Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada augusts

21 TĒVIJAS SARGS, NR.8, AUGUSTS, 2018 WWW.SARGS.LV potenciāls apdraudējumus. Galvenais ie- mesls ir bijušas Krievijas aktivitātes Mel- najā jūrā, lai panāktu dominanti un no- drošinātu sev pieeju Vidusjūrai. Laika gaitā Krievija ir vairākkārt centusies sa- grābt Rumānijas teritorijas, kas pieguļ Melnajai jūrai, to stratēģiskās nozīmes dēļ. Strīda ābols abu pušu attiecībās ir bijušas arī teritoriālās nesaskaņas par noteiktām Moldovas teritorijām. Un vēl — Krievija atsakās atdot Rumānijas dārgumus, kurus tā nosūtīja glabāšanai uz Maskavu Pirmā pasaules kara laikā. 10 Tādējādi Krievija tiek uztverta kā imperiālistiska valsts ar revizionistiskiem nolūkiem sagrābt savā pierobežā esošo Centrālās Eiropas un Austrumeiropas mazo valstu teritorijas. Arī sabiedrības vērtējums nav Krievijai simpatizējošs. 2015. gadā veiktajā sabied- rības aptaujā 71 procents respondentu no- vērtē Krieviju kā agresīvu valsti, savukārt 58 procenti aptaujāto uzskata, ka Krievija ir galvenais apdraudējums Rumānijas na- cionālajai drošībai. 11 Mūsdienu ārpolitikas un drošības po- litikas kontekstā abu valstu attiecības vienmēr ir bijušas vēsas trīs faktoru dēļ. Pirmais ir Rumānijas tiekšanās veidot cie- šu sadarbību ar ASV, kas vainagojās kā dalība NATO , ASV militāro objektu uz- ņemšana tās teritorijā un pats provokatī- vākais solis — NATO pretballistisko raķe- šu sistēmas izvietošana. 12 Otrs faktors , kas skar ārpolitisko dimensiju, ir Bukares- tes un Maskavas atšķirīgie viedokļi par Krievijas kaimiņvalstu ģeopolitisko orien- tāciju. Sevišķi Moldovas gadījumā Rumā- nija aktīvi aizstāv tās centienus integrēties ES un tādējādi mazināt Krievijas ietekmi. Visbeidzot, trešais faktors attiecas uz Melnās jūras drošības arhitektūru. Krie- vijas vēlmei dominēt Melnajā jūrā ir stra- tēģiska nozīme, lai nodrošinātu savu ie- tekmi uz Dienvideiropas un Austrumei- ropas valstīm, Balkāniem un Vidusjūru. Savukārt Rumānija vēlas ierobežot Krievi- jas ietekmi Melnajā jūrā, palielinot tur NATO /ASV klātbūtni. Sevišķi svarīgi tas ir pēc Krimas aneksijas, kas stipri nosvēra spēku līdzsvaru par labu Krievijai. 13 Taču pa īstam trauksmes zvanus Ru- mānija sāka zvanīt NATO pēc tam, kad Krievija apstiprināja savu jauno Jūras spēku doktrīnu 2015. gadā, atzīstot Mel- nās jūras stratēģisko nozīmi par svarīgu savām nacionālās drošības interesēm un nospraužot militārās modernizācijas plā- nus Sevastopolē izvietotajai Melnās jūras flotei. Tie paredz atvēlēt 2,5 miljardus do- lāru līdz 2020. gadam, iegādājoties jaunus modernus jūras kuģus un zemūdenes ar spārnoto raķešu pārvešanas spējām, in- tegrētu gaisa aizsardzības spēju un jūras desanta spēju. Savukārt Krimas pussala tiks militarizēta, lai nodrošinātu pilna spektra A2/AD spējas (pretinieka piekļu- ves liegšana). 14 Summējot visas šīs aktivi- tātes, militārais līdzsvars Melnajā jūrā ir nosvēries par labu Krievijai. Loģiski, ka Rumānija saskata Krievijas A2/AD spējas kā tiešu apdraudējumu savai nacionālajai drošībai. 