Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada septembris

23 saņemam nepieciešamo atbalstu,» saka instruktors. Taču vislielā- ko atbalstu nodrošina JIC — viss nepieciešamais ekipējums un formas tiks nodrošinātas no valsts pilnā apmērā. Protams, nevar aizmirst arī vietējos uzņēmējus, kas savu iespēju robežās sniedz atbalstu skolai. «Varbūt mums vēl nav viss, kas vajadzīgs valsts aizsardzības mācības programmā, bet tuvākajā laikā būs. Jau ta- gad pakāpeniski saņemam dažādas nepieciešamās lietas. Drīz man vajadzēs jaunas telpas, kur to visu izvietot, kā arī noliktavas pārzini, lai varētu visu uzskaitīt un pārzināt,» smaida A. Lapa. Piemērotākā vieta jaunsargiem un VAM Ainars Lapa Kalnu vidusskolā strādā 12 gadus, taču darbs ar jaunsargiem viņam aizsācies jau 1996. gadā. «Dienot armijā, man kā rotas komandierim bija prasība — paralēli dienestam jāatrod laiks arī jaunsargiem.» Viņš strādājis vairākās nelielās skolās, bet 2004. gadā nonācis kaimiņos, Ezerē. «No turienes mani pārcēla uz Kalniem, un jāteic, ka sākumā man tas ļoti nepatika. Biju pieradis pie Ezeres, bet ar laiku viss mainījās. Pamazām sapratu, cik šī vieta īstenībā ir piemērota manam darbam — te ir nepieciešamā bāze, ir savas telpas un aprīkojums — tikai jāstrādā.» Diez vai vēl kādai skolai Latvijā valsts aizsardzības mācības aktivitātēm pieejams vesels korpuss, taču Kalnos tā ir — skolas mērķis bijis visu šo projektu organizēt vienoti un kompakti. Papildu priekšrocība ir apkārtējā teritorija. «Es varu doties ārā no skolas un uzreiz darboties — aiz ēkām mēs apgūstam lauka kaujas iemaņas, tepat arī mācāmies stacionāro topogrāfiju, ir arī savs ierindas mācības laukums. Ja paejam nedaudz tālāk, tad, kā jau vēsta pats mūsu vietas nosaukums, mēs nonākam kalnainākā apvidū, kur varam nodarboties ar fiziskās sagatavotības pilnvei- došanu. Tas viss ļoti ietaupa laiku,» teic A. Lapa. Kaimiņu būšana ar Lietuvu Kalnu vidusskola atrodas pavisam netālu no Lietuvas. «Bieži vien mēs ņemamies savās nodarbībās, un turpat blakus staigā Lietuvas robežsargi. Citreiz nakts pārgājienā jāsauc savi kaimiņ- valstī ieklīdušie puiši atpakaļ,» stāsta A. Lapa. Skolai šīs teritoriālās tuvības dēļ izveidojusies laba sadarbība ar Marijas Pečkauskaites Židiku ģimnāziju. «Mūsu saikne lielāko- ties veidojas ar dažādu vēsturisku un patriotisku pasākumu starp- niecību. Piemēram, septembrī atkal tiksimies Baltu vienības die- nā. Veidojam arī kopīgus projektus, aktuālākie ir vērsti uz pārro- bežu uzņēmējdarbības attīstīšanu,» stāsta Ineta Gangnusa. Abu valstu jaunieši mēdz arī piedalīties kaimiņu rīkotajās no- metnēs. Lietuvas prakse gan ir nedaudz atšķirīga — viņu nomet- nes parasti ir diezgan garas, vismaz nedēļu ilgas. Jebkurā gadīju- mā — šī sadarbība ļauj salīdzināt prasmes un apgūt jaunas lietas. «Ja tā skatās, mūsu darbībā ir vieni vienīgi ieguvumi. Protams, viss nāk caur smagu darbu,» atzīst instruktors Ainars Lapa. PĒTĪ JUMS Gads 2007 2008 2009 2010 2016 2017 