6. un 7. novembrī Rīgā notika gadskār-
tējā Rīgas konference, pulcējot vairāk nekā
500 dalībnieku no 40 pasaules valstīm. Viens
no lielākajiem un nozīmīgākajiem Baltijas
jūras reģiona un Ziemeļeiropas drošības
politikas un ārpolitikas forumiem šogad
notiek jau desmito reizi.
Arī šogad Rīgas konferencē tika skatīts
ļoti plašs aktuālo starptautiskās drošības un
ārpolitikas jautājumu loks globālā kontekstā,
pārrunājot Eiropas Savienības vietu un ie-
tekmi strauji mainīgajā starptautiskajā si-
tuācijā,
NATO
nozīmi un iespējas miera
procesā pasaulē, analizējot Krievijas radītos
ārpolitikas izaicinājumus un Krievijas un
rietumvalstu sadarbības perspektīvas, ska-
tot hibrīdkara un citu jaunās paaudzes kon-
fliktu tehnoloģiju ietekmi un iespējas ar
tām cīnīties.
Rīgas konferenci atklāja Valsts prezidents
Raimonds Vējonis, uzsverot, ka šī tikšanās
norisinās laikā, kad pieaug nestabilitāte uz Ei-
ropas austrumu un dienvidu robežām, tero-
risms joprojām ir aktuāls starptautiskās
darba kārtības jautājums, turklāt ES nākas
sastapties ar jaunu un spēcīgu izaicinā-
jumu — migrācijas krīzi. Valsts prezidents
vēlreiz apliecināja, ka Latvija ir gatava pa-
lielināt savus centienus drošības jomas stip-
rināšanā un 2018. gadā sasniegt plānotos
aizsardzības budžeta 2% no IKP. R. Vējonis
atzina, ka Rietumu tradicionālās liberālās
vērtības un vārda brīvība rada lielu sabiedrī-
bas atvērtību, kas savukārt var padarīt to ne-
aizsargātu, ko var izmantot Rietumu nelab-
vēļi. Tādēļ ir vitāli nepieciešams koordinēt
NATO
un ES centienus jauno izaicinājumu
risināšanai, uzsvēra Valsts prezidents.
Konferences atklāšanā uzrunu teica arī
aizsardzības ministrs Raimonds Bergma-
nis, uzsverot jauno drošības izaicinājumu
lomu politikas veidošanās un nozīmīgu aiz-
sardzības nozares lēmumu pieņemšanā.
Konferences diskusiju paneļos šogad
piedalījās daudz plaši pazīstamu un starp-
tautiski ietekmīgu politiķu, drošības un ār-
politikas ekspertu, diplomātu, uzņēmēju,
akadēmisko aprindu pārstāvju un žurnālistu.
Konferences dalībniekiembija iespēja uzklau-
sīt arī Ukrainas premjerministra Arsēnija Ja-
ceņuka, Eiropas Komisijas viceprezidenta
Valda Dombrovska, bijušā Zviedrijas ārlietu
ministra Karla Bilta un Igaunijas prezidenta
Tomasa Hendrika Ilvesa un daudzu citu
viedokļus.
Viena no interesantākajām un aktuālā-
kajām diskusijām noteikti bija konferences
otrā dienā notikusī viedokļu apmaiņa «In-
formācijas karā», kurā piedalījās
NATO
Iz-
cilības centra stratēģiskās komunikācijas
jautājumos direktors Jānis Sārts,
«Chatham
House»
pētnieks Džeimss Šers un
NATO
pārstāve doktore Gerlinda Nīhausa. Ņemot
vērā, kā pēdējo gadu laikā ir mainījušies
starptautiskie konflikti, un to, cik liela no-
zīme gan hibrīdkara, gan cīņas par ietek-
mes zonām apstākļos ir informācijai un tās
pasniegšanas veidiem un kanāliem, disku-
sijas dalībnieki pārrunāja vairākas ļoti ak-
tuālas tēmas — propagandas ietekmi uz
sabiedrību, informācijas un dezinformāci-
jas izmantošanu teroristu rekrutēšanā,
vārda brīvības un liberālās demokrātijas ie-
spējas pretoties agresīvai propagandai, dez-
informācijai un informatīvajām mani-
pulācijām.
Runājot par
NATO
Izcilības centra stra-
tēģiskās komunikācijas jautājumos ietekmi
un panākumiem, J. Sārts uzsvēra, ka centra
uzkrātās zināšanas ir ļoti būtisks resurss.
Centrs ikdienā pēta mediju vidi, veic apmā-
cību, pēta Krievijas informācijas karā izman-
tojamās metodes utt. Taču pašu centra
darbību nekādā ziņā nevar saistīt ar propa-
gandas karu—būtiskāks akcents tiek likts uz
pētniecisko un apmācību darbu. «Mūsu lī-
deru veidošanas metodoloģija—būt atbildī-
giemun turēties pie patiesības,» teica J. Sārts.
Runājot par Latvijai īpaši aktuālo Krie-
vijas agresīvās ārpolitikas jautājumu, J. Sārts
norādīja — jo vairāk pretrunu ir ES, jo va-
renāka jūtas mūsu kaimiņvalsts. Krievijas
prezidents Putins pašlaik ir radījis Eiropai
ļoti nopietnu motivāciju pārdomāt virkni
jautājumu. Propagandas ziņā Krievijas gal-
venā auditorija ir krievi gan pašā Krievijā,
gan citur pasaulē. Cita starpā, J. Sārts atgā-
dināja pašreizējā Aizsardzības ministrijas
valsts sekretāra Jāņa Garisona iepriekš
teikto — vēl samērā nesen Latvijas brīdinā-
jumos par iespējamajiem apdraudējumiem
no Krievijas puses neviens īpaši ieklausīties
nevēlējās. Tagad laiki ir mainījušies.
Diskusijas gaitā tās dalībnieki nonāca
pie secinājuma, ka labākā iespējamā aizsar-
dzība pret hibrīdkara apdraudējumiem ir
laba valsts pārvaldība, veicinot iedzīvotāju
spēju aizstāvēties un pretoties agresijai arī
informatīvā kara frontē. G. Nīhausa uz-
svēra, ka pēdējā laikā
NATO
un ES valstu
sadarbība ir pastiprinājusies tieši Krievijas
aktivitāšu dēļ. Taču viņa arī norādīja, ka sa-
ziņas kanāli starp
NATO
un Krieviju jopro-
jām ir atvērti un Rietumi nemeklē informa-
tīvo karu. Rezumējot diskusiju, tās dalīb-
nieki akcentēja — iespējamais krīzes risinā-
jums ir vienota Eiropa un stipra
NATO
.
Sagatavojis
Taivo Trams
.
Foto—Normunds Mežiņš.
w w w . s a r g s . l v
T ē v i j a s s a r g s , N r . 1 1 , N o v e m b r i s , 2 0 1 5
Rīgas konference desmito reizi
pulcina drošības un ārpolitikas ekspertus
politika
9
