Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada septembris

21 TĒVIJAS SARGS, NR.9, SEPTEMBRIS, 2018 WWW.SARGS.LV kara beigās, bija saglabāt spēcīgas nacionālās aizsardzības spē- jas. Tas atspoguļojās samazinātos, bet salīdzinoši stabilos aizsar- dzības izdevumos (skat. tabulu), saglabājot obligāto dienestu un lielu, uz rezervistiem balstītu karaspēku, kā arī teritoriālās aizsar- dzības spēju turpmāku modernizāciju. Somijas aizsardzības izdevumi (Aizsardzības ministrija) Vēl svarīgāk — no hibrīdo draudu perspektīvas joprojām ti- ka izstrādāti likumi, kas turpināja attīstīt modernizētu totālo aiz- sardzību pat tad, kad Somijas ekonomika kļuva par brīvā tirgus ekonomiku un arvien vairāk tika privatizēti stratēģiski svarīgi dienesti. Tomēr tika saglabāti vairāki ierobežojumi, piemēram, liegums pārdot īpašumus Krievijas pārstāvjiem netālu no stratē- ģiski svarīgām vietām un liegums pārdot dažus ar drošību saistī- tos infrastruktūras objektus ārvalstu investoriem. Uzsverot pie- gādes drošību, kas ir Somijas drošības principu galvenā daļa, tā tika uzturēta un modernizēta, lai ņemtu vērā pārmaiņas gan sa- biedrībā, gan ekonomikā; tomēr gatavība un rezervju krājumi šajā laikposmā tika samazināti 6 . Kopumā laikā, kad 2014. gada pavasarī tika mesti izaicināju- mi Eiropas drošības arhitektūrai un videi, Somija jutās komfor- tabli ar savu fundamentālo pieeju drošībai. Šī miera iemesls nebi- ja naivums, bet drīzāk sajūta, ka ar dažām izmaiņām Somijas visaptverošajā pieejā drošībai tā darbotos sekmīgi pat mainītajā Eiropas drošības vidē. Vienīgais, ko atturēt: Somijas attiecības ar Krieviju Somijas attiecības ar Krieviju nosaka gadsimtiem ilga vēsture, kurā ikdienišķās kaimiņattiecības ik pa laikam pārtrauca karš. Kad Somija bija daļa Zviedrijas impērijas, daudzas cīņas starp Krieviju un Zviedriju notika mūsdienu Somijas teritorijā. Līdz ar to, ilgi pirms Somija kļuva par Krievijas impērijas autonomo lielhercogisti, somiem bija pragmatisks, piesardzīgs un bieži vien neuzticības pilns viedoklis par Krieviju. Tomēr simt gados, būda- ma Krievijas impērijas daļa, Somija veidojās kā nācija ar savām pārvaldes, pasta un tiesību sistēmām, pieauga somu identitātes apzināšanās un pārliecība, ka somi ir pelnījuši savu valsti. Somi- jas kari ar Padomju Savienību un attiecības ar to pēc Otrā pasau- les kara nostiprināja pārliecību, ka ir nepieciešamas pragmatiskas un funkcionējošas attiecības ar Padomju Savienību un vēlāk ar Krieviju. Vienlaikus tika paturēts prātā, ka tas ir vienīgais iespē- jamais pastāvošais drauds Somijai. Apsverot Somijas attiecības ar Krieviju, ir jānošķir politiskais teātris, kas dominēja publiskajā diskursā pārsvarā aukstā kara lai- kā, ar skaidri redzamu, bet nekad oficiāli neizteiktu viedokli aiz- sardzības jautājumos, ka Krievija bija vienīgais potenciālais drauds Somijas neatkarībai. Kā liecina nesenais pētījums par So- mijas aizsardzības politiku, somiem apdraudējums ir nemainīgs ilgus gadus, un tā ir Krievija. Šī konsekvence lielā mērā