojām bija spiestas uzturēties milzīgas latviešu bēgļu masas un karā iesaistīta Latviešu padomju strēlnieku divīzija, minot vienīgi svarīgāko.