w w w . s a r g s . l v
3
l a t v i j a S z i ņ a S
10. novembrī
Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē ār-
kārtas Ministru kabineta izbraukuma sēdes formātā norisinājās Ministru kabineta mā-
cības «Kristaps 2015», lai pilnveidotu valsts augstāko amatpersonu praktiskās iemaņas
civilmilitārās krīzes pārvarēšanas plānošanā, lēmumu pieņemšanā un plānoto pasā-
kumu izpildē.
«Mācībās «Kristaps 2015» tika ietverti arī Nacionālo bruņoto spēku kara laika
struktūras elementi, lai uzlabotu savietojamību ar
NATO
spēkiem,» uzsvēra aizsardzības
ministrs Raimonds Bergmanis. «Ministru kabineta mācības norisinās vienlaikus ar
NATO
Sabiedroto ātrās reaģēšanas korpusa štāba mācībām
«Arrcade Fusion 2015»
, kas ir savie-
totas ar Baltijas valstu uzņemošās valsts atbalsta plānošanas mācībām
«Baltic Host 2015»
,
un norisinās pēc vienota fiktīva scenārija.»
«Hibrīddraudu situācijā izšķiroši nozīmīga ir Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas
sadarbība,» sacīja R. Bergmanis.
«Mācību «Kristaps 2015» sasaiste ar
NATO
mācībām
«Arrcade Fusion 2015»
sniedz
iespēju praktiski pilnveidot sadarbību ar mūsu valsts sabiedrotajiem un radīt izpratni
par nepieciešamo atbalstu no Latvijas kā uzņemošās valsts,» uzsvēra Ministru prezi-
dente Laimdota Straujuma.Viņa informēja, ka viens no galvenajiem gūtajiem secinā-
jumiem mācību laikā ir tas, ka nepieciešama cieša un koordinēta valsts institūciju
sadarbība krīžu pārvaldībai, kā arī ātra lēmumu pieņemšana.
«Šīs mācības sniedz lielisku iespēju labāk izprast atbalstu, kādu Latvijas valdība
un nozaru ministrijas būtu spējīgas sniegt
NATO
spēkiem, kas tiktu izvietoti valstī,» sacīja
NATO
Sabiedroto ātrās reaģēšanas korpusa komandieris ģenerālleitnantsTims Evanss.
Ģenerālleitnants T. Evanss atzīmēja, ka mācības «Kristaps 2015» bija iespaidīgs
veids, kā sākt daudznacionālās mācības
«Arrcade Fusion 2015»
, kuru mērķis ir uzlabot
NATO
sadarbību ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, kā arī apliecināt Latvijas iedzīvotājiem
un valdībai, ka
NATO
ir gatava nepieciešamības gadījumā atbalstīt savus sabiedrotos.
Mācībās «Kristaps 2015» piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Ministru
prezidente Laimdota Straujuma, ministri, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas un Saeimas Nacionālās drošības komisijas pārstāvji, valsts pār-
valdes iestāžu amatpersonas, kā arī
NATO
pārstāvji.
NATO
Sabiedroto ātrās reaģēšanas korpusa štāba ģenerālleitnants Tims Evanss
klātienē ziņoja par nepieciešamo atbalstu no Latvijas kā uzņemošās valsts.
Mācību «Kristaps 2015» uzdevumi bija apspriest un apstiprināt Ministru kabineta
lēmumu par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu visā valsts teritorijā vai tās daļā, analizēt
atsevišķu ministriju un valsts iestāžu uzdevumus atbilstošiValsts aizsardzības plānam
un apstiprināt ministriju izstrādātos krīzes pārvarēšanas plānus atbilstoši konkrētās mi-
nistrijas atbildībā esošajai nozarei, kā arī pieņemt lēmumu par papildu personālsastāva,
materiālo un finanšu resursu piešķiršanu Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas
struktūrvienībām atbilstoši pieprasījumiem.
4. novembrī
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis kopā ar Igaunijas ekono-
mikas un komunikāciju lietu ministru Kristenu Mihalu un Lietuvas aizsardzības ministru
Jozu Oleku pirmo reizi parakstīja trīspusēju līgumu par sadarbību kiberdrošības jomā, iz-
mantojot drošu elektronisko parakstu, ko izsniedz katras valsts uzticams sertifikācijas pa-
kalpojumu sniedzējs.
Līgums paredz stiprināt valstu sadarbību kiberdrošības jomā un informācijas sistēmu
un tīklu aizsardzībā.
«Līguma elektroniska parakstīšana ir pierādījums tam, ka ir novērsti tehniskie ierobe-
žojumi pārrobežu parakstīšanai Baltijas valstu starpā,» uzsvēra aizsardzības ministrs R. Ber-
gmanis. «Esmu gandarīts par Baltijas valstu augsto e-attīstības līmeni un ceru, ka šis līgums
kalpos kā ilgtermiņa garants sekmīgās sadarbības turpināšanai.»
Līgumu parakstīja ministri, kuru vadītās ministrijas konkrētajā valstī ir atbildīgas par
kiberdrošības politiku un tās koordināciju, taču līgumā noteiktie pienākumi būs attiecināmi
arī uz praktiska līmeņa sadarbību starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas informācijas tehno-
loģiju drošības incidentu novēršanas institūcijām (
CERT
).
Līguma elektroniskās parakstīšanas laikā katrs parakstītājs atradās savā valstī. Lai no-
drošinātu klātesamības efektu, visi trīs līguma parakstītāji komunicēja ar videotelekonfe-
rences palīdzību.
Priekšlikums par šāda līguma parakstīšanu tika ierosināts 2013. gada Baltijas kiber-
ekspertu sanāksmē. Līguma parakstīšana palīdzēs nodrošināt Baltijas valstu
CERT
sadarbību
ilgtermiņā, akcentējot augsto Baltijas valstu e-attīstības un kiberdrošības līmeni.
Lai arī katrā no valstīm ir savs elektroniskā dokumenta formāts (Latvijā—edoc, Lie-
tuvā—bdoc, Igaunijā—adoc), tehniskā līmenī ir novērsti pamata šķēršļi, lai starp sis-
tēmām varētu veikt šādu parakstīšanu.
Sagatavojusi
Ieva Ozoliņa
un
Daina Ozoliņa
.
Foto—Gatis Dieziņš, Normunds Mežiņš, no Štāba bataljona arhīva
un vsrž. K. Baro (C. Barrieau).
13. novembrī
Rīgā, Pirmajos Meža kapos tika atklāts piemineklis bijušajam Jūras
spēku komandierim (1999.—2005.) jūras kapteinim Ilmāram Lešinskim.
Pieminekļa ansambli veido kalts akmens un kuģa enkurs. Iecere un izpildījums —
Rodžers Veide.
Pasākumā piedalījās Jūras spēku flotiles pārstāvji, bijušie dienesta biedri un tuvinieki.
