Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada oktobris

28 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2018 WWW.SARGS.LV VĒSTURE apsardzības apgabala priekšnieks pulkve- dis J. Apinis 8. decembrī Cēsīs izdeva pir- mo pavēli apgabalam, pavēlot formēt čet- ras apsardzības rotas — Valkā, Valmierā, Cēsīs un Limbažos. Tomēr ienaidnieka tuvošanos lielā mērā paralizēja rotu kom- plektēšanu. Daudzmaz organizēti formē- jās tikai Cēsu rota. Neskatoties uz to, ka ļoti īsā laikā brīvprātīgi pieteicās aptuveni 300 vīru, tie visi, aizbildinoties ar nevaļu un lauku darbiem, devās mājās. Decembra vidū Cēsu rotas sastāvā bija ap 60—70 vī- ru. Cēsu rota bija pirmā nacionālā kara- spēka vienība, kurai nācās piedzīvot bru- ņoto sadursmi ar lieliniekiem: 1918. gada 23. decembrī rotas izlūkvienība uzsāka kauju ar 1. latviešu sarkano strēlnieku pul- ka avangarda grupu. 1918. gada 20. novembrī Rīgā apsar- dzības ministrs J. Zālītis izdeva pavēli Nr. 13, saskaņā ar kuru nozīmēja kapteini Nikolaju Grundmani par Atsevišķās (Stu- dentu) rotas komandieri. Šis datums tiek uzskatīts par rotas dibināšanas dienu. Vēl pirms rotas dibināšanas, patriotisku jūtu vadīti, latviešu karaspēkā stājās studenti un vecāko klašu skolnieki. Tieši viņi bija tie, kas ar sajūsmu uztvēra Latvijas prokla- mēšanu. Novembra beigās studenti sāka pulcēties Rīgas Latviešu biedrības namā, kur notika improvizētas militāras apmācī- bas. Rotu izveidoja dažu dienu laikā, un tajā skaitījās ap 200 vīru. Vairums karavīru nāca no studentu korporāciju vidus: «Se- lonija» — 47, «Talavija» — 44, «Fraterni- tas Moscoviensis» — 9, «Letonija» — 5, «Letgalia» — 1 karavīrs. Pārējie bija vecā- ko klašu skolnieki un citu mācību iestāžu audzēkņi. Rotas mītne atradās Rīgas namsaimnieku krājaizdevumu kases na- mā Brīvības ielā 4/6. Studentu rota bija pirmā latviešu nacionālā karaspēka vienī- ba, kurai bija daudz maz vienāds formas tērps — balti aitādas puskažociņi, vācu kājnieku parauga šņorzābaki un franču « Adrian » bruņucepures. Šos ietērpa priekšmetus, pateicoties dažu Studentu rotas karavīru attapībai un labām vācu va- lodas zināšanām izdevās izvest no vācu armijas noliktavām Rīgas eksportostā. Vēlāk, pateicoties 17.—19. decembrī notikušajai mobilizācijai, Rīgā vēl safor- mēja Latgales virsnieku rotu un Latgales apakšvirsnieku rotu. Abās rotās sākotnēji bija ap 250 vīru. Vēl 20. decembrī bija ap- stiprināti trīs Rīgas apsardzības rotu štati. Šajās apsardzības rotās ietilpa galvenokārt strādnieki, un viņu vidū aktīvu aģitāciju izvērsa lielinieku propagandisti. 1918. gada 24. decembrī Pagaidu val- dība Rīgā un tās apriņķī izsludināja virs- nieku un apakšvirsnieku mobilizāciju, bet vēlāk izšķīrās arī par 20—30 gadu veco vīriešu vispārēju iesaukšanu. Šīs mobilizā- cijas sākums bija paredzēts 1919. gada 3. janvārī, taču tad jau bija par vēlu. Kopā 1918. gada beigās Landesvēra latviešu vienību karavīru kopskaits tiek lēsts ap 1050 vīru. Taču reālais karot gribošu un varošu karavīru skaits bija vēl mazāks. Latviešu tauta vēl neticēja savas valsts ide- jai, uzskatot latviešu karaspēka vienības par vācu pakalpiņiem. 