Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada septembris

27 TĒVIJAS SARGS, NR.9, SEPTEMBRIS, 2018 WWW.SARGS.LV 1. septembrī — apvienotais Bebru, Kokneses un Meņģe- les koru koncerts Vecbebru muižas šķūnī. 2. septembrī — vakarā ar lāpu gājienu Rīgā aizsākas pilsē- tas «atbrīvošanas» gadadienas svinības. Valmierā svinīgi at- klāts pilsētas licejs. Maskavā ar aktīvu latviešu čekistu līdzda- lību atklāta t. s. Lokarta sazvērestība (Lielbritānijas pārstāvja vadīts boļševiku valdības gāšanas mēģinājums ar latviešu strēlnieku pulku palīdzību). Rīgā darbu sāk Padomju Krievi- jas birojs izceļošanas lietu kārtošanai uz šo valsti. 3. septembrī — pilsētas «atbrīvošanas» gadadienā vācu iestādes Rīgā izsludina brīvdienu, svētku pasākumi, gājiens, karaspēka parāde Esplanādē u.c. Arī Cēsīs svinīgi atzīmē Rī- gas ieņemšanas gadadienu: «Militārie nami bija appušķoti vītnēm un karogiem, arī pilsētas nams. Dievnamos noturēja dievkalpojumus.» 4. septembrī — Rīgas Latviešu teātris rīko R. Blaumaņa piemiņas izrādi (10. nāves gadadiena, luga «Indrāni»). 5. septembrī — Latviešu izglītības biedrības valde sēdē Rīgā konstatē, ka organizācijas zēnu reālskolā audzēkņu skaits pieaudzis līdz 463, bet meiteņu skolā līdz 518. Tas tur- pina augt. 6. septembrī — Vācijas un padomju Krievijas pārstāvji Berlīnē apmainās ar papildlīgumiem pie miera līguma. Tie nosaka arī: «Krievija, rēķinādamās ar reālo situāciju Igaunijā un Vidzemē, atsakās no virskundzības pār šiem apgabaliem, kā arī no iejaukšanās to iekšējās lietās [..].» 7. septembrī — notiek Rīgas pilsētas domnieku sēde, klātesot Gosleram un viņa vietniekam kapteinim Brodhū- zenam. Dome apsveic Gosleru sakarā ar administrācijas pie- nākumu uzņemšanos arī Rīgas guberņā. Domes loceklis F. Veinbergs iesniedz rezolūciju par nepieciešamību pie- vienot «Baltijas valstij» Latgali, dome vienprātīgi atbalsta («Poļu Vidzemi»). 11. septembrī — Rīgas latviešu teātris izrāda Annas Bri- gaderes lugu «Ceļa jūtīs». 14. septembrī — Rīgā, pie vācu zemessarga pieminekļa (guberņas valdes nama priekšā) svinīgi militarizēti pasākumi par godu Brēmenes birģermeistara Hildebranta vizītei. 15. septembrī — Rīgā ieviesta Vācijas naudas sistēma.; Latviešu operas atklāšanas koncerts 2. pilsētas teātrī sākas ar A. Kalniņa svītu orķestrim «Dziesma par dzimteni», ko no- slēdz «Dievs, svētī Latviju». Pilsētas pārvalde nosaka cenas robežas graudu cukuram, tas pazūd no pārdošanas. 16. septembrī —Rīgas pilsētas mākslas muzeja simtgades svētku pasākumi, atklāj Baltijas mākslas izstādi. 19. septembrī — prese ziņo, ka par Rīgas katoļu bīskapu iecelts Eduards O’Rurke. Rīgas pilsētas priekšnieks un Pārti- kas valde atceļ sevis noteiktās augstākās cenas kartupeļiem, sviestam un olām, lai novērstu to trūkumu pārdošanā. 22. septembrī — Vācijas valdība atsakās no visiem kolo- nizācijas projektiem Baltijā. Vācu karaspēks tiek izvests no Drisas apriņķa, izraisot bažas Latgales sabiedrībā un organi- zācijās. Komponista un Liepājas Annas baznīcas ērģelnieka A. Kalniņa koncerts Rīgas Sv. Pētera baznīcā. 23. septembrī — Rīgas prese ziņo, ka pilsētas parkos un apstādījumos agri no rītiem tiek regulāri savāktas ozolzīles «kafijas» gatavošanai. 29. septembrī — par atjaunotās Rīgas bīskapijas bīskapu apstiprināts pārpoļots īrs O’Rurke. Sagatavojis Ēriks Jēkabsons , LU profesors. PIRMS 100 GADIEM: 1918. GADA NOTIKUMU HRONOLOĢIJA LATVIJĀ 1918. gadā neatkarību ieguva virkne valstu Centrāleiropā un Austrumeiropā, arī Latvijas Republika (18. novembrī). Kopš 1915. gada vasaras Latvijas teritorijā atradās pasaules kara frontes līnija, tāpēc tieši Latvija no visām topoša- jāmBaltijas un pat visa reģiona valstīm bija ļoti sarežģītā stāvoklī. 1918. gada februārī, nonākot strupceļā Padomju Krievijas un Vācijas miera sarunāmBrestļitovskā, vācu karaspēks ieņēma visu Latvijas teritoriju, Igauniju un iegāja Krievi- jā. Sekoja vācu okupācijas laika mēneši, kuros dzīve turpinājās, strauji tuvojoties pasaules kara nobeigumam, kas pavēra iespēju iegūt neatkarību. Turpinām publicēt galveno notikumu un norišu hroniku, lai atgādinātu, kas notika pirms 100 gadiem, jo lielākā daļa no tālaika norisēm ir aizmirstas, tādējādi sarežģījot neatkarības iegūšanas fakta izpratni. Materiāls apkopots, izmantojot presi, atmiņas, arhīva avotus, kā arī zinātnieku darbus. Publicētā hronoloģija neietver vēsturnieka komentārus par tiem. Galvenā uzmanība pievērsta notikumiem Latvijā, par norisēm Pilsoņu kara pārņemtajā Krievijā, kur joprojām bija spiestas uzturēties milzīgas latviešu bēgļu masas un karā iesaistīta Latviešu padomju strēlnieku divīzija, minot vienīgi svarīgāko.