Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada augusts

20 TĒVIJAS SARGS, NR.8, AUGUSTS, 2018 WWW.SARGS.LV Nora Vanaga, Dr. sc. pol. 2 , LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece. Rumāniju, kas ģeogrāfiski atrodas NATO dienvidaustrumu robežā un kurai ir sarežģītas attiecības ar Krieviju, tieši ietekmē visi notiekošie procesi Melnajā jūrā. Turklāt Rumānijai no ES un NATO dalībvalstīm ir visgarākā robeža ar Ukrainu, un tā atrodas tuvu Krimas pussalai un Donbasa reģionam. Lai gan tai nav tiešas robežas ar Krieviju, Melnās jūras militarizācijas procesi tieši skar Rumānijas un arī NATO drošības intereses. Atšķirībā no Baltijas valstīm un Polijas, kuras saņem galveno NATO uzmanību gan plānošanas, gan resursu ziņā, Rumānija izmisīgi cīnās par lielāku alianses ieguldījumu arī Melnās jūras reģionā. Šis raksts centīsies atbildēt uz vairākiem jautājumiem, proti, kādas ir bijušas Rumānijas aizsardzības politikas galvenās attīstības tendences. Kādas ir bijušas tās attiecības ar Krieviju, un kāds ir tās novērtējums sabiedrības skatījumā? Kāda ir NATO īstenotā atturēšanas politika Melnajā jūrā? Kādi aizsardzības sektora stiprinoši pasākumi ir īstenoti pēc Ukrainas krīzes sākšanās? Ar kādām problēmām saskaras Rumānija, lai nodrošinātu ticamāku atturēšanas politiku pret Krieviju? Aizsardzības politikas raksturojums Gan Baltijas valstu, gan Rumānijas no- spraustie mērķi pagājušā gadsimta 90. ga- dos ārpolitikā bija vieni un tie paši — in- tegrācija NATO un stratēģiskā partnerība ar ASV. Paļaušanās uz kolektīvo aizsardzī- bu (5. panta garantijas) un ASV stratēģiskā partnerība tika vērtētas par pietiekamām nacionālās drošības garantēšanā. 3 Ņemot vērā NATO fokusēšanos uz starptautiska- jām operācijām 90. gados un pirmajos desmit gados pēc 2000. gada, arī Rumānija novirzījās no teritoriālās aizsardzības modeļa, galveno akcentu liekot uz bruņo- to spēku sagatavošanu nosūtīšanai uz starptautisko operāciju rajoniem. Politis- kā kalkulācija arī bija tieši tāda pati — da- lība starptautiskajās operācijās nodrošina Rumānijas ieguldījumu kolektīvajā aizsar- dzībā un palīdz nostiprināt attiecības ar ASV. No Rumānijas bruņotajiem spēkiem starptautiskajās operācijās Balkānos, Irā- kā, Afganistānā un Āfrikā kopumā pieda- lījušies 40 000 militārpersonu. Visplašāk Rumānija iesaistījusies ISAF — aptuveni ar 25 000 militārpersonu. Šajā starptautis- kajā operācijā no šīs valsts krituši 25 un ievainoti vairāk nekā 100 cilvēku. 4 Par bruņoto spēku attīstību — Rumā- nijai bija jāmodernizē no komunistu režī- ma laikiem mantotā lielā armija. Moder- nizācijas mērķis bijis izveidot mazus un ātri izvēršamus spēkus pretterorisma un pretnemiernieku operācijām. 5 2007. gadā Rumānija atteicās no obligātā militārā dienesta, samazinot kādreiz skaitliski lie- lo armiju no 320 000 (1989. gads) 6 līdz 90 000 militārpersonu. 2014. gada sākumā armijas skaitliskais sastāvs bija samazi- nāts jau līdz 71 400 militārpersonām, no kurām 42 600 dienēja Sauszemes spēkos, 6900— Jūras spēkos un 8400—Gaisa spē- kos. Papildus kopējā rezervē bija 45 000 personu, un paramilitārajos spēkos, kuri atrodas Iekšlietuministrijas pakļautībā, bi- ja 79 900 personu. 7 Militāro spēju prioritā- tes allaž ir bijušas jūras un gaisa spēku stip- rināšana, komunikācijas un komandvadī- bas sistēmas un mobilas sauszemes spēku vienības, kuras varētu ātrā laikā izvērst starptautisko operāciju rajonos. Kopumā Rumānijā situācija apbruņo- juma jomā ir ļoti bēdīga, jo PSRS laikos ražotais bruņojums ir novecojis, un nekas īsti nav stājies vietā. 2014. gadā veiktais Rumānijas militāro spēju izvērtējums lie- cina, ka valstij trūkst tādu spēju kā artilē- rija, prettanku ieroči, «zeme-gaiss» aizsar- dzība, krasta aizsardzība un loģistikas atbalsts. 8 Lēnā bruņojuma modernizācija un nomaiņa ir skaidrojama ar ierobežo- tajiem finanšu resursiem, kā arī sliktu ilgtermiņa prioritāšu plānošanu. Pirms Ukrainas krīzes Rumānija aizsardzības sektoram vidēji tērēja 1,35 procentus no iekšzemes kopprodukta, kas ir aptuveni 2,7 miljardi dolāru. Taču lielākā daļa no šiem līdzekļiem — 71,15 procenti — tika atvēlēta personāla uzturēšanai un tikai 15,77 procenti — iepirkumiem. 9 Arī Rumānijai, tāpat kā Baltijas val- stīm, līdz ar Ukrainas krīzes sākšanos nācās atskārst, cik ievērojams ir pašaizsar- dzības spēju trūkums un cik lielas investī- cijas ir nepieciešamas, lai atdzīvinātu piln- vērtīgi funkcionējošu teritoriālās aizsar- dzības modeli. Pirmais loģiskais solis bija paaugstināt finansējumu aizsardzībai, kas lielākoties bija viegli izdarāms konsolidētā viedokļa dēļ gan politiskās elites, gan sa- biedrības vidū, ka Krievija ir uzskatāma par nacionālās drošības apdraudējumu. Draudu uztvere Rumānijas un Krievijas attiecību vēs- turi nevar raksturot kā pārlieku draudzī- gu. Jau kopš Rumānijas valsts izveidoša- nās 19. gadsimtā Krievija ir uztverta kā PĒTĪ JUMS RUMĀNIJAS CENTIENI ATTURĒT KRIEVIJU MELNĀS JŪRAS REĢIONĀ 1