Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada aprīlis

32 TĒVIJAS SARGS, NR.4, APRĪLIS, 2018 WWW.SARGS.LV Šogad savas nacionālās neatkarības di- bināšanas simto gadadienu svin daudzas valstis ne tikai Austrumeiropā un Centrā- lajā Eiropā. Pirms gadsimta demokrātis- kas valstis tika proklamētas arī Aizkaukā- zā. Šīm valstīm nebija lemts tik veiksmīgs mūžs kā Latvijai, tās pastāvēja tikai dažus gadus, daudz ātrāk nokļūstot padomju okupācijas varā. Tomēr arī Gruzija, Armē- nija un Azerbaidžāna šogad atzīmē sava modernā valstiskuma simto pastāvēšanas gadadienu. Gruzijas valstiskums ir zināms jau no Homēra «Odisejas» tapšanas laika — šajā sengrieķu varoņsāgā minētā leģendārā Kolhīda atradās mūsdienu Gruzijas teri- torijā. Senos laikos gruzīniem bija vareni valdnieki, un bija arī tā, ka šī zeme nonā- ca savu spēcīgo kaimiņu pakļautībā, līdz 18. gadsimta beigās Gruzijas valstiskums izbeidzās. 20. gadsimta sākumā Gruzijas terito- rija ietilpa Krievijas impērijas sastāvā. Iedzīvotāju lielākais vairākums nodarbo- jās ar lauksaimniecību, rūpniecības uz- ņēmumu skaits bija neliels, un rūpniecī- ba gruzīnu apdzīvotajās guberņās attīstī- jās lēni. Gruzīnu aristokrātija pēc neatka- rīgās Gruzijas valsts pievienošanas Krie- vijas impērijai bija zaudējusi savu ietekmi sabiedrībā. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas Gruzijas teritorijā par savu ietekmi sāka sacensties divi politiskie spēki: gruzīnu sociāldemokrātu mazinieku kontrolētās Padomes, kuras pakļāvās Pagaidu valdības pārraudzītajai Īpašajai Aizkaukāza komi- tejai (krievu val. — Osobij Zakavkazskij Komitet ; OZAKOM ), un gandrīz pilnībā lielinieku pusē pārgājušās Krievijas Kau- kāza armijas zaldātu komitejas, kuras at- balstīja vietējie lielinieki. 1917. gada ok- tobra lielinieku apvērsumu Padomes atzīt atteicās, vietējiem lieliniekiem varu pār- ņemt neizdevās. Tajā pašā laikā Kaukāza armijas vienības sāka strauji demoralizē- ties, sākās masveida karavīru dezertēšana, bet no Krievijas palīdzība ierasties nevarē- ja. Iespējamais Osmaņu impērijas armijas uzbrukums, krievu armijas izjukšana, kā arī arvien pieaugošākā starpetniskā sprie- dze mudināja gruzīnu, armēņu un azerbai- džāņu politiskos darbiniekus izveidot ap- vienotu reģionālu pārstāvju institūciju, kas tika nosaukta par Aizkaukāza parlamentu. 1918. gada 22. aprīlī tas pasludināja Aiz- kaukāza Demokrātiskās Federatīvās Re- publikas nodibināšanu. Šis valstiskais vei- dojums iekšējo pretrunu un ārējā (Osma- ņu impērijas) iespaida dēļ pastāvēja tikai mēnesi, un jau 26. maijā gruzīnu Nacionā- lā padome pasludināja neatkarīgas Gruzi- jas valsts nodibināšanos. Līdzīgi to izdarīja Armēnijā un Azerbaidžānā. Pēc neatkarības pasludināšanas Gruzi- jā izveidojās pirmā sociāldemokrātu mazi- nieku valdība pasaulē. Šai valdībai bija jā- veic ļoti sarežģīti uzdevumi: jānodrošina jaunās valsts starptautiskā atzīšana, jāvei- do valsts infrastruktūra, tai skaitā jāveido armija, kā arī cita starpā steidzami jāmek- lē sabiedrotie pret iespējamo Padomju Krievijas vai Turcijas iebrukumu. Iespē- jams, ne sevišķi orientējoties patiesajā si- tuācijā Eiropā, gruzīnu politiķi savu lielā- ko uzticību izrādīja Vācijai, valstij, kura jau bija tuvu sakāvei Pirmajā pasaules karā. 1918. gada 28. maijā Gruzija ar Vā- ciju parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru Gruzijas teritorijā izvietojās aptuveni pie- cu tūkstošu vīru liels Vācijas armijas kon- tingents. Tomēr jau rudenī ārpolitisko orientāciju nācās mainīt, jo Vācija bija karu Eiropā zaudējusi, un Gruzija meklēja Antantes valstu atbalstu. Britu valdība pret šādu gruzīnu interesi sākumā izturē- jās vēsi, ņemot vērā gruzīnu draudzību ar vāciešiem, tomēr kopumā sabiedroto at- tieksme bija labvēlīga. 1920. gada janvārī Lielbritānija atzina Gruzijas neatkarību, britu okupācijas armijas kontrolē nonāca Batumi pilsēta ar ostu un apkārtni, britu karaspēks apsargāja arī Gruzijas teritorijā esošās dzelzceļa līnijas. Starptautiskā situācija ap Gruziju atkal saasinājās. Krievijā lielinieki bija nostipri- nājuši savu diktatūru un sāka pretendēt arī uz bijušās impērijas teritorijām. 1920. gada vasarā ar Turcijas pasīvu atbalstu Padomju Krievijas 11. armijas daļas ieņēma Azer- baidžānas teritoriju un pasludināja tur padomju varu. Turpināt «padomju varas Gruzijas armijas kavalēristi. 1918. —1919. gads. GRUZIJAS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS GADSIMTS