Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada oktobris

29 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2018 WWW.SARGS.LV Septembra sākumā pasaules uzmanī- ba atkal bija piesaistīta Balkānu reģio- nam — «Eiropas mīkstajai pavēderei», kā šo mūsu kontinenta daļu savas politiskās nestabilitātes dēļ bija nosaucis 20. gadsim- ta britu politiskais darbinieks Vinstons Čērčils. Pirmā rudens mēneša pēdējā svēt- dienā Balkānu valstī, kuru līdz šim pazi- nām kā Maķedonijas Republiku, pilso- ņiem referenduma ceļā vajadzēja izšķir- ties, kā viņu valsti sauks turpmāk. Refe- renduma piedāvājums bija «Ziemeļmaķe- donijas Republika», un līdz ar nosaukuma maiņu pilsoņiem vajadzēja apstiprināt sa- vas valsts vēlmi doties Eiropas Savienības un NATO virzienā. Valsts nosaukuma maiņa ir viens no priekšnoteikumiem tās uzņemšanai šajās organizācijās, jo poten- ciālais valsts nosaukums ir iemesls nopiet- nam starptautiskam konfliktam ar kai- miņvalsti Grieķiju. Mūsdienu Maķedonijas Republikas teritorija atrodas reģionā, kuru kopš sen- seniem laikiempazina kā vienu no Grieķi- jas valstiskuma un helēnisma (sengrieķu) kultūras šūpuļiem. Senā Maķedonijas valsts savus dižākos laikus sagaidīja vald- nieka Aleksandra laikā — par Maķedoni- jas Aleksandra izveidoto lielvalsti no Ege- jas jūras līdz Indijas okeānam nav dzirdē- jis tikai retais. Grieķu valodā runājošie un helēnisma kultūru pārstāvošie maķedo- nieši vairākus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas bija politiskās un kultūras dzī- ves noteicēji ne tikai Balkānu reģionā, bet arī Priekšāzijā un Ziemeļāfrikā. Mūsdie- nās pastāvošā etniskā situācija šajā reģio- nā izveidojās agrajos viduslaikos, kad da- biskās migrācijas rezultātā tur apmetās slāvu ciltis. Mūsdienu maķedonieši ir bul- gāriem radniecīga tauta un ar senajiem grieķu valodā runājošajiem maķedonie- šiem šai nācijai nav nekāda sakara. Pēc Pirmā pasaules kara beigām lielākā daļa no vēsturiskās Maķedonijas tika ie- kļauta Grieķijā, kur šīs zemes sāka saukties par Egejas Maķedoniju. Mūsdienu Maķe- donijas valsts teritorija nonāca jaunizvei- dotajā Dienvidslāvijā, bet apmēram 10% no etnisko maķedoniešu teritorijas nonā- ca Bulgārijā, kas toreiz tādu etnosu nemaz neatzina, uzskatot maķedoniešus par bul- gāriem. Pēc Otrā pasaules kara reģionā valsts robežas nemainījās un Maķedonija kļuva par vienu no sešām Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas au- tonomajām republikām. 1991. gadā sociālistiskā Dienvidslāvi- jas federācija sabruka. Šīs valsts sabruku- mam sekoja vairāki asiņaini etniski kon- flikti. Maķedonijai no vardarbības 20. gs. 90. gados izdevās izvairīties, neraugoties uz šobrīd neviendabīgo etnisko sastāvu — līdzās slāviem maķedoniešiem šai valstī ir liela albāņu minoritāte. Tomēr valsts starptautisko kontinuitāti uzreiz pēc ne- atkarības pasludināšanas 1991. gadā ap- strīdēja kaimiņvalsts Grieķija, uzskatot, ka nosaukums «Maķedonijas Republika» ļauj pēdējai nākotnē izvirzīt teritoriālās pretenzijas Grieķijai, kuras sastāvā ir pro- vince ar analoģisku kultūrvēsturisku no- saukumu. Grieķijas labēji nacionālās ap- rindas tāpat visu laiku