Aizsardzības ministra uzruna piemiņas pasākumā
Litenē 14. jūnijā
Karavīri, virsnieki, zemessargi, jaunsargi, godātie klātesošie!
Litene mūsu valsts vēsturē ir karavīra likteņa zīme. Vīrus, kuri izcīnīja
valsts neatkarību Brīvības cīņās, puišus, kuri savā varonībā vēlējās līdzināties
strēlniekiem, nogalināja vai izsūtīja mirt svešumā.
Karavīri, kuri bija zvērējuši atdot savu dzīvību par Latviju, mira par Lat-
viju bez kaujas. Viņu varonība bija klusa un ciešanu pilna, viņu vārdi gadu
desmitiem noklusēti.
Šodien un mūžīgi mums jāatdod viņiem gods un jāzvēr, ka viņu nāve,
izsūtījumi un represijas ir un paliks smags stūrakmens mūsu valsts pamatos.
Tā smagums vienlaikus spiež zemi līdz sāpēm un ceļ augšup mūsu valsts
spēku. Un tagad mēs zinām, ka par brīvību ir jāmaksā pilna cena bez vilci-
nāšanās. Jo pusbrīvība, pusdrosme un puspatiesība nepastāv, tā ir migla, kurā
slēpjas meli, nodevība un verdzība.
Šodien mēs precīzi zinām, ko nozīmē atbalsts un apņēmība palīdzēt.
Mūsu karavīri plecu pie pleca ar sabiedrotajiem ir pasaulē un Latvijā.
Litenē un svešumā apglabātie to nepieredzēja, bet es ticu, ka viņi ticēja
tai dienai, kad mēs godināsim viņu vārdus brīvā valstī kā brīvas pasaules
daļas valsts.
Mūsu pagātne ir drūma un asiņaina, cena par šodienu ir bijusi ļoti aug-
sta. Bet katru reizi, kad kāds, es vai jūs, varētu mēģināt iet vieglāko ceļu, pa-
gātnes raupjums atgādinās par izvēles cenu un par atbildību nākamo
paaudžu priekšā.
Mūsu kritušie karavīri vienmēr būs Latvijas valsts idejas sardzē. Mūsu
pienākums ir būt mūsu Tēvzemes sardzē šeit, šobrīd un katru nākamo mūsu
dzīves mirkli.
Dievs, svētī Latviju!
w w w . s a r g s . l v
T ē v i j a s s a r g s , N r . 6 , j ū N i j s , 2 0 1 5
aktuāli
5
14. jūnijā, pieminot 1941. gada 14. jūnija notikumus, kad vienlaikus
ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas
armijas karavīriem, Gulbenē un Litenē notika komunistiskā genocīda
upuru piemiņas pasākumi. Tajos piedalījās aizsardzības ministrs Rai-
monds Vējonis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants
Raimonds Graube, kā arī regulāro spēku un Zemessardzes vienību ko-
mandieri, karavīri, zemessargi, jaunsargi un Latvijā akreditētie ārvalstu
aizsardzības atašeji.
Šogad aprit 74 gadi kopš traģiskajiem 1941. gada 14. jūnija notiku-
miem, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika re-
presijas arī pret Latvijas armijas karavīriem. 1941. gada 14. jūnijā Latvijas
armijas Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni 10 kilometru
attālumā no Litenes, apcietināja un uz Sibīriju deportēja vismaz 430 virs-
nieku.Vairāki no viņiem tika nošauti uz vietas.
Pieminot traģiskos notikumus, Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā
ar Gulbenes novada pašvaldību organizēja komunistiskā genocīda upuru
piemiņas pasākumus Gulbenē un Litenē.
Piemiņas pasākums sākās Gulbenes dzelzceļa stacijā, bet turpinājās
Latvijas karavīru piemiņas vietā Litenes kapos, kur 2001. gada 14. jūnijā
atklāja Ivara Feldberga un Sandra Gribanovska veidoto piemiņas ansam-
bli «Sāpju siena», kas veltīts nogalinātajiem un nomocītajiem Latvijas
armijas virsniekiem.
Latvijas armijas Litenes nometnes vietā tika iedegts atmiņu uguns-
kurs.
Bruņoto spēku karavīri un zemessargi, kā arī jaunsargi komunistiskā
genocīda upuru piemiņas pasākumos piedalījās arī citviet Latvijā.