15 Rumānijas atturēšanas centieni Jau atkal gluži kā Baltijas valstis Rumā- nija aktīvi darbojas gan nacionālā līmenī, lai stiprinātu savu teritoriālās aizsardzības modeli, gan arī NATO ietvaros, lai panāk- tu, ka alianse pievērš lielāku uzmanību Melnās jūras reģionam. Attiecīgi nacionā- lajā līmenī Rumānija, pirmkārt , palielināja finansējumu aizsardzībai līdz 2 procen- tiem no IKP jau no 2017. gada un ir pau- dusi apņemšanos saglabāt šādus tēriņus turpmākos 10 gadus. Otrkārt , tā ir apstip- rinājusi virkni bruņoto spēku modernizā- cijas programmu, lai celtu pašaizsardzī- bas spējas. Treškārt, redzot NATO minsti- nāšanos ar pienācīgu atbildi Krievijas dominantes nostiprināšanai Melnajā jūrā, Rumānija saskata stratēģiskās partnerības stiprināšanu ar ASV kā vienīgo iespēju veidot kaut cik ticamu Krievijas atturēša- nas politiku. 16 Nepietiekama NATO atbilde ir skaid- rojama ar diviem iemesliem. Pirmais ir politisks, jo NATO Melnās jūras reģiona dalībvalstis nespēj vienoties par Krieviju kā apdraudējumu. Bulgārijai ir ciešas eko- nomiskās saiknes ar Krieviju. Savukārt Turcijas ārpolitika ir ārkārtīgi komplicēta, tāpēc vismaz šobrīd tā Krieviju neuztver kā apdraudējumu. Otrs iemesls ir tiesiskie ierobežojumi Melnajā jūrā, ko paredz 1936. gadā pieņemtā Montrē konvencija ( The Montreux Convention ). Tā regulē jū- ras karakuģu tranzītu Melnajā jūrā un stipri ierobežo NATO militārās klātbūtnes izvēršanu, lai tādējādi līdzsvarotu Krievi- jas militāro pārsvaru. Līdz šim NATO īstenotās darbības, lai nomierinātu Rumānijas bažas, ir apro- bežojušās ar politiskās solidaritātes žes- tiem, kuriem ir minimāls militārais piene- sums. NATO Velsas samita laikā tika pie- ņemti lēmumi par NATO spēku integrētās „ Turpinājums 22. un 23. lpp. PĒTĪ JUMS 1  Paldies Rumānijas Nacionālās aizsar­ dzības ministrijas Aizsardzības un militārās vēstures institūta pētniecei Dr. Karmenai Sorinai Rijnoveanu (Carmen Sorina Rijnoveanu) par atbalstu raksta tapšanā. 2  Rakstā atspoguļots autores personī- gais viedoklis, kurš nav uzskatāms par Latvijas Aizsardzības ministrijas vai Nacionālo bruņoto spēku oficiālo nostāju. 3  National Security Strategy of Romania (2006). Bucharest. Retrieved; National Defence Strategy (2008). Official Monitor, Part I, no. 799 of 28 November 2008. 4  Romania Insider (2016). Romania has second-highest defense budget in Eastern Europe. December 2, 2016. Retrieved (12.07.2017) from: https://www.romania-insider.com/ romanias-second-highest-defense- budget-eastern-europe/. 5  National Defence Strategy. (2010). Bucharest. 6  Watts, L., Larry, L. (eds.). (2002). Romanian Military Reform and NATO Integration. Iasi, Oxford, Portland: The Center for Romanian Studies. 7  Military Balance (2014). London: Institute of International Security Studies. 8  CEPA (January 2016). High Tide: Romanian Security in Europe’s Front Line, CEPA U.S.-Romania Initiative: Defense and Security Working Group. 9  NATO (2017). Defence Expenditure of NATO Countries (2009-2016). NATO Public Diplomacy Division. March 13, 2017. 10  Gosu, A. (2016). The Future of Romanian-Russian Relations in the Trump Era. Studia Politica: Romanian Political Science Review XVI (2016), 4: pp. 569-576 11  IRES. Romanian Institute for Evaluation and Strategy (April 2015). 12  Reuters. (2017). Russia calls Romania ‘a clear threat’ and NATO outpost. February 9, 2017. 13  Bugajski, J., Doran, B.P. (2016). Black Sea rising Russia’s Strategy in Southeast Europe, CEPA. 14  Larrabee, F., S., Flanagan, J.S. (2016). The Growing importance of the Black Sea security, RAND Corporation. July 11, 2016. 15  Military Strategy of Romania. (2016). Bucharest. 16  National Defence Strategy. (2016). Bucharest.