Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada jūnijs.

34 TĒVIJAS SARGS, NR.6, JŪNIJS, 2018 WWW.SARGS.LV Mudina veidot jaunu NATO pavēlniecību austrumu pierobežā Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis uzskata, ka NATO austrumu flangs ir visvairāk apdraudētais un tāpēc reģionā nepieciešams nodrošināt visātrāko un efektīvāko alianses spēku pārdislocēšanu krīzes vai kara gadījumā. Šādu viedokli R. Karoblis ir paudis šī gada 7. jūnijā Bri- selē notikušajā NATO dalībvalstu aizsardzības ministru darba sanāksmē. R. Karoblis uzsvēris, ka kopš Varšavas samita NATO ir paveikusi ļoti daudz, stiprinot aizsardzību un vairojot uzbrukuma atturēšanas spējas. Taču jopro- jām NATO kolektīvo reaģēšanas spēju lielākais izaicinājums ir lēmumu pie- ņemšanas ātrums. Jo operatīvākus lēmumus spēs pieņemt NATO , jo efektī- vāka būs alianses reakcija uz krīzēm vai konfliktiem. Lai nodrošinātu ātru un savlaicīgu lēmumu pieņemšanu par situāciju alianses austrumu flangā, R. Karoblis aicina Baltijas reģionā izveidot jaunu NATO komandvadības elementu. Šāds jauns alianses štābs būtu papildu drošības garants ne tikai Lietuvai, bet visām Baltijas reģiona valstīm, kas varētu rēķināties, ka krīzes vai kara gadījumā NATO lēmumi tiks pieņemti maksimāli īsā laikā un pa- pildspēki ieradīsies bez kavēšanās. Tikšanās laikā Briselē aizsardzības ministri izskatīja iniciatīvu veidot divus jaunus NATO štābus — vienu ASV (Norfolka) un vienu — Eiropā (Ulme, Vācija). Jaunais štābs Norfolkā plānos un organizēs papildspēku pārdislocēšanu no Ziemeļamerikas uz Eiropu pa jūras ceļiem. Savukārt štābs Ulmē organizēs visus ar loģistiku un militāro vienību mobilitāti saistī- tos uzdevumus, ja kolektīvās drošības garantēšanai krīzes vai kara gadījumā būs jāveic ātra spēku pārvietošana Eiropas ietvaros. Galīgie lēmumi par jaunu NATO štābu izveidi un daudzas citas kolektī- vo drošību stiprinošas iniciatīvas plānots izskatīt un apstiprināt šī gada 11.—12. jūlijā Briselē, kur norisināsies kārtējais NATO samits. Paplašinās ASV militāro klātbūtni savā teritorijā Potenciālā uzbrukuma atturēšanas pasākumu ietvaros, kā arī divpusē- jās sadarbības uzlabošanai Norvēģija ne tikai izvietos savā teritorijā ASV iznīcinātājus, bet arī palielinās valstī dislocēto jūras kājnieku skaitu. 60 km attālumā no Oslo atrodas Riges lidlauks. Pentagons ir iesniedzis izskatīšanai Norvēģijas valdībā plānu, kas paredz četru ASV Gaisa spēku iznīcinātāju « F-22 Raptor » bāzēšanas infrastruktūras izvēršanu Riges lid- laukā. Pagaidām ir panākta vienošanās par vajadzīgās infrastruktūras (an- gāri, skrejceļi utt.) izbūvi par kopumā 12 miljoniem dolāru. Taču vēl nav noteikts laiks, kad uz Riges lidlauku tiks pārbāzēti paši iznīcinātāji. Norvēģijas aizsardzības ministrs Franks Bake-Jensens norādījis, ka pozitīvi vērtē ASV investīcijas Norvēģijas militārajā infrastruktūrā. Šādu infrastruktūru varēs efektīvi izmantot arī gadījumā, ja ārkārtas situācijā nāk- sies pārbāzēt NATO kaujas aviāciju. Pateicoties atbilstošai infrastruktūrai, Riges lidlaukā varēs rīkot NATO militārās gaisa spēku mācības, regulāri pilnveidojot alianses gaisa kaujas spējas Ziemeļeiropas daļā. Norvēģijas Aizsardzības ministrija par pieciem gadiem ir pagarinājusi militārās sadarbības vienošanos ar ASV, kas paredz Rietumnorvēģijā (netālu no Tronheimas) rotācijas kārtībā izvietot 330 ASV Jūras kājnieku korpusa karavīrus. Atjaunotā vienošanās būs spēkā līdz 2023. gadam, un tā paredz jūras kājnieku skaitu palielināt līdz 700, ar personāla rotāciju ik pēc sešiem mēnešiem. Vienošanās arī paredz ASV jūras kājnieku kopīgu apmācību ar norvēģu karavīriemvisā valsts teritorijā, tajā skaitā arktiskās ziemas apstākļos. Pirmo reizi vairāk nekā 40 gadu laikā mobilizē rezervistus 6. jūnijā ir Zviedrijas nacionālie svētki, kas šogad iezīmējušies ar Zviedrijas Karalisko bruņoto spēku (KBS) virspavēlnieka Mīkaela Baidena izsludinātajām valsts rezervistu vispārējām mobilizācijas mācībām. Lai arī šoreiz mobilizācija ir brīvprātīga, tiek sagaidīta ļoti augsta (vairāk nekā 50%) rezervistu aktivitāte. Pēc sarakstiem, Zviedrijā ir 22 000 rezervistu, un ar visiem plānots sazināties, lai viņus integrētu mācībās. Rezervisti ir sadalīti un pieskaitīti 40 dažādu bataljonu štatiem, un visās šajās vienībās paredzēts uzņemt un trenēt pieteikušos rezervistus, atsvaidzinot novērošanas, aiz- sardzības un apgādes jomas uzdevumu iemaņas. Rezervistu galvenais uz- devums uzbrukuma gadījumā ir veikt dažādus atbalsta uzdevumus, kas atslogo un atbrīvo regulārās spēku vienības, lai tās varētu tieši stāties pretī ienaidnieka spēkiem. Pirms vispārējām mobilizācijas mācībām Zviedrijas valdība visā valstī izplatīja informatīvu brošūru «Ja notiek krīze vai sākas karš», lai vispārīgi izskaidrotu pilsoņiem viņu rīcību kara, dabas katastrofas vai masveida kiberuzbrukuma gadījumā. Saskaņā ar Zviedrijas aizsardzības ministra Pītera Hulkvista pausto nostāju Zviedrijai nepieciešams stiprināt nacionālos bruņotos spēkus un paralēli slēgt divpusējās militārās un aizsardzības sadarbības līgumus. Pēc P. Hulkvista teiktā, Zviedrija neplāno veikt politiskos eksperimentus, kandidējot iestāties NATO , jo šāds scenārijs tikai vairotu spriedzi reģionā. ĀRZEMJU ZIŅAS Aizsardzības ministri p ēc tikšanās 7. un 8. jūnijā Briselē. «F-22 Raptor» raķetes AIM-120 AMRAAM palaišanas brīdī. Zviedrijas KBS rezervisti sardzē pie karaļpils Stokholmā.