Viens no jautājumiem, kas ir būtisks
tiem, kuri stājas Zemessardzē, —ko es iemā-
cīšos? Pirmszvēresta apmācība un pamat-
apmācība ir vienāda visiem zemessargiem.
Kas gaidāms pēc tam? Zemessardze nav au-
tokursi, kurus iesāk un pabeidz, tad saņem
apliecību un var sākt braukt. Zemessardze
piedāvā jaunus izaicinājumus, un jaunas zi-
nāšanas var apgūt arī pēc pamatapmācības,
līdz brīdim, kad zemessargs sasniedzis die-
nestam atļauto vecuma limitu un pievieno-
jas veterāniem.
Zemessargiem ir iespēja paaugstināt
savu kvalifikāciju, piemēram, piedaloties
kursos, kas dod iespēju saņemt nākamo
dienesta pakāpi, kā arī apgūstot dažādas
specialitātes: sakarnieks, snaiperis, izlūks,
prettanku ieroča operators, sanitārs, ložme-
tējnieks, granātnieks, militārā transporta
autovadītājs, sapieris, radiotelefonists, mīn-
metējnieks u.c.
Šādas speciālistu mācības notika arī šā
gada 10. un 11. oktobrī Ādažu poligonā un
Studentu bataljonā Rīgā. Tajās piedalījās
3. Zemessardzes (ZS) novada zemessargi,
taču speciālisti mācās arī 1. un 2. Zemes-
sardzes novadā.
Šoreiz jaunas zināšanas gan teorētiski,
gan praktiski apguva tie zemessargi, kuri ie-
celti sanitāru, ložmetējnieku, granātnieku un
prettanku nodaļu amatos. Pamatapmācība
notiek bataljona līmenī, bet šīs bija novada
līmeņa mācības, un uz tām bija ieradušies
zemessargi no visiem sešiem 3. ZS novada
bataljoniem, kas dislocēti Rīgā, Ogrē, Val-
mierā, Cēsīs, Mārupes un Stopiņu novadā.
M2 «Carl Gustav»
apkalpju
apmācību
kursa teorētiskā daļa norisinājās ZS Stu-
dentu bataljona teritorijā Rīgā, praktiskā
daļa — 24.—25. oktobrī Ādažu poligonā.
Kopumā šī tēma tiek mācīta trīs nedēļas
nogales. Teorētiskajā daļā zemessargi ap-
guva ieroča uzbūvi, šaušanas stāvokļus un
procedūras, tēmēšanu, ieroča apkopi, kļū-
mes, to novēršanu, kā arī
«Carl Gustav»
munīcijas veidus. Ieroča izjaukšana un sa-
likšana notika sacensību veidā.
Poligonā 24. oktobra rīts sākās ar testu,
lai atkārtotu visu, kas mācīts pirms nedēļas.
Pēc tam sekoja praktiskā daļa, lai apgūtu
šaušanas stāvokļus un šaušanas procedūras.
Ieroča masas dēļ apmācāmo zemessargu
vidū nebija nevienas sievietes. Kā pastāstīja
nodarbību vadītājs no 3. ZS novada štāba
kaprālis Patriks Kārkliņš, zemessargi bija
ļoti motivēti un ieinteresēti apgūt tēmu, uz-
deva daudz jautājumu. Viņš uzsvēra, ka ze-
messargiem, kas jau beiguši
«Carl Gustav»
apkalpju apmācību kursu, jānodrošina ie-
spēja atkārtot apgūto vismaz vienu reizi
gadā, lai uzturētu kvalifikāciju.
Sanitāriem
mācības organizēja ZS Stu-
dentu bataljons. Vispirms bija priekšzinā-
šanu pārbaude un teorētiskā nodarbība,
kurā koncentrētā veidā mācību vadītājs leit-
nants Valērijs Valdmanis izstāstīja, ar ko at-
šķiras seklas un dziļas brūces, kā transportēt
cietušo, apsaitēt brūci sev tumsā un daudzas
citas tēmas. Pēc tam kursanti sadalījās čet-
rās grupās un apguva pirmās medicīniskās
palīdzības prasmes: kā rīkoties, ja cilvēks ir
bezsamaņā, kā apsaitēt dažādu brūču vei-
dus, kā rīkoties, ja ir trauma un cietušais jā-
sagatavo transportēšanai, kā arī sakaru
procedūras —medicīniskās evakuācijas iz-
saukšanu. Svētdien visus šos pašus mācību
elementus zemessargi turpināja apgūt vienā
grupā. Nedēļas nogale noslēdzās ar testu.
