Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2017. gada oktobris.

29 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2017 Ģenerālis Hugo Rozenšteins Ģenerālis Hugo Rozenšteins dzimis 1892. gada 11. jūlijā Vecsalacas pagasta «Mērniekos». 1911. gadā beidzis Rīgas pil- sētas reālskolu. 1914. gadā kā brīvprātīgais iestājies Krievijas impērijas armijā 92. Pe- čoras kājnieku pulkā Narvā. Karaskolu Pet- rogradā beidzis 1915. gadā, seko dienests 24. rezerves bataljonā un 25. rezerves ba- taljonā. Viņa zināšanas ļāva iegūt arvien augstāku dienesta pakāpi — 1915. gadā viņš bija podporučiks, 1916. gadā — po- ručiks, bet 1917. gadā jau sasniedza štābskapitāna dienesta pakāpi un sāka die- nestu 15. Tiflisas grenadieru pulkā. Sāku- mā rotas komandiera amatā, vēlāk jau ko- mandē bataljonu. Priekšniecība novērtēja viņa prasmi vadīt arvien lielākas karaspē- ka vienības. Par Rozenšteina varonību kaujās liecina arī apbalvojumi ar augstiem cariskās Krievijas ordeņiem. 1917. gada decembrī Hugo Rozen­ šteins atstāj armiju un 1918. gadā atgrie- žas Latvijā. Latvijas armijā sāk dienestu 1918. gada decembrī kapteiņa dienesta pakāpē. Dienējis 1. Latgales virsnieku ro- tā, no kuras 1919. gada janvārī pārcelts uz Neatkarības rotu. Cīnoties Kalpaka batal- jona rindās, pie Lielauces 16. janvārī tiek ievainots. Ievainojums padara viņu nede- rīgu dienestam frontē. 1919. gada sep- tembrī H. Rozenšteins tiek ieskaitīts Ar- mijas virspavēlnieka štābā par Operatī- vās daļas priekšnieka palīgu. Vispusīgās militārās zināšanas ļāva viņam diezgan strauji izvirzīties dienestā. 1920. gadā viņš bija pulkvedis-leitnants, 1928. gadā jau pulkvedis, bet 1935. gadā — ģenerālis. No 1920. līdz 1921. gadam viņš darbojies Vācijā kā militārais atašejs. Pēc atgrieša- nās dzimtenē Rozenšteins no 1921. līdz 1923. gadam bija Galvenā štāba izlūkoša- nas daļas priekšnieks. 1924. gadā tika pa- beigti vecāko virsnieku kursi. Lai iegūtu savam laikam atbilstošu militāro izglītī- bu, viņš 1926. gadā devies uz Čehoslovā- kiju mācīties Kara akadēmijā, kuru bei- dzis 1928. gadā. Lai būtu tiesīgs koman- dēt pulku un bataljonu, viņš gadu nodie- nēja 5. Cēsu kājnieku pulkā kā bataljona komandieris, vēlāk 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā komandieris. 1929. gada septembrī H. Rozenšteinu ieceļ par armijas štāba priekšnieka opera- tīvās nodaļas priekšnieku, bet 1934. gada septembrī par armijas štāba priekšnieka pirmo palīgu. Ar 1935. gada septembri viņš pilda Augstākās kara skolas priekš- nieka pienākumus. 1939. gada 6. oktobrī H. Rozenšteins sācis pildīt Armijas štāba priekšnieka pienākumus. Ģenerāļa vadībā tika izstrādāts pēdējais, piektais, Latvijas aizsardzības plāns, kuru valdība apstipri- nāja 1940. gada 1. maijā. Viņa laikabiedri ģenerāli atzina kā ārkārtīgi talantīgu virs- nieku. H. Rozenšteinu vislabāk raksturo 1938. gada atestācija: «Fiziski vesels, spējīgs panest dienesta grūtības miera un kara laikā. Garīgi attīs- tīts labi, nevainojamu morāli, lielu sabied- risko un militāro taktu un pareizu ētikas izpratni. Stingra, noteikta rakstura. Dis- ciplinēts, korekts. Militāros jautājumos se- ko līdzi militārajai literatūrai un zinātnei un turpina paplašināt savas zināšanas. La- bi pārzina karavīru dzīvi un vajadzības, rūpējas par viņiem, ir bezpartejisks un taisns. Samērā īsā pulka komandēšanas laikā ar enerģisku, neatlaidīgu un bagātu pašierosmi, darbu ir panācis labas sekmes karavīru apmācībā un audzināšanā; sevišķi pulka virsniekus sakausējot viengabalainā saimē un atbrīvojot viņus no pārmērīgas parādu nastas, piespiezdams dzīvot savu budžetu robežās. Līdzīgā kārtā ievadījis vi- ņus veselīgā sabiedriskā dzīvē, izejot no morāles un sabiedriskā takta redzes vie- dokļa. Visā savā darbā uzrāda lielu ener- ģiju, darba mīlestību, prasmi un patstāvī- bu. Ievēro likumību un valsts intereses. Drošs uzņemties atbildību par savas darbī- bas sekām. Taktiski ļoti labi gatavots. Spē- jīgs komandēt arī lielāku vienību. Ļoti labs. Izbīdāms uz divīzijas komandiera amatu.» 1940. gada 30. jūlijā H. Rozenšteins tika atvaļināts no armijas, tā paša gada 29. augustā apcietināts. 1941. gada 9. jūlijā Maskavā viņampiespriests nāves sods, kas izpildīts 1941. gada 30. jūlijā. Ģenerālis bija lielisks stratēģis un liet- pratējs visās militāro zinātņu jomās. Viņš bijis arī Latvijas militārās doktrīnas tie- šais nodibinātājs. No viņa sarakstītajām grāmatām noteikti jāmin: «Kaujas un lau- ka dienesta reglaments», «Divīzijas, pulka un bataljona vadības organizācija un dar- bības kara laikā», «Izlūkošanas dienesta organizācija un darbība kara laikā» un «Kājnieku pulka aizmugures noorganizē- šana kara laikā». Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru (Nr. 581) par cīņām pie Lielauces, kā arī ar Triju Zvaigžņu ordeņa II un III šķiru, Viestura ordeņa ar šķēpiem I šķiru. Bijis arī Ordeņu kapitula loceklis. Viņš saņēmis arī vairāku ārvalstu augstākos apbalvojumus. Sagatavojis Gunārs Kušķis . Foto—no Latvijas Kara muzeja krājuma. Armijas štāba priekšnieks ģenerālis Hugo Rozenšteins. Armijas štāba virsnieki inspekcijas braucienā Latgalē. 2. no labās —pulkvedis Hugo Rozenšteins. 20. gs. 30. gadu pirmā puse. ATCERĒSIMIES MŪSU ARMI JAS VEIDOTĀJUS WWW.SARGS.LV