w w w . s a r g s . l v
T ē v i j a s s a r g s , N r . 1 0 , o k T o b r i s , 2 0 1 5
l a t v i j a S z i ņ a S
1. oktobrī
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis ar
«Lockheed Martin Radar
Surveillance Systems»
viceprezidentu Gregu Larioni parakstīja līgumu par triju radio-
lokatoru
«TPS-77 Multi-Role Radar»
iepirkumu. Radiolokatori tiks izmantoti gaisa telpas
novērošanai.
«Radiolokatoru iepirkums sniegs lielu ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku kaujas
spēju stiprināšanā un modernizācijā, ļaujot atbilstoši reaģēt uz tiemmūsdienu apdrau-
dējumiem, ar kuriem saskaras
NATO
valstis,» uzsvēra aizsardzības ministrs Raimonds
Bergmanis.
«Agrā brīdināšana un situācijas izpratne ir priekšnosacījums laicīgai lēmumu pie-
ņemšanai un efektīvai atbildes reakcijai,» sacīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris
ģenerālleitnants Raimonds Graube, uzsverot, ka zemo lidojumu novērošana un mērķu
identificēšana ir vitāli svarīga Latvijas gaisa telpas novērošanas sastāvdaļa.
«Latvijas sadarbība ar
«Lockheed Martin»
radiolokatoru piegādē un apkopē ilgst
jau vairāk nekā 15 gadu, un jaunais radiolokatoru iepirkums ir nākamais solis,» sacīja
Gregs Larioni. «Mēs esam pārliecināti, ka sadarbība turpināsies tikpat veiksmīgi un
mēs arī turpmāk varēsim atbalstīt Latviju aizsardzības prioritāšu sasniegšanā.»
TPS-77 MRR
daudzfunkcionālais radiolokators var darboties ar īpaši zemu strāvas
patēriņu, un tas ir visvieglāk pārvietojamais radiolokators no
«Lockheed Martin»
veik-
smīgās
TPS-77
sērijas. Latvijai tiks piegādāts radiolokators, ko var pārvietot darbībai
uz iepriekš nesagatavotām pozīcijām, kā arī izvietot pastāvīgās pozīcijās.
Radiolokatora daudzfunkcionālā skenēšanas tehnoloģija ļauj operatoram izvēlēties
konkrētas funkcijas, piemēram, tālās darbības vai vidējās darbības lidojumu novērošanu
konkrētos sektoros. Radiolokatoram rotējot 360 grādos un veicot skenēšanu, sistēma
automātiski pielāgojas operatora ievadītajiem uzstādījumiem. Izmaiņas uzstādījumos
var veikt ātri un vienkārši. Tiklīdz uzstādījumi ir iestatīti, sistēma darbojas autonomi.
Gan
TPS-77
sērijas, gan pārējās nākamās paaudzes
«Lockheed Martin»
radiolo-
katoru sistēmas izmanto
«Gallium Nitride»
tehnoloģiju, kas jau ir ieviesta un pārbaudīta
radiolokatoros operacionālajā darbībā. Izmantojot šo tehnoloģiju, radiolokatora jaudas
raidītāji patērē mazāk enerģijas, tātad tiek palielināta izturība, samazinātas uzturēšanas
izmaksas un palielināts radara lietošanas ilgums. Latvijai
TPS-77 MRR
daudzfunkcionālie
radiolokatori tiks piegādāti jau ar iekļautu
«Gallium Nitride»
tehnoloģiju.
Jaunā daudzfunkcionālo radiolokatoru tehnoloģija ir savietojama ar radiolokatoru
sistēmām visā pasaulē. «Mūsu piedāvātā jauno tehnoloģiju savietojamība un spēju
pārbaudīšanas metodes ir unikālas. Mēs vienmēr nodrošinām saviem klientiem pār-
baudītas inovācijas iegādāto sistēmu uzlabošanai,» sacīja G. Larioni.
TPS-77 MRR
ieviešanā
«Lockheed Martin»
sadarbosies ar Latvijas uzņēmējiem,
nodrošinot vietējo atbalstu ilgtermiņa radiolokatoru uzturēšanai un jauno sistēmu at-
balstam pēc piegādes.
Latvijā trijos bruņoto spēku radiotehnikas novērošanas posteņos —Čalās, Liel-
vārdē un Audriņos— jau ir uzstādīti
«Lockheed Martin»
radiolokatori
AN/TPS-77
.
2
4. oktobrī
Latvijā ieradās Vācijas Bruņoto spēku 37. mehanizētās kājnieku brigādes
vienība no Saksijas, kas šeit uzturēsies līdz novembra vidum, lai piedalītos militārās mācībās
un treniņos kopā ar Latvijas un citu sabiedroto valstu karavīriem.
Vairāk nekā 20 kāpurķēžu un 15 riteņu tehnikas vienību, kā arī konteineri ar ekipējumu
tika nogādāti noVācijas uz Latviju pa dzelzceļu un izkrauti Garkalnes dzelzceļa stacijā.Tālāk
tehnika devās uz Ādažu bāzi, veicot arī pirmo — pārvietošanās — vingrinājumu, kas
vienlaikus pārbaudīja arī civilmilitārās sadarbības iemaņas, jo vingrinājuma norisē iesaistījās
Ādažu novada domes, AS «Latvijas valsts ceļi» un SIA «Rīgas meži» pārstāvji.