Sanitāru vidū bija gan zemessargi, kuru
civilā profesija nav saistīta ar medicīnu, gan
arī mediķi. ZS Studentu bataljona zemessargs
Kaspars Vīksna, kura pamatprofesija ir ārsts
traumatologs, pastāstīja, ka viņam iestāšanās
ZS bijusi patriotisks solis. Viņš atzina, ka
šādās mācībās arī viņš, būdams ārsts, var
iegūt daudz jauna, jo civilā medicīna ievēro-
jami atšķiras no militārās. Piemēram, ļoti
vērtīgi ir apgūt, kā sanitārs var izmantot da-
žādus dabā atrodamus priekšmetus.
Ložmetējnieki, kuriem nodarbības šo-
reiz organizēja ZS 19. nodrošinājuma batal-
jons, trenējās šaušanā ar
KSP-58
ložmetēju
.
Abās mācību dienās rīta pusē tika apgūta
darbība pāros, šaušanas stāvokļi, bet pēc-
pusdienā notika šaušana grupveida mērķos
un pozīciju ieņemšana. Reizē šāva trīs ze-
messargu pāri: ložmetējnieks un viņa pāri-
nieks, kas bruņots ar triecienšauteni
Ak-4
.
Mērķi bija novietoti 100, 200 un 300 metru
attālumā. Sestdienas vakarā notika kaujas
šaušana diennakts tumšajā laikā. Lai arī lož-
metējnieka iemaņas bija ieradušies apgūt
galvenokārt tie zemessargi, kuri ir iecelti at-
bilstošos amatos, viens no zemessargiem at-
zina, ka viņš ir sakarnieks, taču uz šīm
nodarbībām pieteicies, lai iegūtu papildu
kvalifikāciju.
90mmbezatsitiena lielgabala
PVPJ1110
speciālistu apmācības organizēja ZS 22. kāj-
nieku bataljons. Nodarbībā pie katra no trīs
iesaistītajiem lielgabaliem darbojās seši ap-
mācāmie. Sākumā viņi atkārtoja jau iepriekš
apgūto teoriju un drošības noteikumus. Pēc
tam notika ieroču uzstādīšana uz kāpur-
ķēžu transportiera
BV 206
un ieroču pie-
šaude mērķī, kas novietots 20 metru
attālumā. Praktiskās nodarbības ietvēra arī
ekipāžas rīcību šaušanas laikā, ieroča pielā-
dēšanu, pārlādēšanu, izlādēšanu un «sausos»
treniņus. Nākamajā dienā turpinājās «sausie»
treniņi un papildus tika apgūta arī prak-
tiskā šaušana.
Katrā no minētajām speciālistu mācī-
bām piedalījās vismaz četri zemessargi no
visiem sešiembataljoniem, kuri iekļauti 3. ZS
novadā. Izņēmums bija nodarbība ar liel-
gabaliem, kur piedalījās tikai kājnieku ba-
taljonu pārstāvji. Kopumā nedēļas nogalē
mācībās bija iesaistīti vairāk nekā 120 šā no-
vada zemessargi, astoņi profesionālā die-
nesta karavīri un divi civilie darbinieki:
nodarbību vadītāji, drošības instruktori, me-
diķi, apķēdējums, pārtikas nodrošināšanas
grupa, «demo» grupa, bet visvairāk — ap-
mācāmo. Viņi savus uzdevumus vēlāk sek-
mīgi veiks lielāka mēroga Zemessardzes un
Nacionālo bruņoto spēku mācībās.
Sagatavojusi
seržante Kristiāna Štrāle-Dreika
,
3. Zemessardzes novada štāba civilmilitārās
sadarbības speciāliste.
Foto—Ēriks Kukutis.
3. Zemessardzes novada zemessargi apgūst specialitātes
zemeSSardze
6
T ē v i j a s s a r g s , N r . 1 0 , o k T o b
r i s , 2 0 1 5
