w w w . s a r g s . l v
T ē v i j a s s a r g s , N r . 6 , j ū N i j s , 2 0 1 5
l a t v i j a S z i ņ a S
No 18. līdz 22. maijam
Saldus novada Zvārdes pagasta bijušās Padomju Sa-
vienības aviācijas bumbu mešanas treniņu poligona teritorijā notika Zemessardzes or-
ganizētās mācības «Zvārdes detonators 2015», kurās karavīri turpināja ilgstoši ar
sprādzienbīstamiem priekšmetiem piesārņotās teritorijas attīrīšanu, atrodot un iznīcinot
60 sprādzienbīstamus priekšmetus, tostarp divas aviācijas bumbas.
Mācību mērķis bija uzturēt un pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku Nesprāgušās
munīcijas neitralizēšanas rotas spējas veikt militāro inženieru atbalsta uzdevumus, kā
arī aizsargāt vidi, cilvēku dzīvību un veselību un attīrīt apkārtējo vidi no sprādzienbīs-
tamiem priekšmetiem.
Paaugstināta riska mācībās piedalījās 17 Zemessardzes 54. inženiertehniskā ba-
taljona karavīri, tostarp karavīri no Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas un Ne-
sprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolas, lai atrastu un neitralizētu sprādzienbīstamos
priekšmetus, kas atrodas zemes virskārtā un zemes slānī.
«Mācības «Zvārdes detonators 2015» mums sniedz iespēju apmācīt personālu
sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanā. Šeit varam veikt teritorijas ķemmēšanu un
praktiski trenēt mūsu karavīrus, vienlaikus attīrot teritoriju no sprādzienbīstamiem
priekšmetiem, kas iepriekš speciāli mācību nolūkiem nav jāizvieto teritorijā,» mācību
«Zvārdes detonators 2015» priekšrocības skaidroja mācību vadītājs Nesprāgušās mu-
nīcijas neitralizēšanas rotas komandiera vietnieks kapteinis Aleksandrs Cviguns.
«Zvārdes detonators 15» norisinājās divās fāzēs—sākumā karavīri veica tā saukto
ķemmēšanu, pārmeklējot pusotru kvadrātkilometru plašu teritoriju. Militāro mācību
otrās fāzes laikā notika atrasto sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšana.
Kapteinis A. Cviguns atzina, ka cilvēki joprojām ir neapdomīgi, atrodot sprādzien-
bīstamus priekšmetus. «Mācību laikā vairākkārt uzgājām uz celmiem novietotus lādi-
ņus, tātad sēņotājs vai jebkurš cits cilvēks, kas gājis pa mežu, ir pamanījis lādiņu, to
kustinājis, paņēmis rokās un nolicis redzamā vietā, nevis zvanījisValsts policijai,» sacīja
kapteinis. «Atrodot munīciju, kategoriski aizliegts tai pieskarties, to kustināt, pārvietot
vai pakļaut triecienam. Nekavējoties jāzvana Valsts policijai, kas konstatēs faktu un iz-
sauks mūs,» skaidroja kapteinis A. Cviguns.
Šādas mācības Zemessardzes 54. inženiertehniskais bataljons ir rīkojis arī iepriekš
gan Zvārdes poligonā, gan bijušo munīcijas noliktavu teritorijā Cekulē. Pērn Zvārdes
poligonā neitralizēti vairāk nekā 350 sprādzienbīstami priekšmeti, un liela daļa no tiem
neitralizēti pērn notikušajās mācībās «Zvārdes detonators 2014».
26. maijā
Ministru kabinets slēgtajā sēdes daļā izskatīja informatīvo
ziņojumu par Latvijas dalību
NATO
un piekrita, ka tiks lūgta pastāvīga
NATO
militāro spēku klātbūtne Latvijā, preses konferencē pastāstīja Ministru pre-
zidente Laimdota Straujuma.
Ministri izvērtējuši, kā tiek pildīti
NATO
Velsas samita lēmumi, un seci-
nāts, ka tos pilda pēc plāna.Valdība akceptējusi Latvija vēlmi pēc pastāvīgas
NATO
militāro spēku klātbūtnes.