«Esmu gandarīts par Vācijas karavīru ierašanos Latvijā,» uzsver Nacionālo bruņoto
spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube. «Tehnikas nogādāšana no Vācijas
uz Latviju pa dzelzceļu un autoceļiem ir lieliska iespēja pārbaudīt uzņemošās valsts atbalstu,
kas Latvijai ir īpaši svarīga un nepieciešama spēja, lai sniegtu atbalstu sabiedrotajiem. Šādi
tiek pārbaudīta iespēja ātri pārvietot sabiedroto spēkus visā alianses teritorijā,» uzsvēra
bruņoto spēku komandieris.
«Kopš Ukrainas krīzes
NATO
un mūsu sabiedrotie aktīvi iesaistās savas klātbūtnes stip-
rināšanā un drošības veicināšanā Latvijā. Sabiedroto spēku klātbūtne ir nozīmīga, ilglaicīga
un redzama. Tās mērķis ir atturēt iespējamo agresoru, lai tas nepieļautu pat domu, ka kādā
no
NATO
dalībvalstīm iespējams iebrukt,» norādīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis,
uzsverot, ka mums tomēr ir jāatceras, ka sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā nav pašsapro-
tama lieta, jo arī pašiem jārūpējas par savas valsts aizsardzību.
Vācijas karavīri rotācijas kārtībā atrodas Latvijā jau kopš augusta un piedalās kopīgās
militārās mācībās un treniņos kopā ar Latvijas un citu sabiedroto valstu bruņoto spēku kara-
vīriem. Vācijas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienība un aizsardzības pret masu iznīci-
nāšanas ieročiem vienība, kā arī Militārās policijas karavīri piedalījās Latvijas vadītajās
starptautiskajās mācībās «Sudraba bulta», kas norisinājās Ādažos no 14. līdz 29. septembrim.
7. oktobrī
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis — dienu pirms
NATO
aizsardzības ministru sanāksmes Briselē— tikās divpusējā sarunā ar
NATO
ģenerāl-
sekretāru Jensu Stoltenbergu, lai pārrunātu aliansei aktuālos jautājumus.
Aizsardzības ministrs informēja par 2016. gada valsts budžeta apspriešanas gaitu,
uzsverot Latvijas ciešo apņemšanos jau nākamgad aizsardzības nozarei sasniegt 1,4%
no IKP, līdz 2018. gadā tie būs 2% no IKP. «Atbilstoši drošības situācijai mēs esam pa-
lielinājuši savus aizsardzības izdevumus un paliekam nelokāmi savā apņēmībā sasniegt
2% no IKP valsts aizsardzībai līdz 2018. gadam,» teica R. Bergmanis.
Vienlaikus ministrs uzsvēra sabiedroto klātbūtnes Latvijā un Baltijas valstīs lielo
nozīmi, vēršot uzmanību uz to, ka nākamā
NATO
samita izskatāmo jautājumu lokā
jābūt lēmumiem par sabiedroto spēku ilgtermiņa klātbūtnes nepieciešamību Baltijas
valstīs. «No savas puses, Latvija dara un darīs visu, lai sabiedroto spēku uzturēšanās
Latvijā tiktu atbalstīta ar atbilstošas infrastruktūras izveidošanu un nodrošināšanu. Mēs
skaidri apzināmies, ka sabiedroto spēku klātbūtne nav pašsaprotama lieta un, primāri,
mums pašiem ir jāpaaugstina mūsu bruņoto spēku kaujas spējas, jāpalielina to skait-
liskais sastāvs un ievērojami jāuzlabo tehniskais nodrošinājums visāmNBS struktūrām,»
izklāstīja aizsardzības ministrs.
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka
NATO
spēku mācību mērķiem ir jābūt pa-
stāvīgi papildinātiem, ņemot vērā esošās situācijas izmaiņas. «Mēs augsti vērtējam
NATO
Krīzes menedžmenta mācības, kas 2016. gadā būs bāzētas uz reāliem draudiem.
Mēs sagaidām, ka tajās radīsies jauni kolektīvas aizsardzības instrumenti saskaņā ar
NATO
Gatavības rīcības plānu.Tam ir jāatklāj turpmākās prasības
NATO
. Latvija mācībās
iesaistīs valdību ar mērķi pieņemt galvenos lēmumus,» atzina aizsardzības ministrs.
Aizsardzības ministrs un
NATO
ģenerālsekretārs pārrunāja arī ātrās reaģēšanas
spēku stiprināšanu un alianses darbu pie vispārējā apdraudējuma spektra novēršanas.
6. oktobrī
Saeimas Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komi-
sijas deputātus ar nākamā gada aizsar-
dzības budžetu iepazīstināja aizsardzības
ministrs Raimonds Bergmanis un Nacio-
nālo bruņoto spēku komandieris ģene-
rālleitnants Raimonds Graube. Paredzēts,
ka tas sasniegs 1,4% no iekšzemes kop-
produkta (IKP) jeb 367,9 miljonus eiro.
Aizsardzības finansējums pret IKP 2018.
gadā sasniegs 2%, paredz valdībā atbal-
stītais likumprojekts «Par vidēja termiņa
budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.
gadam».