norāda, ka tikai viņiem (grieķiem) ir tiesības pretendēt uz nosaukumu «Maķedonija». Kā pagai- du kompromiss valsts starptautiskajai atzīšanai bija vienošanās par starptautis- kajā vidē pieņemto nosaukumu «Bijušā Dienvidslāvijas Republika Maķedonija» (ang. val. Former Yugoslavian Republic of Macedonia — FYROM ). Ar tādu nosauku- mu 1993. gadā šo valsti uzņēma ANO. 2001. gadā valsts pārdzīvoja iekšējo mili- tāro konfliktu — valdības karaspēka cīņu pret albāņu radikālajiem partizāniem. Šo konfliktu pārtrauca tikai ar starptautiskās miera uzturēšanas misijas palīdzību. Aktīvā karadarbība starp Maķedonijas valdības bruņotajiem spēkiem un albāņu nemierniekiem izbeidzās 2001. gada vasa- ras beigās, tomēr ik pa brīdim dažādos valsts rajonos notika epizodiskas sadur- smes starp konfliktējošām pusēm. Lai pildī- tu Ohridas vienošanos (2001. gada 13. au- gusta Ohridas vienošanās paredzēja uguns pārtraukšanu starp Maķedonijas valdības bruņotajiem spēkiem un albāņu nemier- nieku partizāniem, kā arī konflikta politis- ku noregulējumu), 2003. gada 31. martā Eiropas Savienība Maķedonijā uzsāka starptautisku miera uzturēšanas misiju «Concordia». Misijā piedalījās 26 valstis, kopumā 400 karavīru. 2003. gada 8. maijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma lēmu- mu «Par NBS piedalīšanos ES militārajā operācijā Maķedonijā». Misija «Concordia» ilga līdz 2003. gada 15. decembrim, un tajā piedalījās četri Latvijas Republikas Nacio- nālo bruņoto spēku karavīri. 2004. gadā ASV oficiāli atzina Maķe- donijas Republiku tieši ar šādu nosauku- mu, savukārt Eiropas Savienībā oficiālajā apritē turpināja lietot FYROM nosauku- mu. Eiropas Savienības oficiālās amatper- sonas deva garantijas Grieķijai, ka Eiropas Savienības sastāvā Maķedoniju uzņems tikai pēc valsts nosaukuma maiņas. Maķe- donija apsūdzēja Grieķiju, ka tā liek šķēr­ šļus dalībai ES un NATO . Lieta nonāca pat līdz ANO starptautiskajai tiesai, taču abu valstu pretenzijas vienai pret otru tā neat- risināja. Pēc ilgiem savstarpējiem strīdiem 2018. gada 12. jūlijā Grieķijas unMaķedo- nijas premjerministri panāca vienošanos: Maķedonijas valdība piekrita uzsākt savas valsts nosaukuma maiņas procedūru, bet Grieķija vairs neliek šķēršļus savas kai- miņvalsts dalībai ES un NATO , kā arī at- zīst, ka tai ziemeļos dzīvo maķedonieši, nevis slāvu tauta bez nosaukuma. 30. sep- tembrī maķedoniešiem referendumā bija jāatbild uz jautājumu: «Vai jūs atbalstāt dalību Eiropas Savienībā un NATO , pieņe- mot vienošanos starp Maķedonijas Re- publiku un Grieķijas Republiku?» Refe- renduma pozitīvs iznākums nozīmētu at- balstu valsts pārdēvēšanai par Ziemeļma- ķedonijas Republiku. Vairāk nekā 90% no balsojušajiem referendumā teica «jā», tie- sa aktivitāte bija ārkārtīgi zema. Referen- dumā piedalījās tikai ap 35% no balsstie- sīgajiem Maķedonijas pilsoņiem, tādējādi atsevišķiem politiskiem spēkiem apšaubot referenduma leģitimitāti. Vienošanās par nosaukuma maiņu ir jāratificē abu valstu parlamentiem, tā ka līdz galīgajam strīda atrisinājumam vēl ir tāls ceļš ejams. Sagatavojis Juris Ciganovs , DR. hist. Foto — https://greekcitytimes.com . MAĶEDONIJAS LĪKLOČI