29. decembrī, lielinieku saaģitētas, sa- dumpojās Rīgas 1. un 3. apsardzības rota. Vācu zemessargi 1. rotu atbruņoja un iz- formēja, bet 3. rotā apcietināja politiski neuzticamos karavīrus. Desmit dumpja iniciatori tika sodīti ar nāvi, 146 vīrus ie- slodzīja Citadelē. Neilgi pirms lielinieku ienākšanas Rīgā 1919. gada 2. janvāra nak- tī sadumpojās 2. Rīgas apsardzības rota. Nesalīdzināmi labāk ar karaspēka vienību formēšanos veicās vācbaltie- šiem. Vācu okupācijas vara pret vietējo vāciešu militārajiem formējumiem iztu- rējās iecietīgāk. Vācu rotu veidošanos sekmēja 1918. gada novembra sākumā izveidotā Valsts padome, kura nolēma zemes apsardzībai dibināt savu karaspē- ku. Pirmo Landesvēra vācu vienību — 1. Rīgas rotu — saformēja jau 12. novem- brī. Līdz 17. novembrim bija saformēta Landesvēra triecienvienība hauptmaņa (kapteiņa) H. Manteifeļa vadībā. Novem- bra beigās izveidojās 2. un 3. Rīgas rota, Jelgavā — t. s. Rādena rota. Taču arī tās nespēja apturēt straujo lielinieku iebruku- mu. Ar Landesvēra daļu un vācu Dzelzbri- gādes sakāvi pie Inčukalna 1918. un 1919. gadu mijā Rīgas liktenis bija izšķirts. Pa- gaidu valdība 1. janvārī pieņēma lēmumu atstāt Rīgu. Tuvojoties lieliniekiem, aiz- vien vairāk pastiprinājās nedrošības sajūta latviešu karavīros. Kļuva biežāki neieraša- nās un dezertēšanas gadījumi. 3. janvārī no Rīgas uz Jelgavu atkāpās Pagaidu valdī- bai vēl uzticīgās nacionālā karaspēka vie- nības, kopā ap trīssimt vīru. No šiem kara- vīriem arī sākās Latvijas armija. 23. oktobrī — LPNP pārstāvi Z. Meierovicu pieņem Lielbri- tānijas ārlietu ministrs Balfūrs, kuru viņš iepazīstina ar Latvijas situāciju. Balfūrs informē par nodomu atzīt LPNP par Latvijas valdību līdz Miera konferencei. 25. oktobrī — Latviešu pagaidu nacionālā padome visas tau- tas vārdā Vācijas kancleram paziņo par atdalīšanos no Krievijas, pieprasot nodot tai varu Latvijā, atbrīvot latviešu karagūstekņus u.c. Vācijas valdība nosūta uz Baltiju sociāldemokrātu Augustu Vinnigu. Vidzemes, Igaunijas, Rīgas un Sāmsalas savienotā ze- mes padome iesniedz vācu 8. armijas pavēlniecībai lūgumu aiz- sargāt Latgali. 29. oktobrī —Rīgā, biedrības « Uļej » namā Kaļķu ielā notiek krievu iedzīvotāju sapulce advokāta A. Bočagova vadībā, pārru- nā krievu iedzīvotāju izturēšanos vācu karaspēka aiziešanas ga- dījumā, nolemj piedalīties pilsētas aizsardzībā. Pieņemta rezo- lūcija: «Rīgas krievu iedzīvotājiem jāiet roku rokā ar Baltijas tautībām, jāiegūst visas tās tiesības, kuras ir piešķirtas pēdējiem, jāstājas uz dzimtās pilsētas aizstāvēšanu un kopā ar to jāaizstāv brīvs cilvēka darbs, privāta manta un īpašums.» Jelgavā notiek Kurzemes zemes padomes sēde, piekrīt Vidzemes, Igaunijas, Rīgas un Sāmsalas komisijas priekšlikumam veidot kopēju Ze- mes komisiju, atbalsta Daugavpils apriņķa pievienošanu Baltijai un neatbalsta Ilūkstes apriņķa austrumu daļas pievienošanu Krievijai. 30. oktobrī — Rīgas Pārtikas komisijas sēde spriež par aug- stāko (obligāto) ceno atjaunošanu, konstatē, ka jāregulē stāvok- lis ar bēgļu ienākšanas ierobežošanu un cīņu pret spekulāciju. Prese ziņo par gripas epidēmijas izplatīšanos un daudziem nā- ves gadījumiem. Daugavpilī Latgales Centrālās zemes padomes trešajā sēdē ar Vācijas armijas pārstāvju piedalīšanos spriež par zemes aizsardzības jautājumu. Pēc S. Kambalas priekšlikuma izveidots apgabala civilās pārvaldes priekšnieka amats, ievēlot tajā poli A. Zaļevski (viņa galvenais uzdevums — aizsardzības organizēšanā sadarbība ar Krievijas Ziemeļu korpusu Pleskavā). Rīgas Latviešu biedrības zālē Latviešu pagaidu nacionālā teātra viesizrāde «Svētki Skangalē». 31. oktobrī — operdziedātāja J. Kaktiņa 2. koncerts Jelgavā, pavadītājs — komponists J. Vītols. Sagatavojis Ēriks Jēkabsons , LU profesors. ƒ Sākums 26. lpp. ƒ Sākums 27. lpp.