Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada augusts

16 TĒVIJAS SARGS, NR.8, AUGUSTS, 2018 WWW.SARGS.LV Taivo Trams Foto—Gatis Dieziņš. Šī vasara noteikti cilvēku atmiņā paliks gan ar ilgstošiem karstuma periodiem, gan ar lieliem un postošiem ugunsgrē­ kiem. Nozīmīgu ieguldījumu šo ugunsgrēku ierobežošanā un dzēšanā sniedza arī Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku Aviācijas eskadriļas helikopteri Mi-17 un to apkalpes. Par šovasar paveikto darbu stāsta Gaisa spēku štāba Operāciju daļas virsnieks kapteinis Igors Svarinskis. — Kā tas viss sākās? — Viss sākās otrdienas, 17. jūlija, va- karā, kad saņēmām izsaukumu par uguns- grēku Valdgalē. Gaisa operāciju centra operatīvais dežurants sazvanīja apkalpes komandieri un nodeva informāciju, ka steidzami nepieciešams mūsu atbalsts. Si- tuāciju sarežģīja tas, ka gandrīz vienlaikus mēs saņēmām divus izsaukumus — otrs bija lūgums palīdzēt pazudušas sievietes meklēšanā. Izvērtējot prioritātes, tika pie- ņemts lēmums sākumā doties uz Limbažu apkārtni meklēt pazudušo. Meklēšanas un glābšanas dežūrā eso- šais helikopters tika pacelts gaisā, es pats pildīju otrā pilota pienākumus. Aptuveni pusstundu pēc pacelšanās, kad jau bijām pie Limbažiem, saņēmām informāciju no Valsts policijas, ka sieviete ir laimīgi atra- dusies. Tā kā viss ugunsgrēka dzēšanai ne- pieciešamais ekipējums mums jau bija lī- dzi, pieņēmām lēmumu no Limbažiem uzreiz doties uz ugunsgrēka vietu Valdgalē. Ierodoties Valdgalē, Stiklu ciema ap- kaimē, izvērtējām situāciju un nekavējo- ties uzsākām ugunsgrēka dzēšanas dar- bus. Vēl bija pietiekami gaišs, lai gan līdz tumsai vairs nebija tālu. Strādājām tik ilgi, cik vien drošības apsvērumu dēļ varējām atļauties. Naktī, atbilstoši mūsu darbu re­ glamentējošajiem dokumentiem, lidot ar ārējo piekari nav atļauts, un tas arī pilnīgi objektīvi nav droši. Lai lidotu ar ārējo pie- kari, nepieciešamas īpašas zināšanas un prakse, jo trosē iekārtā ūdens tvertne ar savu inerci būtiski ietekmē lidaparāta uz- vedību, jāpilotē daudz maigāk un mierī- gāk. Tādēļ līdz ar tumsu devāmies uz Ventspili, tur pārnakšņojām un no agra rīta atsākām dzēšanas darbus. —Ugunsgrēka dzēšanā bija iesaistīti diezgan lieli bruņoto spēku resursi. — Otrajā dienā no Gaisa spēku resur- siem tika izsaukts un dzēšanas darbos ie- saistīts arī otrs helikopters Mi-17 ar apkal- pi, kas uz ugunsgrēku atlidoja tieši no tehniskās apkopes Lietuvā. Vakarpusē jau varējām dzēst ar diviem helikopteriem. Vēlāk mums pievienojās arī Lietuvas Gai- sa spēku helikopters Mi-8 , un pārējās die- nās dzēsām ugunsgrēku ar trijiem heli- kopteriem. Protams, tāda mēroga aktivi- tātei nepieciešams arī tehniskais atbalsts, tādēļ uz notikuma vietu tika izsaukti deg- vielas uzpildītāji un tehniskais personāls. Tuvākā piemērotā vieta bija Talsi, kur tā sauktajā vecajā lidlaukā tika ierīkots im- provizēts neliels aviācijas centrs. Tur arī bāzējās visi helikopteri un degvielas uzpil- des mašīna. — Vai kaut kas līdzīgs līdz šim bija pieredzēts? — Gaisa spēku helikopteri piedalās ugunsgrēku dzēšanā katru gadu, jo katru gadu kaut kur Latvijā izceļas ugunsgrēki — atšķiras tikai to lielums un postījumu ap- mērs. Jāatzīst, ka manā praksē kaut kas tāds notika pirmo reizi. Zināma pieredze lielu ugunsgrēku dzēšanā man gan bija — 2014. gadā mēs piedalījāmies ugunsgrēka dzēšanā Lietuvā, kopā ar lietuviešu kolē- ģiem dzēsām ugunsnelaimi Kuršu kāpā. Tas bija liela apjoma ugunsgrēks. Liels un sarežģīts ugunsgrēks bija arī pagājušajā gadā Jūrmalā, kad dega Jūrmalas atkritu- mu pārkraušanas un šķirošanas stacija. — Diemžēl ugunsgrēks Valdgalē ne- bija vienīgais, ko šogad nācās dzēst. — Šogad ugunsgrēku sezona, ja tā var teikt, sākās ar Ādažu poligona degša- nu, kur arī mēs piedalījāmies ugunsgrēka likvidēšanā. Pēc tam nāca Valdgale, bet GAISA SPĒKU HELIKOPTERI CĪNĀS AR UGUNI