Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2017. gada oktobris.

34 ĀRZEMJU ZIŅAS Trīs Baltijas valstis palielina militāro budžetu 2018. gadā Igaunijas militārais budžets plānots 528 miljo­ nu eiro apmērā, kas ir lielākais armijas finansējums visā līdzši­ nējā valsts vēsturē. Aizsardzības ministrs Jiri Luiks paziņojis, ka Igaunijas parlamentā panākts konsenss, proti, aizsardzības jo­ mas finansējums ir svarīgākā valsts budžeta sastāvdaļa, un 2% no iekšzemes kopprodukta ir obligātais minimums, kas Igaunijai jātērē stabilas valsts aizsardzības garantēšanai. Pēc mi­ nistra teiktā, militārais budžets sadalīts trīs daļās — Aizsardzī­ bas spēku ilgtermiņa attīstības programmas izpilde, sabiedroto valstu spēku uzturēšana valsts teritorijā un valsts aizsardzības investīciju programmas fi­ nansējums. Nākamgad plānots iegādāties kara tehniku un strēlnieku iero­ čus, dažādu munīciju, sakaru līdzekļus, informācijas tehnoloģijas, ekipēju­ ma sastāvdaļas u.c. Lai sasniegtu NATO prasību izpildi par aizsardzības finansējuma pie­ tuvināšanu 2% no IKP, Latvijas militārais budžets 2018. gadā ir plānots 576 milnoju eiro apmērā, kas ir par 127 mijoniem vairāk nekā 2017. gadā. Lielākā daļa no budžeta palielinājuma tiks novirzīta NATO sabiedroto val­ stu karavīru uzturēšanai, kā arī militāro mācību skaita palielināšanai un kau­ jas tehnikas iegādēm. Lietuvas aizsardzības budžets 2018. gadā ir plānots 873 miljonu eiro apmērā (par 149 miljoniem vairāk nekā 2017. gadā). Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis uzsvēris, ka ekonomikas straujākas izaugsmes gadījumā arī aizsardzības budžets nākamgad tiks proporcionāli palielināts. Sākot no 2018. gada, Lietuvas militārās jomas finansējums, tāpat kā kaimiņ­ valstīs Igaunijā un Latvijā, būs sasniedzis NATO prasību slieksni —2% no IKP. Jāatzīmē, ka 2017. gadā NATO prasītomilitārā budžeta apjomu nodro­ šināja tikai sešas no 29 NATO dalībvalstīm — proti, ASV, Lielbritānija, Grieķija, Igaunija, Polija un Rumānija. Kontekstā ar aizsardzības jomas finansējuma kāpināšanu svarīgs ir NATO lēmums trīs Baltijas valstīs un Polijā alianses atturēšanas spēku gru­ pējumus papildināt ar gaisa un jūras komponentēm. NATO spēku Eiropā pavēlnieka vietnieks ( DSACEUR ) ģe­ nerālis Džeimss Everards, kas viesojās Rīgā, paskaidrojis, ka NATO sauszemes spēku grupējumi ļoti veiksmīgi un ātri integrējušies reģionā, taču tagad opera­ cionālā situācija diktē nepieciešamību šos spēkus pastiprināt ar gaisa un jūras spējām. Ģenerālis uzsvēris, ka sausze­ mes spēku sadarbība ar citiem spēka veidiem ļaus vēl vairāk uzlabot aizsar­ dzību un stiprināt potenciālā uzbruku­ ma atturēšanas spējas reģionā. Veidos kiberarmiju Polijas aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs publiskojis plānu tu­ vāko gadu laikā Polijas Bruņotajos spēkos izveidot kiberdrošības vienību ar vismaz 1000 karavīriem, kas būs apmācīti karot kibertelpā. A. Macerevičs par šiem plāniem pavēstījis Krakovā, kur 9. un 10. oktobrī notika Eiropas kiberdrošības forums « Cybersec » . Pēc ministra teiktā, Polija