«Kaija» un Imantas pulks
Interesanta parādība latviešu militāro formējumu vēsturē bija Imantas pulks, kurš formēts
tālajā Vladivostokā 1918. gada 14. novembrī (pirms Latvijas valsts proklamēšanas). Šis pulks
Latvijas teritorijā nekad nav karojis, un tas komplektēts no bijušajiem dažādu latviešu strēlnieku
pulku karavīriem un vietējiem latviešiem, kuri dažādu iemeslu dēļ bija nokļuvušiTālajos Austru-
mos. Interesanta ir pulka pārbraukšana uz Latviju, skarot trīs kontinentus: Āziju, Āfriku, Eiropu.
Pirmais ešelons izbrauca noVladivostokas ar tvaikoni
«Gweneth»
1920. gada 25. februārī (vēlāk
Dancigā to pārsēdināja uz tvaikoņa
«Pomona»
) un nonāca Rīgā jau 5. jūnijā. Otrais ešelons iz-
brauca noVladivostokas ar tvaikoni
«Dania»
1920. gada 20. martā un Liepājā iebrauca 21. jūnijā.
Pēc pulka ierašanās Latvijā to ar armijas virspavēlnieka pavēli 1920. gada 1. augustā likvidēja
un pulka karavīrus sadalīja pa citiem pulkiem, daļa no viņiem nokļuva arī robežapsardzes spēkos
uz Latvijas—Krievijas robežas. Tas arī īsumā par Imantas pulku.
Imantas pulka ceļojumā uz Latviju pirmā ešelona dienasgrāmata «Kaija» iznāca uz kuģa
rokrakstā, vienā eksemplārā, sešos skrējienos (seši numuri). Uz kuģa atradās daudzi latviešu kul-
tūras darbinieki, gleznotāji, topošie žurnālisti un feļetonisti, tāpēc žurnālu izdot nebija sarežģīti.
No imantiešiem ir nākuši tādi kultūras darbinieki kā, piemēram, gleznotājs strēlnieks Kārlis Balt-
gailis, gleznotājs ilustrators Aleksandrs Krūka, feļetonists Kārlis
Štrauhs-Krūmājs un daudzi citi. Žurnāla pirmajā numurā, kurš iznāca
1920. gada 9. martā, aprakstīta sagatavošanās ceļojumam un noti-
kumi uz kuģa maršrutāVladivostoka—Formoza—Singapūra.Tā sa-
turā bija dzejoļi un arī karikatūras. Otrais numurs iznāca 1929. gada
25. martā un skāra ceļojumu no Singapūras līdz Ceilonai. Žurnālā la-
sāmas vairāku ceļotāju piezīmes, apraksti par neredzētajām siltajām
zemēm— Singapūru, Japānu un citām. Aprakstīti tika arī sadzīves
apstākļi un pārtikas problēmas. Kuģis bija ļoti vecs, nolietots, līdz ar
to radās problēmas, nebija arī radiosakaru.
Trešais numurs iznāca 1920. gada 25. aprīlī, un tajā aprakstīts brau-
ciens pamaršrutu Kolombo—Sueca—Portsaīda. Žurnālā sāka publicēt
Imantas pulka strēlnieku vēsturi.To ilustrējis A. Krūka, sarakstījis Slīmests.
Ceturtais numurs iznāca 1920. gada 19. maijā, un tur aprakstīti
ceļotāju piedzīvojumi no Portsaīdas līdz Gibraltāram. Tajā publicēts
turpinājums Imantas pulka strēlnieku vēsturei. Aprakstīta arī teātra
izrāde uz kuģa, jo starp braucējiem bija arī profesionāli aktieri.
Daudz stāstīts par to, kā notika mācības pareizā latviešu valodā,
jo, ilgus gadus dzīvojot starp krieviem un cittautiešiem, pareizā
latviešu valoda bija aizmirsusies.
Piektais numurs iznāca 1920. gada 1. jūnijā un vēstīja par
ceļojuma daļu Gibraltārs—Dānija—Danciga—Rīga. Numurā
publicētas vairāku ceļotāju pārdomas par dzimteni Latviju.Tiek ap-
rakstīta otrā teātra izrāde uz kuģa.Tāpat kā iepriekšējo reizi izrādīta
R. Blaumaņa joku luga «Zagļi», un atsaucība bijusi liela. Pirms teātra
izrādes ar ļoti patriotisku runu pie imantiešiem vērsies vēlākais ģe-
nerālis Kārlis Gopers. Ceļotāju vidū bija arī vairāki citi vēlāk pazīstami
armijas augstākie virsnieki, piemēram, ģenerālis Jānis Kurelis un
pulkvedis Kārlis Lobe.
Pēdējais (sestais) numurs iznāca jau Rīgā 1921. gada Zāļu
dienā. Tajā ievietoti atmiņu raksti par Imantas pulka gaitām un par
to, kā imantiešus sagaidīja Latvijā. Publicēta arī otrās Tālajos Aus-
trumos dibinātās latviešu vienības, proti,
Troickas bataljona, vēsture. Pēdējā numurā
ļoti interesantas ir Slīmesta dzejā rakstītās
imantieša atmiņas par pavadīto laiku plašajā
Krievzemē.
Ar sestā numura izdošanu nebeidzās
«Kaijas» mūžs. Uz kuģa žurnālu lasīja visiem
priekšā vienu reizi, bet vēlāk, lai, cilājot at-
miņu pavedienus, to varētu visi paši lasīt, no-
lēma izdot grāmatā. Tas tika izdarīts 1922.
gadā ar akciju sabiedrības «Valters un Rapa»
atbalstu. Krājuma rediģēšanu uzņēmās un
labākos rakstus un karikatūras atlasīja rakst-
niece Anna Brigadere.
Sagatavojis
Gunārs Kušķis.
Abonēšanas cena ārvalstīs:
