Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada augusts

9 TĒVIJAS SARGS, NR.8, AUGUSTS, 2018 WWW.SARGS.LV DROŠĪBA Nākamajā rītā notika brauciens uz Tallinu. «Reval» mācību centrā pirmā ie- gremdēšana notika taisni uz leju, ar iespē- ju evakuējoties izmantot logus. Elpošanas aparāti tika izmantoti visos vingrināju- mos. Otrā iegremdēšana norisinājās, kor- pusam apveļoties otrādi, ar iespēju izman- tot logus. Trešā iegremdēšana — taisni uz leju, bet visiem bija jāatrod izeja caur dur- vīm. Ceturtā iegremdēšana arī bija ar izeju caur durvīm, bet augšpēdus. Piektās ie- gremdēšanas laikā visiem bija melnas bril- les, lai nebūtu iespējams redzēt nedz savu aprīkojumu, nedz arī izeju. Katrā iegrem- dēšanas reizē piedalās četri dalībnieki un divi instruktori helikoptera imitētajā kabī- nē, un vēl divi ūdenslīdēji ārpus kabīnes baseinā. Iesācējiem jāveic seši uzdevumi. Tos, pēc standarta programmas, nosaka «Reval» mācību centrs. Iesācēji apguva arī plosta apgriešanu, ja tas ir atvēries ar ieeju zem ūdens. Mācības Tallinā notika divas dienas, lai visi dalībnieki sekmīgi varētu izpildīt noteiktos uzdevumus, kas ir ļoti laikietilpīgs process. 2. augustā bija mācību galvenā diena, kas norisinājās Pērnavā. Ar Igaunijas Jūras spēku kuģi «Wambola» visi dalībnieki, in­ struktori un iesaistītais personāls devās uz Baltijas jūras Pērnavas līci, kur 12 km attā- lumā no krasta notika dalībnieku evakuā- cija ūdenī, izmantojot helikoptera kabīnes imitāciju, ko iegremdēja ūdenī ar trošu pa- līdzību. Katrā iegremdēšanā piedalījās divi dalībnieki, galvenais uzdevums — izpeldēt no kabīnes laukā un aktivizēt savu glāb­ šanas vesti, tālāk rīkoties pēc sava uzdevu- ma scenārija. Šogad evakuēšanās nenotika ar helikopteriem, jo tie visi bija iesaistīti ugunsgrēku dzēšanā. Iegremdēšana ūdenī norisinājās bez aizķeršanās, instruktoru uzraudzībā. Līdzās bija ūdenslīdēji, kas nelaimes gadījumā varēja palīdzēt dalīb- niekam izkļūt no helikoptera kabīnes imi- tācijas. Pēc uzdevuma izpildīšanas visi da- lībnieki veiksmīgi tika evakuēti. 2. augusta vakarā norisinājās svinīgā sertifikātu pasniegšana. NBS Gaisa spēku Aviācijas eskadriļas vadības grupas leit- nants Kristaps Timermanis, atbildīgais ka- ravīrs no Latvijas par «Baltic Bikini 2018» mācībām, atzīst: «Vislielākais jauniegu- vums «Baltic Bikini» mācībās ir tieši HUET kurss, kad apkalpes apguva izkļū- šanu no nogrimuša gaisakuģa baseinā mā- cību centrā «Reval» . Iepriekš nekas tāds nav bijis, un mācības «Baltic Bikini 2018» norisinājās jau pilnīgi citā līmenī.» Mācības «Baltic Bikini» notiek katru gadu kopš 2004. gada, tās organizē kāda no trim Baltijas valstīm. Šogad bija Igau- nijas kārta, iepriekšējā gadā mācības noti- ka Latvijā, Liepājā, tad tajās piedalījās arī ASV karavīru grupa, lai iegūtu tādas pašas iemaņas, kādas ir Baltijas valstu lidojumu apkalpēm. Nākamgad šo kursu organizēs Lietuvas karavīri. Šogad no visām trim Baltijas valstīm piedalījās 40 dalībnieki, arī instruktori no visām dalībvalstīm, un Igaunijas Jūras spēki ar mācību nodroši- nājumu uz jūras. Foto — Igaunijas Aizsardzības spēki, mape «Baltic Bikini2018»— https://pildid.mil.ee/index.php?/categories/ startcat-12#content. ƒ Sākums 6. un 7. lpp. pārvarēt apdraudējuma situācijas, to- starp izvairīties no dalīšanas, kas tiktu darīts miera laikā un kara laikā. Tāpat svarīgi nodrošināt lēmuma pieņēmēju, privātā sektora un nevalstisko organi- zāciju apmācību un izglītošanu rīcībai krīzes situācijās; 2. valsts pārvaldes un tautsaimniecības eksistēšanai kritiski svarīgo funkciju kontinuitātes nodrošināšanu krīzes lai- kā, izstrādājot darbības kontinuitātes plānus, paredzot alternatīvas, diversifi- cējot riskus un pēc iespējas likvidējot vājās vietas. Jāsāk ar to, ka šādas funk- cijas būtu jāidentificē. Dažas valstis (piemēram, Zviedrija, Somija un Igau- nija) ir definējušas sabiedrības eksistē- šanai kritiski svarīgas funkcijas, kuras valstij jānodrošina arī krīzes situācijā (enerģija, sakari, ārstniecība u. tml.). Minēto valstu iedzīvotāji ir informēti, ka valsts pārorientēšanai uz kara laika funkcionēšanu un iedzīvotāju pamata vajadzību nodrošināšanai ir nepiecie- šams noteikts laiks — no trīs dienām līdz nedēļai un ilgāk. Šajā laikā iedzī- votājiem ir jāspēj nodrošināt savas pa- mata vajadzības pašiem (nodrošināties ar ēdienu un ūdeni, pirmās nepiecieša- mības precēm u. tml.); 3. valsts un tautsaimniecībai kritisko funkciju noturības stiprināšanu, inves- tējot to drošībā un mazinot to ievaino- jamību. Piemēram, mazinot ekono- misko atkarību no «trešajām valstīm», nepieļaujot nacionālai drošībai nozī- mīgas infrastruktūras pārdošanu ār- valstniekiem, izvairoties no nedrošas programmatūras un tehnoloģiju iegā- des. Valsts un sabiedrības visaptvero- šās noturības spējas ir jāstiprina jau tagad, miera laikā, jo jebkura ievaino- jamība agri vai vēlu tiks ļaunprātīgi izmantota — to izmantos citi valsts vai nevalstiskie aktori (teroristu organizā- cijas) vai organizētā noziedzība. Savu- kārt sabiedrības noturība sākas ar katra iedzīvotāja individuālo izturētspēju, ar iedzīvotāju psiholoģisko noturību, at- tieksmi pret drošību un ievainojamības mazināšanu. Katram jāapzinās riski un savas vājās vietas, piemēram, lietojot nedrošas lietotnes un programmatūru, nododot personīgos datus trešajām personām, kā arī izvēloties, kādā infor- matīvā vidē dzīvot un kam ticēt. Pēc — https://www.nato.int .