Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2017. gada oktobris.

26 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2017 Juris Ciganovs, Dr. hist. , LKM direktora vietnieks. Foto—no Latvijas Kara muzeja krājuma. Latvijas Republikā starpkaru posmā pastāvēja vairākas privātas organizācijas, kuru darbības mērķis bija sadarbība ar valsts spēka struktūrām: bruņotajiem spēkiem un Latvijas Aizsargu organizā­ ciju valsts aizsardzības spēju stiprināša­ nas un attīstīšanas nolūkā. Pēc Neatkarības kara (1918.—1920.) beigām Latvijas armijas vadība, apzino- ties, ka valstī nepastāv ar armiju un tās va- jadzībām saistīta likumdošanas bāze (ne- bija ar valsts aizsardzību saistītu likumu, un armijā nebija tās darbību reglamentējo- šo noteikumu un armijas reglamentu), iz- veidoja speciālu Apsardzības ministrijas pārraudzībā darbojošos iestādi — Apsar- dzības ministrijas padomi. 1920. gadā iz- veidotajā padomē darbojās vairākas pazīs- tamas tālaika militārpersonas. Dažu gadu laikā padome izstrādāja un faktiski radīja no jauna visu ar armijas dzīvi saistīto re- gulējošo likumdošanas bāzi (likumi, re­ glamenti, noteikumi utt.). Iespēju robežās Apsardzības ministrijas padome centās veicināt privāto organizāciju interesi par dažādiem ar valsts aizsardzības stiprināša- nu saistītiem jautājumiem. Privātās kara veterānu un atvaļināto karavīru organizācijas pēc Neatkarības kara beigām Latvijā tika dibinātas gana prāvā skaitā. Gandrīz visas par vienu no saviem mērķiem deklarēja palīdzību Lat- vijas bruņoto spēku attīstīšanā, taču lielā- kā daļa no šīm organizācijām sava mazā biedru skaita un ierobežoto iespēju dēļ šajā darbā iesaistījās maz vai neiesaistījās vispār. Kā izņēmumu var minēt Latvijas Atbrīvotāju biedrību, kura ar savu darbību centās palīdzēt Latvijas armijai un valsts paramilitārajai struktūrai — Latvijas Aiz- sargu organizācijai. Latvijas Atbrīvotāju biedrība (LAB) nodibinājās Rīgā 1921. gada 17. novembrī. Tā bija nevalstiska, sabiedriska organizā- cija, kura par savu mērķi uzskatīja valsts aizsardzības veicināšanu un pilsoņu na- cionāli valstisko audzināšanu. Biedrības idejiskais mērķis bija nacionālās domas stiprināšana tautā un jaunatnes patriotis- kā audzināšana, iepazīstinot to ar valsts aizsardzības problēmām, kā arī armijas nepieciešamību un vajadzībām. LAB dibināšanas rosinātāji bija 1. Lat- vijas neatkarības (Troickas) bataljona un Imantas pulka virsnieki Jānis Briedis, Kristaps Upelnieks un Pēteris Mantnieks. Pie tās pirmsākumiem stāvēja arī rakst- nieks, publicists, politiķis, Latvijas armijas kara ierēdnis, vēlākais Saeimas deputāts Gotfrīds Mīlbergs, kas intelektuāļu vidū bija pazīstams ar pseidonīmu Skuju Frīdis. Biedrības organizēšanas lielākais repre- zentants un priekšsēdētājs ilgus gadus bija ģenerālis Kārlis Goppers. Latvijas Atbrīvotāju biedrības biedru vairākums bija Latvijas armijas aktīvā die- nesta un rezerves virsnieki, kā arī kara ierēdņi. 1925. gadā biedrībā bija 520, bet 1928. gadā — 1090 cilvēki. Īpašu uzmanību Latvijas Aizsardzības biedrība pievērsa Latvijas Aizsargu orga- nizācijai (LAO), jo uzskatīja to par vienu no Latvijas aizsardzības garantiem un ar- mijas tuvāko rezervi iespējamā militārā konflikta gadījumā. Sākot no 1923. gada, biedrība ieņēma svarīgu vietu LAO izvei- dē un dzīvē. Šis jautājums praktiski nav pētīts, un par biedrības darbību atrodama tikai vispārīga informācija. Latvijas Atbrīvotāju biedrības kopdar- bību ar LAO noteica sarežģītā situācija abās organizācijās 1923. gadā. Aizsargiem tas bija krīzes un pārejas laiks, kad valdīja organizatoriska nesakārtotība un idejiskā neskaidrība, kas izpaudās Iekšlietu minis- trijas (šai struktūrai pakļāvās aizsargu or- ganizācijas) nespējā kontrolēt daudzus LAO darbības aspektus. Savukārt LAB, nesastopot plašu atbalstu saviem centie- niem, meklēja šo centienu īstenotājus un atbalstītājus, rodot tos aizsargos. 1923. gadā LAB sāka izdot žurnālu «Aizsargs». Šī žurnāla idejisko un saturis- ko pusi iesākumā pārzināja tieši LAB, konkrēti šīs organizācijas priekšsēdētāja biedrs G. Mīlbergs. Biedrības paspārnē žurnāls «Aizsargs» atradās līdz 1928. ga- dam. Biedrība uzskatīja «Aizsargu» par savu izdevumu un ideju paudēju. Tā uz- svēra, ka viens no žurnāla galvenajiem uz- devumiem ir būt par organizatorisku un idejisku centru Latvijas aizsargiem. Bied- rībai žurnāls bija ietekmīgs līdzeklis, lai stiprinātu saites ar LAO, jo ar tā palīdzību aizsargus aicināja stāties Latvijas Atbrīvo- tāju biedrībā, uzturēt sakarus ar biedrības pārstāvjiem u. tml. Aizsargi, savukārt, bū- tiski nodrošināja žurnāla iznākšanu, jo tieši viņi bija «Aizsarga» lasītāji un abo- nentu galvena daļa un ar savām korespon- dencēm, fotogrāfijām un vispārējo infor- māciju veidoja žurnāla saturu. Ar panākumiem aizsargu vidū darbo- jās LAB lektori. Jau 1923. gadā biedrības valde nolēma sūtīt uz aizsargu nodaļām lektorus, bet žurnāls «Aizsargs» aicināja aizsargu nodaļas rīkot lekcijas, uzaicinot LAB lektorus. Populārākie un visvairāk pieprasītie bija šādi lekciju temati: aizsargu nozīme, valsts aizsardzība un tās sekmē- šana, Latvijas valsts tapšana un izredzes, WWW.SARGS.LV Latvijas Atbrīvotāju biedrības darbība VĒSTURE Ģenerālis Kārlis Goppers.