w w w . s a r g s . l v
3
l a t v i j a S z i ņ a S
Sagatavojusi
Ieva Ozoliņa
.
Foto—Gatis Dieziņš, Normunds Mežiņš un
Ernests Dinka (Saeimas kanceleja).
14. oktobrī
aizsardzības ministrs
Raimonds Bergmanis, tiekoties ar Maķe-
donijas aizsardzības ministru Zoranu Jo-
levski, pārrunāja divpusējo sadarbību
aizsardzības jomā.
«Bruņoto spēku attīstība, pienesums
starptautiskajās operācijās un arvien cie-
šāka sadarbība ar partneriem ir ļoti nozī-
mīgi faktori jūsu ceļā uz
NATO
. Mēs esam
bijuši un būsim stingri atbalstītāji jūsu in-
tegrācijai ES un
NATO
,» atzina R. Bergma-
nis. «Ir svarīgi saprast, ka kolektīvā drošība
ir
NATO
stūrakmens, tāpēc katra poten-
ciālā
NATO
dalībvalsts tiks rūpīgi izvērtēta
pirms pievienošanās aliansei atbilstoši tās
spējām un saistībām. Mēs mudinām jūs
turpināt un nepārtraukt pūliņus būt par
drošības garantu ne tikai reģionā, bet arī starptautiskajā arēnā. Jūs esat uzticams part-
neris aliansei.»
Maķedonijas aizsardzības ministrs Z. Jolevskis pateicās Latvijai par līdzšinējo at-
balstu un palīdzību virzībā uz
NATO
, uzsverot, ka Maķedonija ir daudz strādājusi un
turpinās to darīt šī mērķa sasniegšanai. Ministrs norādīja, ka labs pamats tam ir sa-
biedrības noskaņojums, jo 80%Maķedonijas pilsoņu atbalsta pievienošanos aliansei.
«Laiks līdz nākamajam
NATO
samitam 2016. gadā ir ļoti nozīmīgs, un mums jāsūta
stingri signāli par savu gatavību kļūt par
NATO
dalībvalsti.»
Aizsardzības ministrs R. Bergmanis atzina, ka Maķedonijai arī turpmāk cieši jā-
sadarbojas ar partneriem
NATO
, jo īpaši ar ASV: «Mūsu pieredze apliecina, ka, saņemot
atbalstu no ASV Kongresa, esam guvuši izcilus sasniegumus. Pašlaik debates
NATO
ie-
tvaros par paplašināšanos ir ļoti sarežģītas un uzskati ir ļoti dažādi. Jums ir jāapliecina,
ka esat nepieciešams partneris stiprākajai militārajai aliansei pasaulē. Īpaši tas attie-
cināms uz aizsardzības budžeta jautājumiem.»
15. oktobrī Maķedonijas aizsardzības ministrs apmeklēja Ādažu bāzi, lai iepazītos
ar Sauszemes spēku kājnieku brigādes galvenajiem uzdevumiem, kā arī apskatīja Ne-
sprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolu, Medicīnas centru un gaisa atbalsta kontro-
lieru mācību telpas. Z. Jolevskis viesojās arī Krasta apsardzē, kur apskatīja patruļkuģi
«Skrunda».
Latvija un Maķedonija aizsardzības jomā līdz šim pārsvarā sadarbojusies apmācību
jautājumā, Maķedonijas bruņoto spēku virsnieki studē Baltijas aizsardzības koledžā.
«Sabiedroto militāro spēku klātbūtne Latvijā nav jāuztver
kā pašsaprotama, un ir svarīgi, lai mēs izpildītu arī savus mājas
darbus saistībā ar šo spēku darbību,» komisijas sēdē sacīja aiz-
sardzības ministrs Raimonds Bergmanis.Viņš norādīja, ka paši
primāri esam atbildīgi par valsts aizsardzību, kas cita starpā
paredz Latvijai kā uzņemošajai valstij nodrošināt labus uztu-
rēšanās un darbības apstākļus sabiedroto spēkiem.
Viena no Latvijas pašreizējām prioritātēm ir uzņemošās
valsts atbalsta spēju stiprināšana, kas nozīmē, ka Latvija ap-
ņemas ieguldīt līdzekļus militārajā infrastruktūrā, lai kvalitatīvi
spētu uzņemt sabiedroto karavīrus un tehniku, kā arī sarīkot
starptautiskas mācības. Līdz ar to arī paredzēta papildu infra-
struktūras veidošana, kas ietver arī kazarmu izbūvi Lielvārdē
un infrastruktūras attīstību Ādažos.
Ministrs skaidroja, ka aizsardzības budžeta ietvaros paredzēts stiprināt bruņotos spēkus.
Uzmanību paredzēts pievērst gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības, komand-
vadības, inženieru un citām spējām, kā arī kājnieku brigādes mehanizācijai.