izskaidro, kādēļ pēc aukstā kara ēras gandrīz viss politiskais spektrs atbalstī- ja spēcīgu valsts aizsardzības spēju. Izņemot trīs gadus deviņdes- mito gadu sākumā, vairāk nekā 80 procenti iedzīvotāju uzskatīja, ka aizsardzības izdevumi ir jāsaglabā vai jāpalielina 7, 8 . Lai arī sa- biedriskā un politiskā vadība pēc aukstā kara redzēja Krieviju aizvien cerīgāku un pozitīvāku, Somijas Aizsardzības spēku vie- doklis bija nemainīgs: Krievija bija vienīgais potenciālais eksis- tenciālais drauds, tāpēc gandrīz visi resursi tika izmantoti, lai izstrādātu aizsardzības spēku, kas vērsts uz valsts teritoriālo aiz- sardzību. Lai tālāk atklātu Somijas attiecības un Krievijas tēlu, ir lietderī- gi aplūkot oficiālos dokumentus un paziņojumus, sabiedriskās domas aptaujas, kā arī faktisko Somijas nostāju. Oficiālie doku- menti vai paziņojumi nemin nevienu valsti kā potenciālu draudu, pretinieku vai ienaidnieku. Darbības tiek aprakstītas kā destabili- zējošas vai ar negatīvu ietekmi uz Eiropas drošības vidi un uzbūvi. Piemēram, Somijas valdības un prezidenta paziņojums pēc Krievijas rīcības Krimā ir šāds: «Krievijas militārie pasākumi Kri- mā ir Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes pārkā- pums. Krievijas darbība, lai pārņemtu kontroli pār Krimas pussa- lu, nav pieņemama.» 9 Turpmāk Somija pieņēma pieeju, kurā ap- vienoja atbalstu aicinājumam mierīgi atrisināt konfliktu, meklēt ES vienprātību šajā jautājumā, nosodīt Krievijas rīcību un nodro- šināt, ka dialogs ar Krieviju joprojām ir atvērts. Pastāvīgās valstu līmeņa vadītāju sanāksmes Somijā tiek uzskatītas par parastu Somijas drošības politikas daļu attiecībā pret Krieviju: tiek sagla- bāta gan atturēšana, gan dialogs, kas nav atkarīgs no vispārējās drošības gaisotnes svārstībām Eiropā. Politiskās retorikas veids mainījās laikā no 2013. līdz 2016. gadam. 2013. gadā uzrunā ieceltajiem Somijas vēstniekiem prezidents Sauli Nīniste uzsvēra, ka attiecības starp abām val- stīm ir ciešas un labas, un runāja diezgan draudzīgi, koncentrē- joties uz Arktiku un ekonomikas jautājumiem. 10 2014. gada bei- gās Nīniste citēja krievu sakāmvārdu, ka kazaks ņems visu, kas nav piesiets. 11 Lielākajā daļā prezidenta runu vērojama vēlme uzsvērt dialoga nepieciešamību un sadarbības iespēju rašanu ar Krieviju, taču nepārprotami skaidri tiek noteikta stipras un uzti- camas nacionālās aizsardzības nepieciešamība. Turklāt somu centienus nostiprināt nacionālo aizsardzību, kas nav atkarīga ne no viena cita, prezidents Nīniste nepārprotami raksturo kā gal- veno nacionālās drošības pamatu — galveno atturēšanu, netieši saistot to ar Krieviju. „ Turpinājums 22. un 23. lpp. PĒTĪ JUMS Gads % no IKP Kopā, milj. eiro 2001 1,1 1588 2002 1,1 1676 2003 1,3 1941 2004 1,3 2055 2005 1,4 2261 2006 1,3 2206 2007 1,2 2300 2008 1,3 2529 2009 1,4 2583 2010 1,3/1,46 2459/2732 2011 1,3/1,37 2470/2697 2012 1,4/1,40 2745/2805 2013 1,4/1,40 2768/2852 2014 1,3/1,30 2642/2670 2015 1,2/1,29 2557/2692 2016 1,2/1,31 2597/2801 2017 n. p./1,26 n. p./2872