kiberarmijas projektam iedalīs 465 miljonus eiro. Komentējot kiberarmijas nepieciešamību, A. Macerevičs atgādināja, ka militārajam resoram un citām valsts struktūrām kibervidē burtiski katru dienu uzbrūk interneta «troļļu armijas». Tādējādi mūsdienu karadarbības vidē izveidojusies situācija, ka kibertelpa ir kļuvusi par tādu pašu kaujas lau­ ku kā zeme, jūra un gaisa telpa. «Polijai ir milzīga atbildība NATO austrumu flanga drošības sargāšanā, tajā skaitā kibertelpā,» teicis ministrs kiberdrošī­ bas foruma dalībniekiem Krakovā. Polijas lēmums par kiberarmijas izveidi ir vairāk nekā pamatots cīņā ar mūsdienu realitāti, kur kiberdrošība ir aktuā­ la problēma visos nacionālās un starptautiskās sistēmas līmeņos, ņemot vērā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju straujo attīstību «bezrobe­ žu pasaulē». Iespējamo uzbrukuma vektoru skaits un sarežģītība ar katru gadu aug, jo arvien pieejamāki kļūst gan informatīvie rīki (internets, tīkla virtuālie diskziņi, iekštīklu sistēmas, mājaslapas utt.), gan komunikatīvie rīki (e-pasts, SMS , MMS utt.). NATO kā jebkura starptautiska organizācija ir tieši atkarīga no pārrobežu informācijas plūsmas un komunikācijas tehno­ loģijām, jo tās tiek izmantotas ikdienas darbā. Nacionālo valstu kiberdrošī­ bas pasākumi ir svarīgi, taču patiesi efektīva cīņa pret kiberuzbrukumiem var notikt tikai ciešā starptautiskā sadarbībā starp sabiedrotajiemun partne­ riem. Lai kopīgi cīnītos pret kiberdraudiem, 2017. gada 16. februārī NATO dalībvalstu aizsardzības ministri apstiprināja atjaunināto alianses kiberaiz­ sardzības plānu ( NATO Cyber Defence Plan ), kas atvieglo sabiedroto valstu sadarbību un uzlabo kolektīvās spējas cīņā pret kiberdraudiem. Mūsdienās kibervides droša pārvaldība ir kļuvusi par neatņemamu NATO kolektīvās aizsardzības sastāvdaļu. Gandrīz divkāršos militāro budžetu 2018. gadā Turcija par 40% palielinās militāro budžetu, kas tādējādi sasniegs gandrīz 11,2 miljardus dolāru. Lai varētu realizēt šādus valdības plānus, valdība gatavojas palielināt nodokļus valstī. Militāro izdevumu pieaugums saistīts ar Turcijas mēnešiem ilgo un plašo iesaisti operācijās Sīrijā, kur Turcijas Bruņotie spēki kontrolē ziemeļu rajonus. Tā kā Sīrijā pilsoņu karu nevarēs apturēt tuvākajā laikā, Turcija gatavojas turpināt dalību militārajās operācijās šajā valstī arī 2018. gadā. Turcija paplašinās arī operācijas pret kurdu bruņoto separātistu grupējumu «Kurdistānas Strādnieku partija» ( Kurdistan Workers’ Party ). Milzīgas investīcijas būs vajadzīgas arī Turcijas plānotajai armijas mo­ dernizācijas programmai, tajā skaitā pilnīgi jaunu bruņojuma sistēmu izstrā­ dei vietējos militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumos. Prāvu budžeta sadaļu veidos arī bruņojuma imports. Nesen ir noslēgts līgums ar Krieviju par pretgaisa aizsardzības sistēmu S-400 iegādi. NATOmultinacionālo kaujas grupu dalībvalstis un dislokācijas vietas trīs Baltijas valstīs un Polijā. PGA komplekss S-400. TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2017 WWW.SARGS.LV