Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada aprīlis

11 TĒVIJAS SARGS, NR.4, APRĪLIS, 2018 WWW.SARGS.LV Taivo Trams Foto—Gatis Dieziņš. Pirms gada Jūras spēki atzīmēja savas atjaunošanas 25. gadadienu. Šogad, kad lielā svētku svinēšana ir aiz muguras, var mierīgi atskatīties uz paveikto un iezīmēt tuvākas un tālākas nākotnes uzdevumus. Par to «Tēvijas Sargam» stāsta Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis. — Ir daudz runāts par sasniegto 25 gados, bet kāds ir bijis šis gads pēc jubilejas? — Varētu jau teikt, ka nekā tāda īpaši izceļama nav, taču tas īsti nebūs taisnība. Arī šajā gadā pēc mūsu ceturtdaļgadsimta ju- bilejas ir daudz kas izdarīts. Viena no interesantākajām piere- dzēm noteikti ir saistīta ar mūsu jaunajām autonomajām zem- ūdens programmējamajām iekārtām ALISTER sprādzienbīstamo priekšmetumeklēšanai. Šajā jomā mēs joprojām turpinām ekspe- rimentēt — darbinām abus robotus dažādos dziļumos un laika apstākļos. Pieredze ir ļoti daudzsološa — speciālisti, kuri tieši strādā ar šiem robotiem, teic, ka aparāti ir gudrāki par viņiem. Tas, protams, ir joks, taču šīs tehnoloģijas ļoti atvieglo mūsu dar- bu. Šie roboti ir īpaši piemēroti sekliem ūdeņiem, piemēram, Lie- pājas priekšostā, kur mīnu meklēšanas kuģiem ir par seklu. — Par ko ir īpašs gandarījums? — Gandarījums ir arī par to, ka skaitliski mūsu ir tikpat, cik bijām pirms gada, nekāda lielā atbiruma nav. Tomēr par pilnībā nokomplektētu personālsastāvu vēl īsti nevar runāt. Mēs jopro- jām izjūtam ekonomiskās krīzes sekas — tolaik nācās samazināt personālsastāvu, arī mūsu topošie virsnieki bija spiesti pārtraukt mācības Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Radās di- vus trīs gadus ilgs pārrāvums, un tā ietekme ir izjūtama arī tagad. Piemēram, jauno leitnantu mums joprojām nepietiek. Tiesa, ten- dences ir cerīgas — pagājušajā gadā mūsu rindas papildināja seši jauni virsnieki, šogad vēl gaidām kādus astoņus deviņus. —Un kāda situācija ir ar matrožiem? —Matrožu skaits ir puslīdz nemainīgs, lai gan kustība notiek arī te — daļa aiziet, daļa atnāk. Arī ar matrožiem nav tik vienkār- ši — lai cilvēks būtu gatavs pildīt savus pienākumus, tāpat ir ne- pieciešami astoņi deviņi mēneši. Ir jūtams, ka interese par dienestu bruņotajos spēkos kopumā nedaudz samazinās. Bet to izjūt arī mani kolēģi citās NATO val- stīs — tiklīdz uzlabojas ekonomiskā situācija, cilvēkos lielāku in- teresi raisa civilā joma. — Bet naudas taču ir vairāk arī Jūras spēkiem? — Jā, ir liels gandarījums par to, ka finansiālā ziņā Jūras spē- kos ir vērojams uzlabojums. Nekādu kosmisku mērogu nav, taču esam sadzirdēti. Esam saņēmuši Aizsardzības ministrijas atbal- stu, lai modernizētu trīs pretmīnu kuģus. Birokrātiskās procedū- ras parasti ir diezgan garas un sarežģītas, tomēr mēs ceram vēl šogad tās pabeigt. Plānos ir likt ierindā arī ceturto kuģi, kas ilgāku laiku nav izmantots. Personālsastāva tam gan vēl nav, taču līdz 2019. gadam šo jautājumu varētu atrisināt. Arī bez nepieciešamā aprīkojuma šis kuģis var nodarboties ar patrulēšanu, informāci- jas vākšanu, nepieciešamības gadījumā — arī ar atbalsta sniegša- nu ūdenslīdējiem. —Aizvadītajā gadā Jūras spēki sevi kārtējo reizi apliecinā- ja arī starptautiskajā līmenī. — Ļoti liels prieks un gandarījums bija par mūsu štāba un apgādes kuģa A-53 «Virsaitis» pusgadu ilgo misiju, nodrošinot NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas štāba darbību. Tā mums bija pirmā šāda veida pieredze. «Virsaitis» ar savu uzde- vumu tika galā teicami. Principā nav lielas atšķirības, vai tā ir it kā ikdienišķa BALTRON dežūra vai arī augstāka līmeņa aktivitāte. Tomēr atbildības līmenis atšķiras, to mūsu speciālisti izjuta. —Kādi būtiskākie uzdevumi gaida Jūras spēkus nākotnē? — Domājot par Jūras spēku perspektīvām, viena no lietām, pie kā mēs bieži kavējamies, ir vēsture. Šajā kontekstā ir gaidāms interesants projekts — Amerikas Savienoto Valstu pārstāvji lūdz atbalstu vēstures liecību meklēšanas operācijā. Runa ir par pagā- jušā gadsimta 50. gados pie Liepājas notriekto ASV lidmašīnu. Paredzēta iespējamās notikuma vietas apskate. ASV ir daudz iz- darīts, par šo traģēdiju sakrāts patiešām daudz materiālu. Visādā ziņā mēs sniegsim vajadzīgu atbalstu. Tomēr Jūras spēku attīstībai svarīgs ir ne tikai atskats vēsturē. Ir vajadzīgs arī skats nākotnē, veidojot vīziju, kādi būs Jūras spēki pēc 25 gadiem. Es pats tad jau, protams, būšu pensijā, taču ceļu uz šo nākotni mēs sākam tagad. Pirmais solis šajā ceļā ir Jūras spēku modernizācija. Es domā- ju, ka piecu gadu laikā mums ir precīzi jāsaprot, kādus Jūras spē- kus mēs veidojam. Pašlaik ir brīdis, kad būtībā visas Baltijas jūras Ingus Vizulis: PIENĀCIS LAIKS BEIDZOT SKATĪTIES UZ PRIEKŠU JŪRAS SPĒKI Turpinājums 12. lpp. „