praktiskā līmenī apgūst kādu no taktiska-
jām operācijām— kā jau minēju, pašlaik ir
apgūtas aizsardzības un aizkavēšanas ope-
rācijas, bet oktobra nogalē zemessargi iera-
dīsies uz kursa pēdējo posmu un mācīsies
pamatprasmes kaujai apdzīvotā vietā.»
Labi motivēti un mācīties griboši
Pavisam kursā kopā ar NAA kadetiem
darbojas 14 ārrindas zemessargi no visas
Latvijas. «Mans iespaids par viņiem ir ļoti po-
zitīvs. Var redzēt, ka cilvēkiem ir augsta mo-
tivācija, uzkrāta laba dzīves pieredze, liela
daļa no zemessargiem ir cilvēki ar profesio-
nālāmilitārā dienesta pieredzi —uzdienējuši
līdz seržanta — virsseržanta dienesta pakā-
pei, beidzot attiecīgos karjeras kursus In-
struktoru skolā. Ir arī tādi, kuriem nav šīs
pieredzes — pavisam jauni cilvēki, ap 20
gadu veci, taču arī ar ļoti labu motivāciju
un vēlmi mācīties,» atzina I. Šķesters. Līdz
šim nekādu problēmu jauktajā kursā nav
bijis. «Man šķiet, ka viņiem vēlme mācīties
un īsā laikā apgūt jauno vielu ir ļoti liela.
Viņi uz kursu brauc kā uz savu hobiju, sava
veida atslodzi no ikdienas — tad nu viņi arī
cenšas šajā īsajā laikā sasmelties maksimāli
daudz informācijas, zināšanu un pieredzes.»
Jāņem vērā, ka šis ir pats pirmais, ekspe-
rimentālais kurss. Kad zemessargi jau bija ap-
guvuši divas trešdaļas kursa apjoma, krasas
atšķirības starp NAA kadetiemun zemessar-
giem, kas periodiski iekļaujas taktiskās
apmācības kursā, neesot bijis. «Protams, ir
savi knifiņi, ko labāk pārzina kadeti, un ir
lietas, kas ir paveicamas, vienkārši izman-
tojot savu dzīves pieredzi. Taču, ja tu esi
darbojies militārā vidē, tad pieredze dzīves
un dienesta laikā uzkrājas. Kā jau minēju,
mūsu kursa zemessargu liela daļa ir cilvēki ar
militārā dienesta pieredzi — viņus noteikti
nevar dēvēt par iesācējiem, nevar salīdzināt
ar cilvēkiem, kuri pirmo reizi ierauga ar-
miju. Un mēs jūtam arī to, ka kursa laikā lī-
menis pakāpeniski izlīdzinās, īpaši tad, ja
apmācību process notiek kopā, samiksētās
grupās — visi sāk lietot vienotu terminolo-
ģiju, rodas arī vienota izpratne par konkrētu
uzdevumu izpildi. Ļoti pozitīvi ir tas, ka ka-
deti un zemessargi apmācību laikā cits ar
citu dalās ar savu pieredzi un zināšanām.»
Labs sākums Zemessardzes
komandsastāva stiprināšanai
Kas šie zemessargi būs pēc apmācības
kursa pabeigšanas — šo jautājumu izlems
Zemessardzes vadība. Atbilstoši viņu saga-
tavotības līmenim un kvalitātei, visticamāk,
viņi kā ārrindas zemessargi varētu sekmīgi
pildīt vada komandieru uzdevumus Ze-
messardzes bataljonos. «Kopumā viņu kva-
lifikācija un sagatavotība atbilst gaidītajam
līmenim un ir pietiekama, lai kvalitatīvi pa-
veiktu uzdotos taktiskos uzdevumus,» seci-
nāja I. Šķesters. Lai pilnvērtīgi aizvietotu
virsnieku, ar tik salīdzinoši īsu sagatavoša-
nas programmu gan nepietiek — virsnieka
apmācība nesastāv tikai no taktiskajiem
vingrinājumiem, tajā ietilpst vēl ļoti daudz
citu komponentu — vadītāja un līdera do-
tību izkopšana, psiholoģija, administrē-
šana, dažādi likumdošanas jautājumi,
plānošanas procedūras utt. Virsnieku saga-
tavošanas programma NAA ilgst piecus
gadus; taktiskā sadaļa no šī kursa aizņem
tikai desmito daļu jeb piecus mēnešus.
Tomēr aizsāktais projekts rada labus priekš-
noteikumus būtiskai Zemessardzes koman-
dējošā sastāva papildināšanai un stip-
rināšanai.
w w w . s a r g s . l v
T ē v i j a s s a r g s , N r . 1 0 , o k T o b r i s , 2 0 1 5
5
zemeSSardze
