Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2017. gada oktobris.

35 ĀRZEMJU ZIŅAS WWW.SARGS.LV Pārdislocēs kaujas tehniku uz attālo ziemeļu rajonu Oktobra vidū Norvēģijas aizsardzības ministre Īne Ēriksena Sēreide publiskoja Norvēģijas plānus nosūtīt Karalisko sauszemes spēku (KSzS) bruņutehnikas apakšvienību (tanku bataljonu) dislokācijai Porsangerā — kas atrodas arktiskajā joslā netālu no robežas ar Krieviju. Šādu plānu aizsar­ dzības ministre pamatoja ar pieaugošajiem izaicinājumiem drošības jomā, jo situācija kļūst aizvien grūtāk prognozējama, un tas rada ietekmi uz mili­ tāro plānošanu un vienību dislokāciju. Sarunā ar žurnālistiem Ī. Ē. Sēreide atturējās publiski nosaukt Krieviju kā tūlītēju militāro draudu avotu, taču atzina, ka Norvēģija plāno būtiski palielināt investīcijas smagajā bruņuteh­ nikā, kā arī pirks artilērijas bruņojumu un tālā darbības rādiusa augstas precizitātes ieročus. Militārā resora plānam par vienības izvietošanu Porsangerā vēl ir jāgūst atbalsts parlamentā, taču ar to, visticamāk, kavēšanās nebūs, jo parlamentā­ riešu vidū ir vērojams plašs atbalsts nepieciešamībai stiprināt Norvēģijas ziemeļu rajonu drošību. Lai uzlabotu reaģēšanas spējas, plānots ieviest izmaiņas likumdošanā, paredzot no 12 līdz 16 mēnešiem pagarināt dienesta laiku atsevišķos ama­ tos Karaliskajos bruņotajos spēkos. Ministre uzsvērusi, ka armijai ir jābūt spējīgai vienlīdz labi aizsargāt visus valsts rajonus. Krievija pagaidām nav komentējusi Norvēģijas plānus par tanku batal­ jona pārvietošanu uz ziemeļiem. Taču šovasar Krievijas pārstāvji bija iztei­ kuši brīdinājumu Norvēģijai attiecībā uz ASV jūras kājnieku klātbūtnes palielināšanu Norvēģijas teritorijā. Maskava pauda nostāju, ka ASV jūras kājnieku dēļ Norvēģija riskē pasliktināt attiecības ar Krieviju un vairo saspī­ lējumu NATO ziemeļu flangā. Rumānija uzņēmusi jaunu NATO spēku grupējumu No šī gada 9. oktobra NATO dislocējusi jaunu starptautisko spēku grupējumu Rumānijas dienvidaustrumos (Krajovas militārā bāze), tādējādi līdzsvarojot Krievijas klātbūtnes palielināšanos Melnajā jūrā pēc Krimas aneksijas. Detalizēta informācija vēl netiek publiskota, taču ir zināms, ka sākumā NATO grupējumu bez pašas Rumānijas (neliels rumāņu karavīru skaits) veido vēl deviņas valstis, to vidū Itālija un Kanāda. Šie karavīri pievie­ nojušies 900 amerikāņu kolēģiem, kas jau pirms kāda laika ir pārdislocēti un izvietoti Rumānijā. Grupējuma sauszemes komponente skaitliski sa­ sniegs brigādes līmeni (līdz 4000 cilvēku), taču paredzēta arī gaisa un jūras komponentes klātbūtne. Līdztekus NATO jau tagad īstenotajām ūdens ak­ vatorijas patruļām Melnajā jūrā, alianses papildu komponete jūrā nodroši­ nās regulāras NATO kuģu vizītes Rumānijas un Bulgārijas ostās, kā arī sniegs atbalstu dažādu mācību plānošanā un īstenošanā. NATO spēku jaunā grupējuma sastāvā pirmajos mēnešos būs ierobežota gai­ sa spēku komponente. Paš­ laik Liebritānija jau sākusi izvērst savu aviāciju Rumā­ nijā. Tikmēr Kanāda kopā ar rumāņu pilotiem īsteno Ru­ mānijas gaisa telpas patrulē­ šanu, bet Itālijas Gaisa spēki nodrošina Bulgārijas gaisa telpas patrulēšanu. Rumānijas prezidents Klauss Johanniss, uzrunājot šogad Bukarestē organizētās NATO Parlamen­ tārās asamblejas sesijas dalībniekus, uzsvēra, ka Rumānijas mērķis ir miers, nevis karš. Viņš teica: «Mēs nedraudam Krievijai, taču mums vajadzīgas spējas veidot tādu dialogu ar Krieviju, kurā mēs varam paļauties uz savu aiz­ sardzības un drošības garantu no NATO puses.» NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, 9. oktobrī apmeklējot Krajovas militāro bāzi un uzrunā­ jot dažādu valstu karavīrus, uzsvēra, ka alianse sūta Krievijai ļoti skaidru vēstījumu par to, kaMelnās jūras reģionā ir NATO klātbūtne un ka alianse ir stipra un vienota. Rumāņi modernizē Gaisa spēkus Septemra beigās Portugāles Gaisa spēki nodeva Rumānijai pēdējos trīs no pasūtītajiem iznīcinātājiem F-16 MLU no portugāļu Gaisa spēku sastāva. Pirmos sešus iznīcinātājus Rumānija saņēma 2016. gada septem­ brī, vēl trīs —pērnā gada decembrī. Iznīcinātāji papildināja Rumānijas Gaisa spēku sastāvu un dislocēsies Borčas gaisa spēku bāzē. F-16 aizstās novecojušos Gaisa spēku iznīcinātājus MiG. Atbilstošs līgums tika parakstīts jau 2013. gadā, un tā kopējā summa bija 628 miljoni eiro. Līgums paredz ne tikai 12 aviācijas tehnikas vienību iegādi, bet arī papildu opcijas par iznīcinātāju dzinēju remontu un moderni­ zāciju līdz līmenim M5.2R , materiāli tehnisko nodrošinājumu, četru trena­ žieru piegādi, deviņu pilotu un 75 tehniķu apmācību, atbilstošas infra­ struktūras izveidi un bruņojuma piegādi. Vairāku uzskaitīto pozīciju fi­ nansēšanai Rumānija 2013. gadā bija noslēgusi citu — 457 miljonus eiro vērtu— līgumu, iepriekš saskaņojot aviācijas bruņojuma iegādes ar ASV. Kā paziņojis Rumānijas aizsardzības ministrs Mihajs Firors, drīzumā tiek gaidīta atbilde no ASV par Bukarestes pieprasījumu izskatīt iespēju pārdot Rumānijai vēl 36 iznīcinātājus no ASV Gaisa spēku krājumiem. Pozitīvas atbildes gadījumā jau līdz gada beigām varētu tapt atbilstošs lī­ guma projekts. Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi majore Vizma Kaļčeva . Foto— www.kaitseministeerium.ee; https://aw.my.com/de; www.reuters.com; http://defenseupdates.com; https://sputniknews.com . NATO ģenerālsekretārs J. Stoltenbergs 9. oktobrī Krajovas bāzē. Portugāles GS iznīcinātāji F-16. Norvēģijas bruņojumā esošie tanki « Leopard 2A4NO » . TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2017