Kā vissarežģītāko jautājumu ministrs nosauca personāla skaitu, kas finanšu krīzes re-
zultātā bruņotajos spēkos ievērojami samazināts. Ministrs uzsvēra, ka samazinājums gal-
venokārt skāra administratīvo sastāvu, tomēr tika ietekmētas arī kaujas vienības.Tādēļ, lai
nodrošinātu strauju personāla palielināšanos, nākamajā gadā šimmērķim plānots atvēlēt
17,9 miljonus eiro.
Ģenerālleitnants Raimonds Graube savukārt uzsvēra, ka Aizsardzības ministrijas bu-
džets bruņoto spēku sadaļā ir sabalansēts un veido attīstību visās kritiskajās jomās. Bruņoto
spēku attīstība paredzēta trijos virzienos. Viens no tiem ir valsts pašaizsardzības spēja, kur
līdz šim ir ieguldīts vismazāk. «Ir arī
NATO
3. pants, kurš nosaka, ka mēs paši, parakstot šo
līgumu, arī rūpējamies par valsts pašaizsardzību,» sacīja bruņoto spēku komandieris.Turklāt,
palielinot aizsardzības budžetu, bruņotie spēki spēs sniegt arī kolektīvo aizsardzību citām
NATO
valstīm, piedalīdamies starptautiskajās operācijās, ja būs tāda nepieciešamība.Tāpat
bruņotie spēki varēs nodrošināt lielāku ieguldījumu valsts civilajā aizsardzībā. Piemēram,
Zemessardze varēs iesaistīties dažādu dabas katastrofu novēršanā. Savukārt radiolokatori,
kurus plānots izvērst, lai varētu novērot zemu lidojošus objektus pie valsts robežām, spēšot
pamanīt arī kontrabandistu dronus, tādējādi sniedzot ieguldījumu miera laikā.
Robežsardzes pārbruņošanas pasākumiem tuvāko gadu laikā plānots tērēt aptuveni
deviņus miljonus eiro, deputātiem sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Viņš
norādīja, ka jau tagad aizsardzības nozare sadarbojas ar robežsardzi, piedāvājot savas spējas
un informāciju. Izveidotā darba grupa, kurā piedalās Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas
pārstāvji, savu darbu noslēgs oktobrī. Darba grupas rezultāti tiks iesniegti premjerei, kura
runās ar saviem partneriem Eiropas Savienības (ES) līmenī, lai panāktu iespējamu ES ārējās
robežas stiprināšanu.
Ministrs uzsvēra, ka jau tagad starp bruņotajiem spēkiem un robežsardzi norisinās sadar-
bība.Tiekapmācītirobežsargi, laiviņivarētukrīzessituācijasstrādātkopāarbruņotajiemspēkiem.
Tāpat notiek operacionālā sadarbība ar robežsardzes speciālo operāciju vienību «Sigma».
9. oktobrī
daudzās valsts pārvaldes iestādēs notika Atvērto durvju diena. Aiz-
sardzības ministrija šogad uzņēma vairāk nekā 90 skolēnu no piecām Latvijas skolām.
Ministrijā viesojās gan rīdzinieki (24 Rīgas 49. vidusskolas audzēkņi un 12 Rīgas angļu
ģimnāzijas audzēkņi), gan skolēni no citām Latvijas pilsētām— 27 no Ogres 1. vi-
dusskolas un 16 no Salaspils 1. vidusskolas, savukārt vistālāko ceļu bija mērojuši pieci
skolēni no Rūjienas vidusskolas.
Atvērto durvju dienu atklāja Militāri publisko attiecību departamenta direktors
Kaspars Galkins, pastāstot par Aizsardzības ministrijas funkcijām un uzdevumiem, kā
arī rosinot jauniešus padomāt par to, kāda ir katra Latvijas pilsoņa loma mūsu valsts
aizsardzībā. Prezentāciju turpināja Personāla attīstības departamenta direktors pulkvedis
Normunds Aleksis, kurš auditoriju iepazīstināja ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vei-
diem, to ikdienas uzdevumiem, sabiedrībai sniegto atbalstu, militārajāmmācībām un
starptautiskajām operācijām. Pulkvedis informēja arī par iespējām iesaistīties Jaunsar-
dzē un Zemessardzē, kā arī atbildēja uz klātesošo jautājumiem.
Militāri publisko attiecību departamenta vecākais eksperts Jānis Aivars Baškers,
kurš ir līdzdarbojies pie Aizsardzības ministrijas atjaunošanas 1991. gadā, pastāstīja
par iestādes vēsturi un aicināja aplūkot aizsardzības ministru fotogaleriju ēkas 2. stāvā.
Savukārt NBS Heraldikas komisijas priekšsēdētājs atvaļinātais pulkvežleitnants Tālis
Blumfelds viesiem stāstīja par Aizsardzības ministrijas un NBS apbalvojumiem, kurus
bija iespēja aplūkot Baltajā zālē.
Pasākuma noslēgumā Atvērto durvju dienas apmeklētājiem bija izdevība tikties
ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani.
