Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada aprīlis

13 TĒVIJAS SARGS, NR.4, APRĪLIS, 2018 WWW.SARGS.LV JŪRAS SPĒKI mīnukuģi «Viesturs» un «Imanta», vēlāk arī zemūdenes «Spīdola» un «Ronis». 1927. gadā ar kara ministra pavēli par eskadras gada svētkiem noteica 12. jūniju. 1927. gada 18. novembrī eskadras ko- mandierimA. Keizerlingam piešķir admi- rāļa dienesta pakāpi. 1931. gada Latvijas un Igaunijas kopē- jo militāro jūras manevru laikā admirāli A. Keizerlingu apsūdzēja spirta kontraban- dā, bet bija skaidrs, ka tas ir tikai iegansts atcelšanai no eskadras komandiera amata. A. Keizerlingu oficiāli pensionēja 1931. ga- da 19. decembrī, atstājot pilnu pienākošos pensiju un tiesības nesāt uniformu. Admi- rāļa dienesta gaitu sarakstā izdarīts ie- raksts «Atvaļinājies uz paša vēlēšanos». 1931. gada 19. septembrī — par eskadras komandieri ieceļ komandkap- teini T. Spādi. Teodors Spāde (1891—1970) dzimis Ventspilī. 1914. gada jūlijā ieskaitīts Krie- vijas impērijas jūras kara flotē, dienējis Baltijas flotē, no 1915. gada aprīļa virs- nieks Melnās jūras flotē. 1920. gadā atgrie- zies Latvijā, no 1926. gada 20. maija die- nestā Latvijas armijā, Jūras novērošanas dienesta priekšnieks. 1927.—1928. gadā mācījies Francijas Jūras kara akadēmijā. No 1929. gada karakuģa «Virsaitis» ko- mandieris. 1936. gada 25. maijā Jūras aviācijas divizionu likvidēja un pārformēja par Lat- vijas armijas Aviācijas pulka 8. eskadriļu 1937. gadā ar kara ministra pavēli par eskadras gada svētkiemnoteica 10. augustu. 1938. gada 18. novembrī T. Spādem piešķir admirāļa dienesta pakāpi — pir- mais latviešu tautības admirālis. 1938. gada 15. jūlijā kara flotei tiek pasniegts karogs. Saņemot karogu, svinīgajā ceremonijā admirālis T. Spāde teica: «Saņemot šo karo- gu, visu kara jūrnieku sirdis ir pārpildītas pateicības jūtām pret dāvinātājiem. Šo pa- teicību lai man ļauts izteikt un līdz ar to apsolīt, ka šis karogs, uz kura rakstīta mūsu kara flotes devīze, būs vienmēr mūsu vadī- tājs un vienotājs kā baltās, tā nebaltās die- nās.» 1940. gada vasarā pēc padomju oku- pācijas Kara flotes karogs pazuda. Nav zi- ņu par to, kur karogs atradies visus padom- ju okupācijas gadus, bet 1995. gada 11. ap­ rīlī uzņēmuma «PP Komerccentrs» pār- stāvji atgūto Kara flotes karogu nodeva Latvijas Republikas Jūras spēku glabāšanā. 1938. gada 22. decembrī Jūras krastu aizsardzības eskadru pārdēvē par Latvijas Kara floti. 1940. gada 14. jūnijā Latviju teritoriju okupēja PSRS Sarkanā armija. 1940. gada 25. jūlijā uz Latvijas Kara flotes kuģiem tika nolaists valsts karogs, sākās faktiskā flotes likvidācija. 1940. gada 5. augustā PSRS oficiāli anektēja Latvijas teritoriju, Latvija tika pasludināta par padomju republiku. 1940. gada 19. augustā flotes vienības oficiāli tika ieskaitītas PSRS Baltijas jūras kara flotē. Sagatavojis Juris Ciganovs , Dr. hist. Foto—no Latvijas Kara muzeja krājuma. Aizžogotājtralera «Viesturs» virsdienesta karavīri. 20. gs. 30. gadu sākums. Karakuģi «Imanta», «Viesturs» un «Virsaitis» vizītes laikā Kopenhāgenā, Dānijā. 1930. gads. Zemūdene «Ronis» Daugavā pie Rīgas pils. 20. gs. 30. gadu beigas.