Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada septembris

22 TĒVIJAS SARGS, NR.9, SEPTEMBRIS, 2018 WWW.SARGS.LV PĒTĪ JUMS Somijas oficiālais viedoklis par Krieviju ir kļuvis piesar- dzīgs, bet lielākās daļas iedzīvotāju viedoklis pauž stabilitāti un uztveramu pārmaiņu kombināciju. Ja 2017. gadā jautāja, kuri spēki ietekmē Somijas drošību, 37% uzskatīja, ka Krievijai ir negatīva ietekme. Nesenā tendence rāda, ka somu viedoklis attie- cībā uz Krieviju kļūst negatīvāks, kad Krievija uzsāk karus (pret Gruziju 2008. gadā un Ukrainu 2014. gadā), bet viedokļi ātri at- gūst atbilstību ilgtermiņa tendencēm (skatīt 2. tabulu). Kopumā Somijas un Krievijas attiecības var šķist sarežģītas, jo līdztekus pastāv centieni turpināt dialogu un veidot atturēšanu (arvien vairāk kopā ar citiem), taču ir saprotams, ka maza valsts cenšas palielināt savu drošību, vienlaikus pūloties izvairīties no abu politiku trūkumiem — no pretrunu līdzsvarošanas un pie- biedrošanās stiprākajiem. Somijas atturēšanas politika: papildināt atturēšanu ar noliegumu un attālināto atturēšanu Somijā atturēšana ir jēdzieniski plaši aplūkota un tā iekļauj militāros un civilos elementus, kā arī jēdzienus saistībā ar izturī- bu. Somijas vēstures dēļ pēc Otrā pasaules kara vienīgā iespējamā pieeja atturēšanai bija atturēšana ar noliegumu : pašas Somijas īstenota atturēšana, cenšoties neatļaut pretiniekam [Krievijai] jebkāda labuma gūšanu no tā militārajām darbībām. Tas jopro- jām ir somu atturēšanas principu pamatā gan praksē, gan plašākā drošības politikā. Kas ir mainījies pēc 2014. gada? Lai gan oficiāli Somija joprojām pauž gatavību sevi aizstāvēt, tā atzīst, ka vairs nav spējīga to darīt viena pati un tai ir nepieciešama ārvalstu mi- litārā palīdzība. Būdama neliela valsts bez kodolieročiem, Somija nevar balstīt savu atturēšanu uz ideju par atturēšanu ar sodīšanu . Tomēr da- žām jaunām ieroču sistēmām, ko Somija plāno iegādāties, ir po- tenciāls nodrošināt ierobežotu spēju atturēšanai ar sodīšanu. Gai- sa (apvienotā «gaiss-zeme» attālinātās vadības raķete, JASSM ), zemes ( M270 vairākkārtējās izmantošanas raķešu sistēma) un potenciāli jūras sistēmas ar tradicionālām, bet precīzam bruņoša- nās iekārtām var izmantot, lai apdraudētu dažus stratēģiski svarī- gus objektus Krievijā. Mazām valstīm, kurām nav kodolieroču, bet ir apņemšanās attīstīt militārās spējas, kuras var apdraudēt stratēģiskos kodollielvaras objektus, tas prasa filozofiskas un politiskas debates. Šobrīd trūkst diskusiju, un šie apsvērumi nav iekļauti mācībās, kas tiek organizētas Somijas augstāko politisko lēmumu pieņēmējiem. Otrajā pasaules karā Somijas militārā un politiskā vadība sa- skārās ar divām analoģiskām situācijām, kurās varēja veikt mili- tāras darbības, kurām, visticamāk, būtu bijušas stratēģiskas sekas. ƒ Sākums 20. un 21. lpp. 1  Raksts (tulkojusi N. Vanaga) balstās uz Noras Vanagas un Toma Rostoka grāmatas «Deterring Russia in Europe: Defence Strategies for Neighbouring States» nodaļu «Finland’s ambiguous deterrence: mixing deterrence by denial with ambiguous extended deterrence», ko ir sarakstījis Čārlijs Saloniuss-Pasternaks (Charly Salonius-Pasternak). Grāmata tiks publicēta izdevniecībā «Routledge» šī gada oktobrī. 2  Somu valodā amatpersonas reti izmanto somu vārdu ar nozīmi atturēšana (pelote), pašreizējais izmantotais termins tiek tieši tulkots kā «robežvērtības paaugstināšana» (increasing threshold). Tekstos, kas tiek tulkoti angļu valodā, termins «atturēšana» bieži tiek izmantots, raksturojot nesenos pasākumus Somijas aizsardzības stiprināšanai. Šajā rakstā galvenā uzmanība pievērsta daudzdimen- siju atturēšanas un militārajiem jeb «smagās» drošības aspektiem. 3  Pēc Aizsardzības informācijas konsultatīvās padomes (ABDI) datiem, kopš 2000. gada vidēji tikai 11 procenti iedzīvotāju ir vēlējušies samazināt asignējumus aizsardzībai un vidēji 74 procenti ir atbalstījuši pašreizējā obligātā militārā dienesta sistēmas sagla- bāšanu vīriešiem, 2017. gadā 81 procents respondentu atbalstīja pašreizējo sistēmu. 4  Seppo, A., Forsberg, T. (2013). Finland. In: Strategic Cultures in Europe: Security and Defence Policies Across the Continent. Springer Science & Business Media. 5  Gadskārtējās ABDI aptaujās no 1991. līdz 2016. gadam vidēji 76 procenti respondentu atbild — ja Somijai uzbruktu, somiem būtu jāņem rokās ieroči, lai aizsargātu sevi visās situācijās, pat ja rezultāts šķistu neskaidrs. 6  Kananen, I. (2015). Suomen Huoltovarmuus: Riittääkö Energia Ja Ruoka, Toimiiko Tiedonkulku? Docendo. 7  Advisory Board for Defence Information, ADBI. (2017). Finns’ Opinions on Foreign and Security Policy, National Defence and Security. Bulletins and reports, 1. Helsinki. 8  Šis periods (1991—1993) sakrīt ar otro smagāko ekonomisko lejupslīdi Somijas vēsturē un izziņoto jaunu F-18 iznīcinātāju flotes iepirkumu, kas ir Somijas vislielākais aizsardzības iepirkums. 9  Hakala, T. (2014). President of the Republic and Cabinet Committee on Foreign and Security Policy Discussed the Situation in Ukraine. Government Communications Department. 10  Niinistö, S. (2013). Tasavallan Presidentti Sauli Niinistön Puhe Suurlähettiläskokouksessa - Suomen Tasavallan Presidentti: Puheet. August 27, 2013. 11  (Niinistö 2014) 12  Advisory Board for Defence Information, ADBI. (2017). Finns’ Opinions on Foreign and Security Policy, National Defence and Security. Bulletins and reports, 1. Helsinki.