Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2017. gada oktobris.

30 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2017 MILITĀRĀ MOZAĪKA 2017. gadā Nobela miera prēmija tika piešķirta Starptautiskajai kodolieroču lik- vidēšanas kampaņai ( International Cam- paign to Abolish Nuclear Weapons, ICAN ) . ICAN ir Ženēvā bāzēta 468 nevalstisko organizāciju koalīcija. Tā tika nodibināta 2007. gadā un 10 gadus veica aktīvus saga- tavošanās darbus kodolieroču aizlieguma līguma izstrādei. Secīgi šī gada jūlijā minē- to vēsturisko līgumu parakstīja 122 valstis. Diemžēl to izstrādes stadijā boikotēja un šī gada jūlijā neakceptēja neviena no devi- ņām kodolvalstīm, tādējādi pagaidām at- stājot līgumam vien simbolisku nozīmi. Kā izteikusies Norvēģijas Nobela ko- mitejas prezidente Bērita Reisa-Anderse- na, prēmija ICAN piešķirta par tās lielo ieguldījumu, pievēršot pasaules uzmanību kodolieroču izmantošanas katastrofāla- jām sekām uz cilvēci. B. Reisa-Andersena uzskata, ka visām pasaules kodolvalstīm būtu jāsāk nopietnas sarunas par atbruņo- šanos. Nobela miera prēmija ir kā uzstājīgs aicinājums kodolvalstīm uzsākt sarunas, kas noslēgtos ar pakāpenisku, līdzsvarotu un uzmanīgam monitoringam pakļautu kodolieroču iznīcināšanu. Pēc oficiāliem datiem, pašlaik pasaulē kodolvalstu rīcībā ir gandrīz 15 000 kodolgalviņu. Sakarā ar Nobela miera prēmijas pie- šķiršanu ICAN izplatītajā paziņojumā teikts, ka pašlaik pasaulē ir lielas globālās spriedzes situācija, kad kareivīga retorika var viegli un neatgriezeniski novest pie ne- aprakstāmi traģiskās sekām. «Kodolkon- flikta rēgs atkal draud pasaulei, un tieši tagad valstīm būtu jāiestājas pret kodol­ ieročiem,» uzsvērts ICAN paziņojumā. Tostarp ICAN izpilddirektore Beatrise Fina ir paudusi gandarījumu par Nobela prēmijas piešķiršanas fakta pievienoto vērtību, proti, tagad ICAN var cerēt, ka kodolieroču aizliegšanas kampaņai vairs nebūs jāstrādā pastāvīgā finansējuma de- ficītā un ignorances apstākļos no pasaules lielāko mediju puses. Apkopojot kodolvalstu paustos vie- dokļus, tie nav viennozīmīgi attiecībā uz kodolieroču aizliegumu. Krievijas prezi- denta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs intervijā masu medi- jiem ir publiskojis Kremļa nostāju, ka ASV un Krievijas kodolieroču arsenālu radītajam spēku līdzsvaram neesot alter- natīvas. D. Peskovs norādījis, ka no globā- lās drošības un stabilitātes viedokļa nav nekā līdzvērtīga, ar ko varētu aizvietot kodolparitāti. No NATO puses, kur trim dalībval- stīm — ASV, Lielbritānijai un Francijai — ir kodolarsenāli, ir izskanējusi diezgan vēsa reakcija uz Nobela prēmijas piešķir- šanu ICAN . Lai gan NATO ģenerālsekre- tārs Jenss Stoltenbergs kopumā atzinīgi novērtējis Nobela komitejas kodolieroču jautājumam veltīto uzmanību, taču viņš atkārtoti paudis kritiku kodolieroču aiz- liegšanas līguma būtībai. Pēc J. Stoltenber- ga teiktā, ICAN izstrādātais līgums ap- draud progresu, ko izdevies iegūt kodol­ ieroču neizplatīšanas jautājumā, tajā skaitā apdraud starptautiskos centienus apturēt Ziemeļkorejas kodolieroču programmu. «Visu NATO dalībvalstu parakstītais ko- dolieroču neizplatīšanas līgums ( The Tre- aty on the Non-Proliferation of Nuclear We- apons) joprojām ir un paliek pamatā starp- tautiskajiem centieniem saglabāt kontroli pār kodolbruņojumu. NATO apzinās, ka šodien nav labvēlīgu apstākļu kodoliero- ču likvidācijai, tāpēc uz atbruņošanos vērstajiem centieniem ir jābūt saskaņo- tiem ar mūsdienu drošības vides realitāti. NATO būs alianse ar kodolieročiem, ka- mēr vien pastāvēs šādi ieroči,» teicis ģe- nerālsekretārs. Nobela miera prēmija ir aktualizējusi jautājumu par legālo kodolarsenālu pa- stāvēšanas vai likvidācijas pamatotību, bet arvien lielākas bažas pasaules valstu vidū rada Ziemeļkorejas kodolprogrammas ilgstošā un slepenā attīstība. ASV prezi- dents Donalds Tramps ir pievērsis uzma- nību faktam, ka pēdējos 25 gadus vairāki ASV prezidenti un administrācijas ir ru- nājuši ar Ziemeļkoreju, lai pārliecinātu šo valsti atteikties no kodolprogrammas. «Taču šīs pārrunas nav bijušas efektīvas, jo Phenjana regulāri pārkāpusi vienoša- nās, padarot starptautiskos vidutājus par muļķiem. Žēl, bet tikai viena lieta pret Ziemeļkoreju būs efektīva,» — tā rakstījis D. Tramps savā Twitter kontā. Japāna ir vienīgā no kodolieroču lieto- šanas cietusī valsts, un zīmīgi, ka Japānas premjerministrs Sindzo Abe ir izteicis ka- tegorisku atbalstu ASV prasībai izdarīt daudz lielāku spiedienu uz Ziemeļkoreju kontekstā ar tās kodolprogrammu. S. Abe uzsvēris, ka Ziemeļkorejas kodolpro­ grammas apturēšanai Japāna ir pilnībā gatava atbalstīt visstingrāko Amerikas Sa- vienoto Valstu rīcību. Uzstājoties valsts televīzijā, S. Abe atgādinājis, ka Ziemeļ- koreja ir nepārtraukti pārkāpusi dotos solījumus atteikties no kodoltehnoloģiju attīstības. Vidutājas valstis—Japāna, Ķīna, ASV, Krievija un Dienvidkoreja — dau- dzus gadus uzturēja dialogu ar Phenjanu, lai pārliecinātu to atteikties no kodoliero- ču izstrādes. Taču Ziemeļkoreja šo dialo- ga formātu uzturēja tikai tādēļ, lai iegūtu laiku kodoltehnoloģiju attīstīšanai. Tāpēc Phenjanas kodolpotenciāls ir sasniedzis pašreizējo līmeni, un tagad nedrīkst pie- ļaut, ka Phenjana atkal apkrāpj starptau- tisko sabiedrību, televīzijā teicis S. Abe. Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi majore Vizma Kaļčeva. Foto —http://www.icanw.org ; http://www.bbc.com . Vai kodolieroču paritātei ir alternatīva? ICAN izpilddirektore Beatrise Fina (otrā no kreisās) uzrunā žurnālistus pēc Nobela miera prēmijas saņemšanas. Russia 7,000 6,800 300 270 215 120-130 110-120 80 Less than 10 0 1,000 2,000 3,000 Total: 14,900 warheads 4,000 5,000 6,000 7,000 US France China UK Pakistan India Israel North Korea ICAN apkopotie dati par kodolgalviņu skaitu 9 valstu arsenālos.