Baltijas valstu bruņoto spēku komandieri maija vidū, tiekoties Baltijas
Militārās komitejas sanāksmē Lietuvā, vienojās par kopīgas vēstules nosūtī-
šanu
NATO
Eiropas spēku virspavēlniekam ģenerālim Filipam Brīdlovam, kurā,
ņemot vērā ģeopolitisko situāciju reģionā, lūgs nodrošināt lielākas — bri-
gādes līmeņa—sabiedroto vienības pastāvīgu klātbūtni, kas būtu aptuveni
bataljona līmeņa vienības izvietošana katrā Baltijas valstī. Līdz šim katrā no
tām ir izvietotas aptuveni rotas līmeņa vienības.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis martā atzina, ka ar pašreizējo
kazarmu infrastruktūru Latvija varot pastāvīgi uzņemt bataljona līmeņa vie-
nību—500 līdz 600
NATO
valstu karavīrus. Latvija varot uzņemt arī vairāk,
taču tad ir jāattīsta atbilstoša infrastruktūra, lai gan ir iespējams izveidot arī
telšu pilsētiņu, kurā karavīri var dzīvot lauka apstākļos.
Brigādes lielums ir atkarīgs no tās uzdevumiem, taču vidēji tajā ir 2000
līdz 3000 karavīru. Parasti brigādi veido trīs bataljoni, kā arī kaujas atbalsta
un nodrošinājuma apakšvienības.
NATO
samitā Velsā dalībvalstis apstiprināja alianses reaģēšanas plānu,
kas paredz nostiprināt sabiedroto klātbūtni gar tās austrumu robežām, kā arī
būtiski paaugstināt
NATO
gatavību reaģēt krīzes situācijās. Pastiprinātai sa-
biedroto klātbūtnei ir jānodrošina gan pilnvērtīga atturēšanas funkcija, gan
ātra un efektīva lielāku sabiedroto spēku izvēršana, tai skaitā komandvadības
elementu un kaujas atbalsta vienību izvēršana, ja rodas šāda nepieciešamība.
19. maijā
Ādažu poligonā norisinājāsVides diena, kurā jaunsargi, Sējas novada skolēni, militāro
un dabas aizsardzības organizāciju pārstāvji iepazina poligona dabas retumu— zaļo vārnu un lielo
mārsilu zilenīti.
Vides diena sniedza iespēju ielūkoties citkārt slēgtajā Ādažu poligona teritorijā un iepazīt tās ne-
parasto vidi un dabas vērtības. Pasākuma laikā dabas un militārie eksperti iepazīstināja ar zaļās vārnas
barošanās un ligzdošanas paradumiem, kā arī ar šā gada kukaini — lielo mārsilu zilenīti.
Pasākumā piedalījās 148 dalībnieki — jaunsargi no Degumniekiem, Rugājiem, Kazdangas,
Skrundas, Nīkrāces, Bauskas un Baldones, Sējas pamatskolas skolēni, Latvijas Dabas muzeja dabas
pulciņu dalībnieki un vadītāji, pārstāvji noVides ministrijas,Valsts aizsardzības militāro objektu un ie-
pirkumu centra, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības ministrijas, kā arī žurnālisti.
Ar reto zaļo vārnu un tās dzīvesveidu iepazīstināja ornitologs Edmunds Račinskis, savukārt en-
tomologs KristapsVilks stāstīja par zaļās vārnas barības objektiem— lielajiem kukaiņiem—vabolēm
un sienāžiem. Latvijā ligzdo tikai 25 pāri zaļo vārnu un vairāki no tiem—Ādažu militārajā poligonā.
Poligona klajie sausie virsāji ar reti augošiem kokiem ir piemērotas zaļo vārnu barošanās un ligzdošanas
vietas. Pasākuma dalībnieki varēja aplūkot arī īpaši zaļajai vārnai izvietotos putnu būrus.
Entomologs Voldemārs Spuņģis iepazīstināja ar šā gada kukaini — lielo mārsilu zilenīti un tā
neparasto dzīvesveidu. Retā tau-
riņa attīstībai būtiski nepieciešami
gan mārsili, kuros barojas pieau-
gušie kukaiņi un jaunie kāpuri, gan
skudras, kuru pūžņos parazitējot
nobriest kāpurs vēlākās attīstības
stadijās. Vides dienas dalībnieki
varēja paši izmēģināt entomologa
darbarīkus — kukaiņu ķeršanas
tīkliņus, mēģinot notvert kukai-
ņus, noteikt tos un pēc tam at-
griezt dabā. Interesenti varēja
aplūkot arī militāro tehniku.
2