Pozitīvs 11 4 16 9 6 14 Nav ietekmes 19 18 19 20 15 13 Negatīvs 34 40 27 28 50 37 Gan pozitīvs, gan negatīvs 34 35 33 40 24 31 Pirmkārt, Vācija lūdza, lai Somijas militārie spēki piedalītos Ļe- ņingradas aplenkumā. Somi, kurus vadīja bijušais cara armijas virsnieks maršals Karls Gustavs Mannerheims, atteicās piedalī- ties. Otrkārt, somi atteicās pārraut stratēģisko dzelzceļa līniju, kas savienoja vienīgo Krievijas neaizsalstošo ostu Murmanskā ar pā- rējo valsti. Šie vēsturiskie piemēri liek domāt, ka Somijas politiskā vadība apsvērtu atturēšanu ar sodīšanu tikai tad, ja rastos eksis- tenciālas situācijas. Tā kā Somija nepieder pie militārās alianses, tai teorētiski nav iespējams gūt labumu no attālinātas atturēšanas . Tomēr triju dažādu notikumu attīstība pēdējā desmitgadē liecina, ka realitāte nav tik skaidra. Pirmkārt, Eiropas Savienības (ES) attīstība, īste- nojot Lisabonas nolīgumu un jo īpaši tā 42.7. pantu, tai kļūstot par savienību, kurā dalībnieku atbildība ir palīdzēt cits citam «ar visiem saviem spēkiem» bruņotas agresijas gadījumā tās teritori- jā, liecina, ka Somija ir militāra sabiedrotā. Lai gan primāri ES ir politisks un ekonomisks «sabiedrotais» un lai arī tai nav tādas militārās organizācijas kā NATO , pamatoti varētu sagaidīt, ka vis- maz atsevišķas dalībvalstis palīdzētu Somijai. Tomēr nav skaidrs, tieši kuras valstis to darītu. Otrkārt, NATO būtu jāatzīst, ka praktisku aizsardzības pasā- kumu nostiprināšanai Baltijas jūras reģionā alianse noteikti gūtu labumu no sadarbības ar Zviedriju un Somiju. Lai šī sadarbība būtu nozīmīga, Somijai un Zviedrijai arī jāgūst labums no tās, tādējādi ierosinot, ka militāras krīzes gadījumā daži NATO locek- ļi apsvērtu iespēju Somijai sniegt palīdzību divpusējā līmenī. Treškārt , pieaugošā Somijas divpusējā sadarbība ar Zviedriju pēdējos gados liecina, ka Somija un Zviedrija varētu gūt labumu no divpusējas attālinātās atturēšanas. Tomēr 2018. gadā ir pāragri runāt par atturēšanu, bet, iespējams, tiek radīts kopējā karaspēka efekts, proti, paaugstināta sadarbība starp abām armijām palieli- na nenoteiktību, un visiem potenciālajiem pretiniekiem šobrīd būtu jāņem vērā, ka viņi var saskarties ar Somijas un Zviedrijas apvienotajiem militārajiem spēkiem. Aplūkojot minētos trīs savstarpēji saistītos, bet atsevišķos starptautiskās sadarbības veidus, var apgalvot, ka Somija sāk gūt labumu no attālinātās atturēšanas nenoteiktā veidā. Potenciāla- jam pretiniekam vismaz jāņem vērā, ka Somijai, visticamāk, tiks piedāvāta palīdzība, un tādējādi, piemēram, būs mazāka iespēja, ka tai trūks nepieciešamā bruņojuma. Taču šobrīd ir skaidrs, ka Somijas atturēšanas politikā joprojām galvenā ir atturēšana ar no- liegumu, kas papildināta ar atsevišķiem attālinātās atturēšanas elementiem. Turpinājums nākamajā numurā. ƒ Sākums 16. un 17. lpp. Somijas iedzīvotāju viedoklis par Krievijas ietekmi uz Somijas drošību, % 12 TĒVIJAS SARGS, NR.9, SEPTEMBRIS, 2018 WWW.SARGS.LV